Metāliska saite
Metāliska saite ir daudzu atdalītu elektronu koplietošana starp daudziem pozitīviem joniem, kur elektroni darbojas kā "līme", piešķirot vielai noteiktu struktūru. Atšķirībā no kovalentās vai jonu saites. Metāliem ir zema jonizācijas enerģija. Tāpēc valences elektronus var delokalizēt visā metālu teritorijā. Delokalizētie elektroni nav saistīti ar konkrētu metāla kodolu, tā vietā tie brīvi pārvietojas pa visu kristālisko struktūru, veidojot elektronu "jūru".
Starp metāla elektroniem un pozitīvajiem joniem ir spēcīgs pievilkšanas spēks. Tāpēc metāliem bieži ir augsts kušanas vai vārīšanās punkts. Princips ir līdzīgs jonu saitēm.
Metāliskās saites nosaka daudzas metālu īpašības, piemēram, izturību, kaļamību, plastiskumu, spīdumu, siltuma un elektrības vadītspēju.
Tā kā elektroni brīvi pārvietojas, metālam ir zināma elektrovadītspēja. Tas ļauj enerģijai ātri šķērsot elektronus, radot elektrisko strāvu. Tā paša iemesla dēļ metāli vada siltumu: brīvi elektroni var pārnest enerģiju ātrāk nekā citas vielas, kurās elektroni ir nostiprināti. Ir arī daži nemetāli, kas vada elektrību: grafīts (jo tam, tāpat kā metāliem, ir brīvi elektroni) un jonu savienojumi, kas ir izkausēti vai izšķīdināti ūdenī un kam ir brīvi kustīgi joni.
Metālu saitēm ir vismaz viens valences elektrons, kas nav kopīgs ar blakus esošajiem atomiem, un tie nezaudē elektronus, veidojot jonus. Tā vietā metāla atomu ārējie enerģijas līmeņi (atomu orbitāles) pārklājas. Tās ir līdzīgas kovalentajām saitēm. Ne visiem metāliem ir metāliskas saites. Piemēram, dzīvsudraba joni (Hg2+
2) veido kovalentās metāla-metāla saites.
Sakausējums ir metālu šķīdums. Lielākā daļa sakausējumu ir spīdīgi kā tīri metāli.
Metāliskas saites ir atrodamas metālos, piemēram, cinkā.
Saistītās lapas
- Ķīmiskā saite
- Kovalenta saite
- Jonu saite
- Koordinācijas komplekss
- Sakausējums
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir metāliskā saite?
A: Metāliskā saite ir daudzu brīvo elektronu koplietošana starp daudziem pozitīviem joniem, un šie elektroni darbojas kā "līme", kas piešķir vielai noteiktu struktūru. Tā atšķiras no kovalentās vai jonu saites.
J: Kāpēc metāliem ir zema jonizācijas enerģija?
Metāliem ir zema jonizācijas enerģija, jo to valences elektroni var delokalizēties visā metālā, t. i., tie nav piesaistīti konkrētam metāla kodolam, bet var brīvi pārvietoties pa kristāla struktūru, veidojot elektronu "jūru".
J: Kā metālu savienošana nosaka noteiktas metālu īpašības?
A: Metāliskās saites nosaka daudzas metālu īpašības, piemēram, izturību, lokanību, plastiskumu, spīdumu, siltuma un elektrības vadītspēju. Tas ir tāpēc, ka elektroni brīvi pārvietojas, nodrošinot elektrovadītspēju un ātru enerģijas pārnesi caur tiem, kā rezultātā rodas elektriskā strāva.
J: Kura veida saites nepastāv visos metālos?
A: Ne visiem metāliem ir metālu saites, piemēram, dzīvsudraba joni (Hg2+2) veido kovalentās metālu-metālu saites.
J: Kas ir metāla sakausējums?
A: Sakausējums ir metālu šķīdums, kam bieži vien ir līdzīgas īpašības kā tīriem metāliem, piemēram, spīdums.
J: Kā grafīts vada elektrību, ja tas nav metāls?
A: Grafīts vada elektrību, lai gan tas nav metāls, jo grafītam, tāpat kā dažiem citiem nemetāliem, ir brīvi elektroni, kas ļauj tam vadīt elektrību.
J: Vai bez grafīta ir arī citi nemetāli, kas spēj vadīt elektrību?
Jā, pat dažos jonu savienojumos, kas ir izkausēti vai izšķīdināti ūdenī, ir brīvi joni, kas ļauj tiem vadīt elektrību.
