Zvaigžņu uzliesmojumi: definīcija, cēloņi un piemēri
Atklāj zvaigžņu uzliesmojumu definīciju, cēloņus un spilgtus piemērus — no sarkaniem rūķīšiem līdz Proksimai Centauri un planētu ietekmei.
Zvaigznes uzliesmojums ir mainīga zvaigzne, kas uz dažām minūtēm neparedzēti kļūst ļoti spilgta. Šie uzliesmojumi ir īslaicīgi, bet var atbrīvot milzīgu enerģiju un ietekmēt zvaigznes tuvāko vidi.
Kas ir zvaigžņu uzliesmojumi un kā tie izpaužas?
Zvaigžņu uzliesmojumi notiek līdzīgi kā Saules uzliesmojumi. Tie ir magnētiski traucējumi zvaigžņu atmosfērā, kad magnētiskā lauka līnijas strauji pārkārtojas (magnētiskā rekonekcija). Spilgtums palielinās visā spektrā, sākot no rentgena stariem un ultravioleto starojumu līdz redzamajam un radioviļņiem. Uzliesmojumi var ilgt no sekundēm līdz vairākām stundām, bieži nodalīti ar īsām, enerģiskām maksimuma fāzēm.
Kādos viļņos un cik spēcīgi?
- Rentgena un ultravioleto starojums parāda karstus (miljoniem grādu) plazmas reģionus, kas rodas uzliesmojuma laikā.
- Optiskie "white-light" uzliesmojumi dažkārt padara zvaigzni redzamā gaišāku vairāku magnitūdu apmērā.
- Radioplāsmas un sinhronā starojuma signāli rāda daļiņu paātrināšanos un magnētiskā lauka struktūras izmaiņas.
- Enerģija var svārstīties plašā diapazonā — no aptuveni 10^29 erg maziem uzliesmojumiem līdz 10^36 erg un vairāk īpaši enerģiskiem "superflare".
Kādi zvaigžņu tipi uzliesmo un kāpēc?
Lielākā daļa uzliesmojošo zvaigžņu ir blāvas sarkanie rūķīši, lai gan uzliesmot var arī mazāk masīvi (vieglāki) brūnie rūķīši. Šiem zvaigžņu veidiem ir spēcīga magnētiskā aktivitāte, īpaši ja tie ātri rotē vai ir jauni. Arī masīvākas (smagākas) RS Canum Venaticorum mainīgās zvaigznes (RS CVn) spēj uzliesmot, taču zinātnieki saprot, ka šīs uzliesmojumus izraisa divējādās sistēmās esoša zvaigzne pavadone. Šī pavadošā zvaigzne izjauc magnētisko lauku un pastiprina aktivitāti.
Ir novērots, ka uzliesmo arī deviņas Saulei līdzīgas zvaigznes. Pastāv pieņēmums, ka tas notiek līdzīgu iemeslu dēļ kā RS CVn mainīgo zvaigžņu uzliesmojumi — spēcīgas magnētiskās lauka rekonekcijas un jaunas, lēnas vai ilgstošas magnētiskās aktivitātes episodi. Zvaigžņu uzliesmojumus var izraisīt arī pavadonis — šis pavadonis ir masīva planēta, līdzīga Jupitera planētai, kas cieši riņķo ap uzliesmojošo zvaigzni; tuvums un magnētiskā mijiedarbība var pastiprināt zvaigznes magnētisko lauku un veicināt uzliesmojumus.
Vēsturiski un pazīstami piemēri
Pirmās zināmās uzliesmojošās zvaigznes tika atklātas 1924. gadā — tās bija V1396 Cygni un AT Microscopii. Joprojām pazīstamākā zvaigzne ir UV Ceti, šī zvaigzne tika atklāta 1948. gadā. Mūsdienās mainīgo zvaigžņu katalogos līdzīgas uzliesmojošās zvaigznes tiek klasificētas kā UV Ceti tipa mainīgās zvaigznes. Zibens uzliesmojumi var notikt reizi dažās dienās vai, kā Barnarda zvaigznes gadījumā, daudz retāk. Proksima Centauri, Saules sistēmai tuvākā zvaigzne, arī ir uzliesmojoša zvaigzne — tās aktivitāte ir svarīga apsvērumos par apdzīvojamu planētu potenciālu ap šo zvaigzni.
Novērošana un pētīšana
Uzliesmojumus pēta daudzos viļņos: rentgena (satellīti kā Chandra, XMM-Newton), ultraviolets un redzamais (zemes teleskopi un kosmiskie observatoriji), kā arī radioviļņi (radioteleskopi). Pēdējo gadu laikā misijas kā Kepler un TESS ir atklājušas tūkstošiem optisko uzliesmojumu un superflare kandidātus uz dažāda veida zvaigznēm, kas palīdz izprast frekvenci un enerģijas sadalījumu dažādos zvaigžņu tipus.
Ietekme uz planētām un habitabilitāti
Zvaigžņu uzliesmojumi var būtiski ietekmēt apkārt esošās planētas atmosfēru un radiācijas vidi. Spēcīgi rentgena un UV izstarojuma viļņi var jonizēt atmosfēru, izraisīt ķīmisku pārstrukturēšanos (piemēram, ozona slāņa iznīcināšanu) un pastiprināt atmosfēras iztvaikošanu, īpaši zemu masu planētām ar vāju magnētisko lauku. Tādēļ zvaigžņu aktivitāte ir svarīgs faktors, novērtējot eksoplanētu habitabilitāti.
