Eiropa — Jupitera ledus mēness: struktūra, zemūdens okeāns un atklājums

Atklāj Eiropu — Jupitera ledus mēness: tās struktūra, iespējams zemūdens okeāns, plūdmaiņu sasilšana un nozīmīgie atklājumi. Uzzini jaunākos faktus un pētījumus.

Autors: Leandro Alegsa

Eiropa ir liels Jupitera planētas mēness. Tas ir nedaudz mazāks par Zemes Mēnesi un ir sestais lielākais Saules sistēmas mēness. Diametrs ir aptuveni 3120 kilometru, tas ir gandrīz apaudzis ar ledu un no Zemes redzams kā spožs disks.

Struktūra un iekšējais sastāvs

Eiropas iekšiene, pēc pieejamiem datiem, visticamāk sastāv no slāņiem: ārējā ledus apvalka, zemūdens šķidrā okeāna un smagāka iekšējā kodola. Ir pieņēmumi par dzelzs vai dzelzs-silikāta kodolu zem silikāta mantijas, taču precīzs kodola lielums un sastāvs joprojām tiek pētīts. Ledus apvalka biezums tiek lēsts no dažu kilometru līdz vairākiem desmitiem kilometru; zem tā var atrasties dziļš, sāļš okeāns, kura dziļums var sasniegt desmitiem līdz simtiem kilometru.

Virsmu iezīmes un atmosfēra

Eiropas virsma ir klāta ar ledāju un ir izteikti gluda salīdzinājumā ar daudziem citiem Saules sistēmas objektiem. Virsā ir maz krāteru, kas norāda uz relatīvi jaunu virsmas reljefu, bet bieži sastopamas ir garas plaisas, līnijas un tā sauktās "haotiskās" zonas, kur ledus šķiet sasmalcināts un pārlocīts. Tādas formas kā dubultie ridži, līnijas (lineae) un lentikulāras (lenticulae) ir tipiskas iezīmes.

Eiropa ir gandrīz sinhroni rotēta ap Jupitera — viena un tā pati puse vienmēr vērsta pret planētu. Virsmas temperatūra ir ļoti zema, vidēji aptuveni -160 °C vai zemāk.

Planētas tuvumā esošā atmosfera ir ļoti plāna; tā galvenokārt satur molekulāro skābekli, taču spiediens ir tik zems, ka to nevar salīdzināt ar Zemes gaisa slāni — nav piemērota cilvēku elpošanai un praktiski neatbalsta tradicionālu atmosfērisku mijiedarbību.

Zemūdens okeāns un siltuma avoti

Zinātniskie novērojumi, tostarp Jupitera apvidū veiktie mērījumi, sniedz spēcīgus pierādījumus par šķidru okeānu, kas atrodas zem ledus. Viens no galvenajiem pierādījumiem ir inducētā magnētiskā lauka novērojumi, kas liecina par elektriski vadītu šķidrumu (sāļainu ūdeni). Turklāt virsmas ķīmija — atsevišķu sāļu un oksidētu savienojumu klātbūtne — liecina par mijiedarbību starp okeānu un ledus apvalku.

Šī zemūdens okeāna apkure tiek skaidrota ar plūdmaiņu (tidālo) sasilšanu: Jupitera stiprā gravitācijas ietekme, kombinācijā ar Eiropas orbītā esošo rezonansi ar citiem mēnešiem (piemēram, Io un Ganimēdu), izraisā mehānisku izstiepšanu un saspiešanu. Šī iekšējā berze rada siltumu, kas var uzturēt ūdeni šķidru un, iespējams, radīt hidrotermines aktivitātes pie okeāna grunts.

Iespējamā dzīvība

Zinātnieki uzskata, ka Eiropa ir viens no Saules sistēmas labākajiem kandidātiem, kur varētu pastāvēt ārpuszemes dzīvība, jo tur var būt kombinācija no šķidrā ūdens, ķīmiskām barības vielām un enerģijas avotiem (piem., hidroterminas). Ja okeāna dibenā ir hidrotermines krātuves, tās varētu nodrošināt ķīmisko enerģiju mikrobiālai dzīvībai, tāpat kā līdzīgi procesi uz Zemes.

Novērojumi, atklājums un nosaukums

Mēnesi Eiropu 1609. gada decembrī aprakstīja Simons Marius; Galileo Galilejs to ieraudzīja 1610. gada janvārī ar savu teleskopu. Galileo savos novērojumos neatklāja Mariusa darbu uzreiz, un diskusijas par atklāšanas kredītu ir vēsturiskas, taču tieši Simonam Mariusam radās ideja par nosaukumu "Eiropa". Mēness nosaukums cēlies no grieķu mitoloģijas — princeses Eiropas, kura kļuva par Krētas karalieni. Līdz 20. gadsimta vidum mēnesi bieži apzīmēja vienkārši kā Jupiteru II vai ar citiem numurētiem nosaukumiem.

Kāpēc Eiropa interesē zinātniekus un nākotnes misijas

  • Relatīvi jauna un dinamiska virsma, kas liecina par pastāvīgām iekšējām procesiem.
  • Pierādījumi par sāļainu zemūdens okeānu — potenciāla vide dzīvības izveidei.
  • Plānots jauni zondēšanas un attālinātie pētījumi, lai labāk saprastu ledus apvalka biezumu, okeāna īpašības un virsmas ķīmiju.

Turpmākajos gados ir plānotas misijas, kas detalizētāk pētīs Eiropu un citus Jupitera ledus mēnešus; to mērķis ir noskaidrot okeāna klātbūtni, izpētīt iespējamās dzīvības pazīmes un izprast iekšējos procesus, kas uztur šo mēnesi "aktīvu".

Eiropa joprojām ir viens no intriģējošākajiem objektiem Saules sistēmā — ar potenciālu atklāt jaunus faktus par to, kā veidojas un pastāv dzīvība ārpus Zemes.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Eiropa?


A: Eiropa ir liels Jupitera planētas mēness. Tas ir sestais lielākais Saules sistēmas mēness, un tā diametrs ir aptuveni 3000 kilometru.

J: Kāda izskatās Eiropas virsma?


A: Eiropas virsma ir apledojusi un ļoti gluda, uz tās ir maz krāteru, bet ir dažas plaisas un līnijas.

J: Kas atklāja Eiropu?


A: Simons Marius atklāja Eiropu 1609. gada decembrī, lai gan Galileo Galilejs pirmo reizi to ieraudzīja 1610. gada janvārī.

J: Kā Simons Mariuss nosauca Eiropu?


A: Sīmanis Mariuss nosauca mēnesi par Eiropu grieķu mitoloģijas princeses vārdā, kura kļuva par pirmo Krētas karalieni. Pirms tam cilvēki mēnesi parasti sauca par "Jupiteru II".

J: Vai uz Eiropas virsmas ir šķidrums?


A: Nē, zinātnieki uzskata, ka zem tās virsmas atrodas šķidrs okeāns, kuru siltu uztur plūdmaiņu karstums, ko izraisa Jupitera spēcīgā gravitācijas vilkme.

J: Cik liela ir Eiropa salīdzinājumā ar Zemes Mēnesi?


A: Eiropa ir nedaudz mazāka par Zemes Mēnesi.

J: Kad šim mēnesim oficiāli tika dots nosaukums "Eiropa"? A: Nosaukums "Eiropa" šim mēnesim oficiāli tika dots 20. gadsimta vidū.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3