Fotoaparāts: definīcija, darbības princips un galvenie veidi

Fotoaparāts ir ierīce, ar ko uzņem attēlus (fotogrāfijas). Lai kaut ko attēlotu, tajā izmanto filmu vai elektroniku. Tas ir fotogrāfijas instruments. Attēlu, ko "redz" filma vai elektronika, veido objektīvs.

Kameru, kas uzņem vienu attēlu vienlaikus, dažkārt sauc par fotokameru. Kameru, ar kuru var uzņemt attēlus, kas šķiet kustīgi, sauc par videokameru. Ja ar to var uzņemt video, to sauc par videokameru vai videokameru. Lielākā daļa kameru ir telefonā. To sauc par "fotoaparāta tālruni".

Visas kameras būtībā ir kaste, kurā gaisma nevar iekļūt, līdz tiek uzņemta fotogrāfija. Vienā kameras pusē ir caurums, kurā caur objektīvu var iekļūt gaisma, un to sauc par diafragmu. Otrā pusē ir īpašs materiāls, kas var ierakstīt attēlu, kas nāk caur apertūru. Šis materiāls ir filmiņa kinokamerā vai elektroniskais sensors digitālajā kamerā. Visbeidzot, ir arī aizvars, kas aiztur gaismas iekļūšanu kamerā, līdz tiek uzņemts fotoattēls.

Kad tiek uzņemts fotoattēls, aizslēga tiek atvirzīta. Tas ļauj gaismai ieplūst caur diafragmu un uzņemt attēlu uz filmas vai elektroniskā sensora. Daudzos fotoaparātos var mainīt diafragmas lielumu, lai ielaistu vairāk vai mazāk gaismas. Var mainīt arī laiku, cik ilgi aizvars izlaiž gaismu. Tas arī ļauj ieplūst vairāk vai mazāk gaismas. Lielākoties šos iestatījumus kontrolē kamerā iebūvētā elektronika, bet dažās kamerās tos var mainīt arī pats fotografētājs.

Būtiskie komponenti un to loma

• Objektīvs: savāc un fokusē gaismu uz filmiņu vai sensoru. Objektīva kvalitāte, fokusa attālums (piem., 35 mm, 50 mm, 200 mm) un atvērtas diafragmas vērtība (piem., f/1.8, f/4) ietekmē attēla asumu, perspektīvu un laukuma dziļumu.
• Diafragma (apertūra): nosaka, cik daudz gaismas iekļūst. To mēra F-skaitļos (f/2, f/5.6 u.c.); mazāks skaitlis nozīmē plašāku atvērumu un mazāku laukuma dziļumu.
• Aizvars (slēdzis): kontrolē, cik ilgi gaisma ietekmē sensoru vai filmiņu. Ātrs aizvars (piem., 1/1000 s) “sasalda” kustību, bet garāks (piem., 1/2 s) rada kustības izplūdumu.
• Sensors vai filmiņa: sensori (piem., CMOS, agrāk CCD) pārveido gaismu elektriskos signālos. Filmām ir ķīmiska reakcija, kas ieraksta attēlu uz materiāla.
• Fokuss un autofokuss: mehānisms, kas nosaka, kura attēla daļa būs asa. Mūsdienu kamerām bieži ir ātri un precīzi autofokusi, ieskaitot sejas un acs atpazīšanu.

Darbības princips — kā rodas attēls

Vienkāršoti: objektīvs savāc gaismu no skata un pārvērš to tā, lai uz filmalelles vai sensora veidotos samazināts un invertēts attēls. Diafragma ierobežo gaismas daudzumu, bet aizvars kontrolē ekspozīcijas ilgumu. Elektroniskais sensors pārvērš gaismu elektriskā signālā, kas tiek apstrādāts un saglabāts kā attēls.

Ekspozīcijas pamatprincipi — "trijstūris"

• Apertūra (diafragma): ietekmē ekspozīciju un laukuma dziļumu (depth of field).
• Aizvara laiks (shutter speed): nosaka, cik ilgi sensors saņem gaismu; ietekmē kustības nofiksēšanu vai izplūdumu.
• Sensora jutība (ISO): palielina signāla stiprumu vājā apgaismojumā, bet augstā ISO parasti palielina attēla troksni.