Kopsavilkums
Zvaigžņu uzliesmojumi ir plaša spektra parādība, kurā magnētiskā enerģija ātri pārvēršas starojumā un daļiņu kinētiskajā enerģijā. Tie ir visbiežāk sastopami aktīvām, ātri rotējošām zvaigznēm (it īpaši sarkanajiem rūķīšiem), bet var notikt arī uz Saulei līdzīgām zvaigznēm. Modernās observācijas daudzās viļņu joslās ļauj izpētīt šo procesu detaļas un novērtēt tā ietekmi uz apdzīvojamām zonām un planētu atmosfērām.
Tuvumā esošās uzliesmojošās zvaigznes
Zvaigznes spīdekļi izstaro salīdzinoši maz gaismas, bet ir atrastas pat 1000 gaismas gadu attālumā no Zemes.
Proxima Centauri
Proksima Kentaurs atrodas tuvāk Saulei nekā jebkura cita zvaigzne un ir uzliesmojoša zvaigzne. Proxima Centauri nejauši palielina savu spožumu, un to izraisa magnētiskais spēks. Konvekcija rada magnētisko lauku visā Proxima Centauri matērijā, un tas izraisa uzliesmojumus ar kopējo rentgena staru daudzumu, kas ir līdzīgs Saules rentgena staru daudzumam, lai gan Saule ir daudz masīvāka (smagāka) nekā Proxima Centauri.
Wolf 359
Zvaigzne Wolf 359 ir vēl viena zvaigzne, kas atrodas salīdzinoši tuvu Saules sistēmai Leo zvaigznājā, un tai ir arī citi nosaukumi (apzīmējumi). Tas ir sarkanais punduris, spektrālās klases M6.5, un izstaro rentgena starus. Tā ir ultravioleto staru Ceti zvaigzne, un tā salīdzinoši bieži uzliesmo.
Vidējais (vidējais) magnētiskais lauks ievērojami mainās tik īsos laika periodos kā sešas stundas. Salīdzinājumam - Saules magnētiskais lauks ir vidēji 1 G (100 μT), lai gan aktīvajos saules plankumu apgabalos tas var pieaugt līdz pat 3 kG (0,3 T).
Barnard's Star
Barnarda zvaigzne ir otra mūsu Saulei tuvākā zvaigžņu sistēma, un zinātniekiem ir aizdomas, ka tā ir uzliesmojoša zvaigzne.
TVLM513-46546
TVLM513-46546 ir nosaukums, ko zinātnieki devuši zvaigznei ar ļoti mazu masu. Šī nelielā zvaigzne ir tikai pietiekami smaga, lai to varētu pieskaitīt sarkanajam punduris.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir uzliesmojuma zvaigzne?
A.: Uzliesmojoša zvaigzne ir mainīga zvaigzne, kas uz dažām minūtēm neparedzami kļūst daudz spožāka. Uzliesmojumi šīm zvaigznēm rodas zvaigznes atmosfēras magnētisko traucējumu dēļ, un to spilgtums pieaug visā spektrā no rentgena stariem līdz radioviļņiem.
J: Kad tika atklātas pirmās zināmās uzliesmojošās zvaigznes?
A: Pirmās zināmās uzliesmojošās zvaigznes tika atklātas 1924. gadā, tās bija V1396 Cygni un AT Microscopii.
J: Kāds ir pazīstamākais uzliesmojošas zvaigznes piemērs?
A: Vispazīstamākais uzliesmojošas zvaigznes piemērs ir UV Ceti, kas tika atklāta 1948. gadā.
J: Cik bieži uzliesmo Barnarda zvaigzne?
A: Uz Barnarda zvaigznes uzliesmojumi var parādīties reizi dažās dienās vai retāk.
J: Vai Proxima Centauri arī ir uzliesmojoša zvaigzne?
A: Jā, arī Proksima Centauri ir uzliesmojoša zvaigzne.
J: Kāda tipa zvaigznes visdrīzāk var radīt uzliesmojumus?
A: Lielākā daļa uzliesmojošo zvaigžņu ir blāvas sarkanās pundurzvaigznes, lai gan arī mazāk masīvas (vieglākas) brūnās pundurzvaigznes var radīt uzliesmojumus. Ir zināms, ka masīvākas (smagākas) RS Canum Venaticorum mainīgās zvaigznes (RS CVn) arī spēj radīt uzliesmojumus, ko izraisa bināro sistēmu zvaigžņu pavadoņi, traucējot to magnētisko lauku.
J: Vai ir kādi līdzīgi piemēri, kad Saulei līdzīgas zvaigznes rada uzliesmojumus? A:Jā, ir novērotas deviņas Saulei līdzīgas zvaigznes, kas rada uzliesmojumus, kurus var izraisīt tādas masīvas planētas kā Jupiters, kas atrodas tuvu ap zvaigznēm un traucē to magnētisko lauku.
Meklēt