Videokamera
Videokamera ir kamera, ko izmanto elektronisku kustīgu attēlu uzņemšanai. Tā uzņem kustīgus attēlus un sinhronizētu skaņu. Agrīnās videokameras bija analogās, bet lielākā daļa mūsdienu videokameru ir digitālās. Analogās videokameras rada signālus, kurus var attēlot ar analogajiem televizoriem. Šos signālus var rādīt tajā brīdī vai arī tos var saglabāt analogā formātā magnētiskajā lentē. Digitālās videokameras rada digitālus attēlus.
Videokameras tika izgudrotas 20. gadsimta sākumā izmantošanai televīzijā, bet gadsimta beigās cilvēki varēja iegādāties digitālās videokameras, ar kurām attēlu var parādīt gandrīz nekavējoties. Videomagnetofoni, kas varēja ierakstīt attēlu magnētiskajā lentē, tika radīti 20. gadsimta vidū.
Sākumā videokameras bija lielas un dārgas. Ar tām strādāja tikai profesionāļi. Attīstoties elektronikas nozarei un vakuuma lampas aizstājot pusvadītāju shēmām ar tranzistoriem un mikroprocesoriem, videokameras kļuva mazākas un lētas. Tagad daudzos mobilajos telefonos un citās plaša patēriņa elektroniskajās ierīcēs ir videokameras. Turklāt tagad ir plaši pieejama programmatūra, kas ļauj rediģēt vai saspiest videokameru izvadītos attēlus.
Sony augstas izšķirtspējas videokamera
Kabatas videokameras izmantošana
Izmanto
Mūsdienu videokamerām ir daudz konstrukciju un pielietojuma veidu, no kuriem ne visi līdzinās agrīnajām televīzijas kamerām.
- Profesionālas videokameras, piemēram, tādas, ko izmanto televīzijas producēšanā un dažkārt arī digitālā kino filmēšanā; tās var būt studijas vai mobilas, ja runa ir par elektronisko lauka filmēšanu (EFP). Šādas kameras parasti nodrošina kameras operatoram ļoti precīzu manuālu vadību, bieži vien izslēdzot automātisko darbību.
- Videokameras, kas apvieno kameru un videomagnetofonu vai citu ierakstīšanas ierīci vienā ierīcē; tās ir mobilas un tiek plaši izmantotas televīzijas filmēšanai, mājas filmām, elektronisko ziņu vākšanai (ENG) (tostarp pilsoniskajai žurnālistikai) un līdzīgiem mērķiem. Dažas digitālās ierīces ir
- Kabatas videokameras.
- Slēgtās televīzijas (CCTV) drošības, novērošanas un/vai monitoringa vajadzībām parasti izmanto panorāmas, slīpēšanas un tālummaiņas kameras (PTZ). Šādas kameras ir konstruētas tā, lai tās būtu nelielas, viegli noslēpjamas un varētu darboties bez uzraudzības; tās, ko izmanto rūpnieciskos vai zinātniskos nolūkos, bieži ir paredzētas izmantošanai vidē, kas parasti ir nepieejama vai neērta cilvēkiem, un tāpēc ir pielāgotas šādai naidīgai videi (piemēram, radiācijai, augstam karstumam vai toksisku ķīmisku vielu iedarbībai).
- Tīmekļa kameras ir videokameras, kas tiešraidē pārraida video plūsmu uz datoru. Līdzīgi var izmantot arī lielākas videokameras (īpaši videokameras un videonovērošanas kameras), lai gan tām var būt nepieciešams analogo ciparu pārveidotājs, lai saglabātu izvades datus datorā vai digitālajā videoreģistratorā vai nosūtītu tos uz plašāku tīklu.
- Lielākā daļa 21. gadsimta videokameru ir digitālās kameras, kas pārveido signālu tieši digitālajā izvades signālā; šādas kameras bieži vien ir nelielas, pat mazākas nekā CCTV drošības kameras, un tās bieži tiek izmantotas kā tīmekļa kameras vai optimizētas fotokameru izmantošanai. Lielākā daļa no tām ir iebūvētas tieši datoru vai sakaru aparatūrā, jo īpaši mobilajos tālruņos, lai gan joprojām tiek izmantotas analogās videoiekārtas.
- Īpašas sistēmas, piemēram, tādas, ko izmanto zinātniskos pētījumos, piemēram, observatorijās, satelītos vai kosmosa zondēs, vai mākslīgā intelekta un robotikas pētījumos. Šādas kameras bieži vien ir pielāgotas neredzamajam starojumam infrasarkanā starojuma fotografēšanai (nakts redzamības un siltuma noteikšanai) vai rentgena starojumam (izmantošanai medicīnā).
Īpaši videokameru lietojumi ietver sistēmas, kas uzņem attēlus finiša līnijā, lai noteiktu sacensību un sporta pasākumu laiku. Dažos maksas ceļos izmanto videokameras, lai nofotografētu numura zīmi jebkurai automašīnai, kas nav samaksājusi nodevu. Pēc tam datori identificē autovadītājus un nosūta vēstules, lai iekasētu nesamaksātās nodevas.
Jautājumi un atbildes
J: Kādam nolūkam izmanto videokameru?
A: Videokameru izmanto, lai veidotu elektroniskas kustīgas bildes, uzņemot kustīgus attēlus un sinhronu skaņu.
J: Kādi ir videokameru veidi?
A: Agrīnās videokameras bija analogās, bet lielākā daļa mūsdienu videokameru ir digitālās.
J: Kāda ir atšķirība starp analogajām un digitālajām videokamerām?
A: Analogās videokameras rada signālus, ko var attēlot analogajos televizoros, savukārt digitālās videokameras rada digitālus attēlus.
J: Kad tika izgudrotas videokameras?
A: Videokameras tika izgudrotas 20. gadsimta sākumā izmantošanai televīzijā.
J: Kādi bija pirmie videomagnetofoni un kad tie tika radīti?
A: Videomagnetofoni, kas varēja ierakstīt attēlu magnētiskajā lentē, tika radīti 20. gadsimta vidū, kad videokameras vēl bija lielas un dārgas un ar tām strādāja tikai profesionāļi.
J: Kā elektronikas nozare attīstīja mazāku un pieejamāku videokameru izstrādi?
A: Attīstoties elektronikas nozarei, pusvadītāju shēmas ar tranzistoriem un mikroprocesoriem aizstāja vakuuma lampas, padarot videokameras mazākas un lētākas.
J: Kādas plaša patēriņa elektroniskās ierīces tagad ietver videokameras?
A: Mūsdienās daudzos mobilajos telefonos un citās plaša patēriņa elektroniskajās ierīcēs ir videokameras.