Fotoaparātu galvenie veidi

• Spoguļkameras (DSLR): izmanto optisku skatu caur objektīvu ar spoguļa un optiskā skatu meklētāja palīdzību. Piedāvā maināmus objektīvus un plašu funkciju klāstu.
• Bezspoguļa kameras (mirrorless): kompaktākas, bez kustīga spoguļa; attēlu skats parasti notiek caur elektronisko skatu meklētāju (EVF) vai LCD ekrānu. Ātri attīstās un piedāvā augstu attēlu kvalitāti.
• Kompaktkameras: nelielas, ērti pārnēsājamas, bieži ar fiksētu (ne-maināmu) objektīvu un automātiskiem režīmiem.
• Bridge kameras: starp kompaktām un DSLR — ar lielu tālummaiņas diapazonu, bet parasti ar mazāku sensoru nekā DSLR vai mirrorless.
• Darbības kameras (action cams): mazas, izturīgas kameras, piemēram, GoPro, paredzētas sportam un ārpustelpu aktivitātēm.
• Vidējas un lielas formulas kameras: profesionālām vajadzībām, ar ļoti lieliem sensoriem, augstu detaļu atveidi.
• Instant kameras (piem., Polaroid): uzreiz izdrukā fizisku fotogrāfiju.
• Tālruņu kameras: mūsdienās ļoti izplatītas; daudzi viedtālruņi izmanto vairākus sensorus, programmatūras apstrādi un AI, lai uzlabotu attēlus.

Videokameras un fotokameras atšķirības

Kaut arī daudzas ierīces spēj gan fotografēt, gan filmēt, videokamerām parasti ir optimizēta video ierakstīšana (ilgāks nepārtraukts ieraksts, cita kadrējuma ātrums, labāka skaņas ievade), kamēr fotokameras fokusējas uz vienas kadra kvalitāti — lielāku izšķirtspēju, dinamisko diapazonu un augstu attēla detaļu līmeni. Mūsdienu mirrorless un DSLR kameras bieži apvieno augstas kvalitātes foto un video iespējas.

Attēla formāti un pēcapstrāde

• RAW: nesaspiests vai minimāli saspiests datu formāts, kas satur maksimālu informāciju par attēlu; paredzēts profesionālai apstrādei.
• JPEG: saspiests formāts, kas saglabā vietu, bet zaudē detaļas; piemērots ātrai dalīšanai un drukai bez plašas pēcapstrādes.

Praktiski padomi fotografēšanai

• Izmantojiet statīvu garākiem aizvaru laikiem, lai izvairītos no izplūdes.
• Ja nepieciešams, palieliniet ISO vājā apgaismojumā, bet pievērsiet uzmanību troksnim.
• Eksperimentējiet ar diafragmu, lai kontrolētu fona asumu (bokeh) vai lielu laukuma dziļumu ainavās.
• Fokusējieties uz kompozīciju — zelta griezums, līnijas un priekšplāna elementi uzlabo attēlu.
• Attīriet objektīva stiklu un sensoru saskaņā ar ražotāja norādījumiem, lai izvairītos no plankumiem attēlā.

Kameras kopšana un aksesuāri

Parastā kopšana ietver objektīva tīrīšanu, korpusa drēbīšu noslaukšanu, akumulatoru uzlādi un glabāšanu sausā vietā. Bieži izmantojamie aksesuāri: dažādi objektīvi, filtri (polarizācijas, ND), statīvi, ātras atmiņas kartes, ārējie mikrofoni video ierakstiem un aizsargvāciņi.

Kopsavilkums

Fotoaparāts ir ierīce, kas pārvērš gaismu par attēlu, izmantojot objektīvu, diafragmu, aizvaru un sensoru vai filmiņu. Mūsdienās pieejami daudzi kameru veidi — no viedtālruņiem līdz profesionālām sistēmām — katram pielietojumam ir savi priekšrocības un ierobežojumi. Sapratne par ekspozīcijas pamatprincipiem (diafragma, aizvars, ISO), fokusu un objektīvu īpašībām palīdz iegūt kvalitatīvākas fotogrāfijas un labāk izmantot kameras iespējas.

Kustīgie attēli

Kinokamera jeb kinokamera uzņem ātru fotogrāfiju secību uz attēla sensora vai fotofilmas lentes. Atšķirībā no fotokameras kinokamera uzņem attēlu sēriju, un katru no tiem sauc par "kadru". Kadri vēlāk tiek atskaņoti kinoprojektorā ar noteiktu ātrumu, ko sauc par "kadru skaitu" (kadru skaitu sekundē). Skatīšanās laikā cilvēka redzes sistēma apvieno atsevišķos attēlus, radot kustības ilūziju. Pirmo kinokameru uzbūvēja ap 1888. gadu. Līdz 1890. gadam tika izgatavoti vairāki veidi. Kinokameru standarta filmas izmērs ātri vien tika noteikts kā 35 mm filma. Tā tika izmantota līdz pat pārejai uz digitālo kinematogrāfiju.

Profesionāla videokamera (bieži saukta par televīzijas kameru) ir augstas klases ierīce elektronisku kustīgu attēlu veidošanai. Tās var izmantot mūzikas videoklipiem, filmām, korporatīvajiem un izglītojošajiem videoklipiem.

Operators pirms filmēšanas pārbauda videokameru

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir fotoaparāts?

J: Kādam nolūkam izmanto objektīvu?

J: Kas ir fotokameras un kinokameras?

J: Kā gaisma nonāk kamerā?

J: Kas kontrolē, cik daudz gaismas nonāk kamerā?

J: Kāda veida kameras mūsdienās ir visizplatītākās?

Meklēt pēc burta