Kamera (ierīce)
Fotoaparāts ir ierīce, ar ko uzņem attēlus (fotogrāfijas). Lai kaut ko attēlotu, tajā izmanto filmu vai elektroniku. Tas ir fotogrāfijas instruments. Attēlu, ko "redz" filma vai elektronika, veido objektīvs.
Kameru, kas uzņem vienu attēlu vienlaikus, dažkārt sauc par fotokameru. Kameru, ar kuru var uzņemt attēlus, kas šķiet kustīgi, sauc par videokameru. Ja ar to var uzņemt video, to sauc par videokameru vai videokameru. Lielākā daļa kameru ir telefonā. To sauc par "fotoaparāta tālruni".
Visas kameras būtībā ir kaste, kurā gaisma nevar iekļūt, līdz tiek uzņemta fotogrāfija. Vienā kameras pusē ir caurums, kurā caur objektīvu var iekļūt gaisma, un to sauc par diafragmu. Otrā pusē ir īpašs materiāls, kas var ierakstīt attēlu, kas nāk caur apertūru. Šis materiāls ir filmiņa kinokamerā vai elektroniskais sensors digitālajā kamerā. Visbeidzot, ir arī aizvars, kas aiztur gaismas iekļūšanu kamerā, līdz tiek uzņemts fotoattēls.
Kad tiek uzņemts fotoattēls, aizslēga tiek atvirzīta. Tas ļauj gaismai ieplūst caur diafragmu un uzņemt attēlu uz filmas vai elektroniskā sensora. Daudzos fotoaparātos var mainīt diafragmas lielumu, lai ielaistu vairāk vai mazāk gaismas. Var mainīt arī laiku, cik ilgi aizvars izlaiž gaismu. Tas arī ļauj ieplūst vairāk vai mazāk gaismas. Lielākoties šos iestatījumus kontrolē kamerā iebūvētā elektronika, bet dažās kamerās tos var mainīt arī pats fotografētājs.
Kamera
Kustīgie attēli
Kinokamera jeb kinokamera uzņem ātru fotogrāfiju secību uz attēla sensora vai fotofilmas lentes. Atšķirībā no fotokameras kinokamera uzņem attēlu sēriju, un katru no tiem sauc par "kadru". Kadri vēlāk tiek atskaņoti kinoprojektorā ar noteiktu ātrumu, ko sauc par "kadru skaitu" (kadru skaitu sekundē). Skatīšanās laikā cilvēka redzes sistēma apvieno atsevišķos attēlus, radot kustības ilūziju. Pirmo kinokameru uzbūvēja ap 1888. gadu. Līdz 1890. gadam tika izgatavoti vairāki veidi. Kinokameru standarta filmas izmērs ātri vien tika noteikts kā 35 mm filma. Tā tika izmantota līdz pat pārejai uz digitālo kinematogrāfiju.
Profesionāla videokamera (bieži saukta par televīzijas kameru) ir augstas klases ierīce elektronisku kustīgu attēlu veidošanai. Tās var izmantot mūzikas videoklipiem, filmām, korporatīvajiem un izglītojošajiem videoklipiem.
Operators pirms filmēšanas pārbauda videokameru
Saistītās lapas
- Digitālā kamera
- Pinhole kamera
Galerija
· 
· 
· 
· 
· 
· 
· 
· 
· 
· 
· 
· 
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir fotoaparāts?
A: Fotoaparāts ir ierīce, kas, izmantojot filmu vai elektroniku, uzņem attēlus (fotogrāfijas), lai iegūtu attēla attēlu.
J: Kādam nolūkam izmanto objektīvu?
A: Objektīvs veido attēlu, ko "redz" filma vai elektronika.
J: Kas ir fotokameras un kinokameras?
A: Fotoaparāts uzņem vienu attēlu vienlaikus, bet videokamera var uzņemt attēlus, kas šķietami kustas. Ja tā var uzņemt video, to sauc par videokameru vai videokameru.
J: Kā gaisma nonāk kamerā?
A: Gaisma iekļūst kamerā caur caurumu vienā kastes pusē, ko sauc par diafragmu. Otrā pusē ir īpašs materiāls, piemēram, plēve kinokamerā vai elektroniskais sensors digitālajā kamerā, kas reģistrē attēlu, kas izplūst no diafragmas.
J: Kas kontrolē, cik daudz gaismas nonāk kamerā?
A: Var mainīt diafragmas lielumu un laiku, cik ilgi aizvars izlaiž gaismu, lai kamerā iekļūtu vairāk vai mazāk gaismas. Šos iestatījumus parasti kontrolē iekšpusē esošā elektronika, taču dažas kameras ļauj lietotājiem tos regulēt arī manuāli.
J: Kāda veida kameras mūsdienās ir visizplatītākās?
A: Visizplatītākais kameru veids mūsdienās ir telefonos, ko dēvē par "fotoaparātu telefoniem".
