Fotofilma
Fotofilma ir plastmasas loksne, ko izmanto attēlu ierakstīšanai. Plastmasa ir īpaši apstrādāta, tāpēc tā ir jutīga pret gaismu. Tādējādi, kad plastmasa tiek pakļauta gaismas iedarbībai, ar to iespējams ierakstīt neredzamu attēlu. Parastā fotofilma tiek piegādāta nelielos kanniņās (kastītēs), kas aizsargā to no gaismas. Parastā fotofilmā var ievietot līdz 40 attēliem.
Kad visas bildes ir uzņemtas, filmai ir jāveic īpaša ķīmiskā apstrāde. To sauc par filmas attīstīšanu vai filmas apstrādi. Šī apstrāde padara attēlus redzamus (tos var saskatīt), un eksponētā filma vairs nav jutīga pret gaismu.
Pastāv dažāda veida filmas. Dažām ir nepieciešams vairāk gaismas nekā citām. Dažas ir tikai melnbaltas; tajās nav krāsu. Ir arī īpašas filmas, kas var ierakstīt infrasarkano gaismu.
Filmas ir arī dažāda izmēra. Visbiežāk izmantotā 35 milimetru filma ir metāla kārbās vai kanniņās, taču ir arī citas kamerfilmas, kas tiek piegādātas papīra iesaiņojumos vai atsevišķās loksnēs.
Neattīstīta Arista melnbaltā filma, ISO 125/22°.
Izmanto
Filmu var izmantot tikai vienu reizi. Pēc tam to nevar izmantot atkārtoti (ja nejauši to izmanto atkārtoti, rodas artefakts, ko sauc par daudzkārtēju ekspozīciju). Kad filma netiek lietota, tā jāaizsedz no gaismas, citādi tā ierakstīs jebkuru gaismu, kas uz tās spīd. Tas padara to nederīgu attēla ierakstīšanai. Filma ir ievietota kārbā, ko sauc par kanniņu, lai to paslēptu no gaismas stariem.
Lai uzņemtu attēlu, filmai ir nepieciešams pareizais gaismas daudzums. Ja attēls ir pārāk gaišs vai pārāk tumšs, tas netiks pareizi ierakstīts. Jo ilgāk filma turpina ierakstīt, jo vairāk gaismas tā saņems. Ja fotografējamais objekts ir gaišs, tas tiks ierakstīts ātrāk. Ja tas ir tumšāks, filmai būs nepieciešams vairāk laika, lai to ierakstītu.
Filmas, kuru attēla ierakstīšanai nepieciešams mazāk laika, tiek dēvētas par "ātrākajām" filmām. Dažādu ātrumu filmas tiek apzīmētas ar ISO numuru. Jo lielāks numurs, jo ātrākas filmas. Filmas var uzņemt attēlu tikai no fokusētas gaismas. Ja nav objektīva, kas fokusē gaismu, filma kļūst balta tikai no gaismas uzņemšanas. Ja tiek izmantota filma ar ISO līmeni 200, nevis 100, tai būs nepieciešams tikai uz pusi mazāk laika, lai uzņemtu tās pašas ainas attēlu.
ISO skaitļi ir, piemēram, ISO 50, ISO 100, IS0 200, ISO 400, ISO 800 un ISO 1600. Dažkārt ISO numuru sauc par "ASA numuru" vai "filmas ātrumu". Ja ISO numurs ir zems, piemēram, ISO 50, filmai ir nepieciešams ilgs laiks, lai uzņemtu attēlu. To sauc par lēnu filmu. Tas nozīmē, ka slēdžam ilgi jāpaliek atvērtam. Ja ISO skaitlis ir liels, piemēram, ISO 800, attēls tiek uzņemts ļoti īsā laikā. Tā ir ātrā filma. Tas nozīmē, ka slēdžam jāatver un jāaizveras ātri.
Pirms tika izgudrota fotofilma, fotogrāfijā izmantoja stikla sausās plates. 21. gadsimtā lielākajā daļā fotoaparātu vairs neizmanto fotofilmas.
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir fotofilma?
A: Fotofilma ir plastmasas loksne, kas ir jutīga pret gaismu un ko izmanto vizuālu ainu ierakstīšanai.
J: Kā attēls tiek ierakstīts uz fotofilmas?
A: Attēls uz fotofilmas tiek ierakstīts, kad plastmasa tiek pakļauta gaismas iedarbībai.
J: Kā fotofilmu aizsargā no gaismas?
A: Fotofilmas tiek glabātas nelielās tvertnēs (kastītēs), kas aizsargā tās no gaismas.
J: Kā sauc procesu, kas padara attēlus uz fotofilmas redzamus?
A: Procesu, kas padara attēlus uz filmas redzamus, sauc par filmas attīstīšanu vai filmas apstrādi.
J: Kas notiek ar eksponēto filmu tās apstrādes laikā?
A: Pēc filmas apstrādes eksponētā filma vairs nav jutīga pret gaismu.
J: Kādi ir daži dažādi filmu veidi?
A: Pastāv daži dažādi filmu veidi, piemēram, filmas, kuru eksponēšanai nepieciešams vairāk gaismas nekā citu filmu eksponēšanai, filmas, kas ir tikai melnbaltas, un filmas, kas var ierakstīt infrasarkano gaismu.
J: Kādi ir daži dažādi fotofilmu izmēri?
A: Dažādi fotofilmu izmēri ir šādi: 35 milimetru filmas (visbiežāk izmantotais izmērs), filmas metāla kārbās vai kanniņās, filmas papīra iesaiņojumos vai atsevišķās loksnēs.
