135 plēve (35 mm) — definīcija, vēsture un tehniskie dati

135 plēve (35 mm) — definīcija, vēsture un tehniskie dati: no Kodak 1934. gada izgudrojuma līdz mūsdienu specifikācijām, izmēriem, perforācijām un praktiskai lietošanai.

135 plēve ir mūsdienās visbiežāk izmantotās fotofilmas oficiālais nosaukums. To nosaka ISO standarts 1007. To 1934. gadā ieviesa Kodak. Tā bija paredzēta attēlu, nevis filmu izgatavošanai. Tās platums ir 35 mm, tāpēc to bieži dēvē arī par 35 mm plēvi.

Vēsture

35 mm formāts fotogrāfijā parādījās agrāk — Oskars Barnaks ar savu Leica kameru (ap 1913) popularizēja 35 mm kino plēvi kā materiālu vēlīnai fotogrāfijai. Tomēr sākotnēji šai plēvei nebija ērtas iepakošanas, un ielādēšana prasa tumšvietu. 1934. gadā Kodak izstrādāja 135 kassetes formātu, kas padarīja šo plēvi viegli un droši ielādējamu dienas gaismā, veicinot plašu izplatību un pieejamību amatieriem un profesionāļiem. Tā popularitāte īpaši pieauga pēc Otrā pasaules kara, un 1960. gadu beigās 135 formāts bija populārāks par 120 filmām.

Tehniskie dati

• Platums: 35 mm (kopējais plēves platums).
• Standarta kadra laukums: 24 × 36 mm — šis ir visizplatītākais kadra izmērs 135 filmā un ir pamats mūsdienu “full-frame” attēla sensoriem digitālajās kamerās.
• Kassetes dizains: Atsevišķi 135 filmiņu ruļļi ir ievietoti metāla vai plastmasas kasetēs, kas ir gaismu necaurlaidīgas. Tas ļauj kameras ielādēt dienas gaismā. Filmas gals bieži ir izgriezts īpašā veidā (vadītājs), lai to varētu iestumt kameras uzņemšanas spoles slotā.
• Perforācijas: Filmas perforācijas un to soli ir tāds pats kā 35 mm filmu filmēšanas plēvei, kas nodrošina saderību ar mehānismiem, kas izmanto sprostskabītes vai zobratus filmas pārvietošanai.
• Tipiski kadru skaitļi: Visizplatītākie ruļļu garumi ir 12, 24 un 36 kadri, taču pastāv arī īsāki vai garāki ruļļi.
• Emulsijas veidi: pieejamas krāsu negatīvās (C-41), krāsu slaidu (pozitīvās, E-6) un melnbaltās emulsijas (attīstāmas ar dažādiem B/W procesiem).

Formāti, saderība un lietošana

135 plēve ir izstrādāta tā, lai būtu ērti lietojama plašā kameru klāstā — rangefinder, SLR (vienobjektīva atspoguļošanas kameras), kompaktkamērās un citās. Kassetes konstrukcija un perforāciju izvietojums padara šo formātu savietojamu ar daudziem kameru mehānismiem, un tieši 35 mm formāts noteica daudzus fototehnikas standartu parametriem.

Attīstība un mūsdienu nozīme

135 plēve izturēja konkurenci no citiem populāriem formātiem, piemēram, 828, 126, 110 un APS, un saglabāja vadošo lomu līdz digitālās fotogrāfijas uzvarai 21. gadsimtā. Lai gan digitālā tehnika būtiski samazināja ikdienas lietošanu, 135 plēve joprojām ir populāra starp fotomāksliniekiem, entuziastiem un profesionāļiem, kuri izvēlas plēves īpašo estētiku un procesu.

Praktiskā informācija

• Filmas ielāde: pateicoties gaismu necaurlaidīgajām kassetēm, plēvi var ielādēt dienasgaismā — tas bija viens no galvenajiem 135 formāta priekšrocībām salīdzinājumā ar agrākajiem risinājumiem.
• Izvēršana un apstrāde: krāsu negatīvā plēve attīstās C-41 procesā, slaidu plēve — E-6, melnbaltā plēve dažādiem B/W procesiem. Pēc attīstīšanas negatīvus var skenēt vai slēgt uz papīra izdrukai.
• Rāmju un formātu atvasinājumi: no 24×36 mm kadra izmēra radās termini un standarti, kas joprojām ietekmē digitālo sensoru izmērus un nosaukumus, piemēram, “full-frame”.

135 plēve ir bijusi ilglaicīgs standarts fotogrāfijā — pateicoties ērtai kasetes konstrukcijai, universālām izmēriem un plašam emulsiju klāstam tā paliek atzīta un lietota arī mūsdienās.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir 135 plēve?

J: Kad tika ieviesta 135. filma?

J: Kam tika izgatavota 135. filma?

J: Kāpēc 135 filmu bieži dēvē par 35 mm plēvi?

J: Kad 135. filma kļuva populārāka par 120. filmu?

J: Kādā materiālā ir ievietotas atsevišķas 135 filmu ruļļi?

J: Kā filmu ielādē dienas gaismā?

Meklēt pēc burta