Proxima Centauri ir sarkanā pundurzvaigzne, kas, visticamāk, ir daļa no Alfa Centauri zvaigžņu sistēmas un ir Saulei vistuvākā zvaigzne 4,22 gaismas gadu attālumā (3,99×1013 km; 2,48×1013 mi). Tā atrodas Kentaura zvaigznājā.

To, ka Proxima Centauri ir tāda pati kustība kā Alfa Centauri, 1915. gadā atklāja Roberts Inness, būdams Union Observatory direktors Johannesburgā, Dienvidāfrikā.

1951. gadā Hārlovs Šaplijs (Harlow Shapley) apgalvoja, ka Proxima Centauri ir uzliesmojoša zvaigzne. Ierakstītās fotogrāfijas liecināja, ka zvaigzne aptuveni 8 % no laika kļūst izmērāmi spožāka, padarot to par visaktīvāko uzliesmojošo zvaigzni, kāda tolaik tika atrasta.

Pamatfakti

Proxima Centauri ir tuvākā zvaigzne ārpus Saules sistēmas, kas padara to par intensīvas astronomiskas izpētes objektu. Tā redzamā spožuma (V) magnitūda ir aptuveni 11,1, tāpēc to nevar ieraudzīt ar neapbruņotu aci. Attālums no Saules ir ap 4,24 gaismas gadi (aptuveni 1,30 parseki), padarot to par dabisku mērķi gan novērojumiem, gan teorētiskām starpplanētu misijām.

Fizikālās īpašības

Proxima ir tipiska M-tipa pundurzvaigzne, bieži klasificēta kā M5–M6 (parasti norāda M5.5Ve). Galvenie parametri aptuveni:

  • Masa: apmēram 0,12 Saules masu;
  • Rādiuss: ap 0,14 Saules rādiusa;
  • Efektīvā temperatūra: ~2 900–3 100 K;
  • Spožums: ļoti zems, apmēram 0,001–0,002 Saules spožuma (bolometriski);
  • Gravitācijas un aktivitātes iezīmes: stipra magnētiskā aktivitāte, kas rada regulāras uzliesmošanas un intensīvus rentgena/UV starojuma izplūdus.

Proxima griešanās periods (rotācija) ir salīdzinoši ilgs — novērojumi liecina par desmitiem līdz simtiem dienu, taču magnētiskā aktivitāte un uzliesmojumi var liecināt par sarežģītu iekšējo dinamiku.

Planētas un planētu kandidāti

Proxima Centauri sistēmā atklātas vairākas planētu kandidātes:

  • Proxima b — apstiprināta eksoplanēta, atklāta 2016. gadā ar radiālās ātruma metodi. Tās minimālā masa ir tuvu Zemes masai (apm. 1,2 M⊕), orbīta ap zvaigzni ir ļoti tuvu (orbītālā periods apmēram 11,2 dienas), un tās attālums no zvaigznes liecina, ka planēta atrodas tā dēvētajā potenciāli apdzīvojamajā zonā. Tomēr Proxima augstā uzliesmošanas aktivitāte var apgrūtināt atmosfēras saglabāšanos un parastās dzīvības iespējamību.
  • Proxima c — izvirzīta kā attāla, masīvāka planētas kandidāte (~vairāku Zemes masu līdz Neptūna līmenim) ar periodu vairāku gadu garumā. Šī detektēšana ir vairākas reizes pārbaužama un joprojām tiek apspriesta; tieša attēlojuma un radiālās ātruma dati sniedz ierobežotu, bet ne galīgu atbalstu.
  • Proxima d — 2022. gadā izvirzīts kā iespējams neliels iekšējās orbītas kandidāts ar ļoti mazu minimālo masu un īsu periodu. Tā kā signāls ir vājš, šī kandidāte tiek uzskatīta par joprojām apšaubāmu un prasa papildu novērojumus.

Visi minētie planētu atklājumi un kandidāti pastāv ar noteiktu nenoteiktību, un to parametri var tikt koriģēti, iegūstot jaunākus un precīzākus datus.

Aktivitāte un uzliesmošanas

Proxima ir pazīstama kā uzliesmojoša (UV Ceti tipa) zvaigzne. Tās uzliesmojumi var būt ļoti spēcīgi, radot tūlītējus spožuma pieaugumus redzamajā, ultravioleta un rentgena diapazonā. Šāda aktivitāte:

  • var iznīcināt vai izskalot planētas atmosfēru, ja nav stipra magnētiskā lauka vai citas aizsardzības;
  • apgrūtina novērojumus dažos viļņu garumos, bet vienlaikus sniedz iespējas pētniecībā par zvaigžņu magnētismu un plazmas fizikā;
  • ir būtisks faktors, izvērtējot Proxima b apvidū potenciālo dzīvības pastāvēšanu.

Saistība ar Alfa Centauri

Kaut gan Proxima atrodas tuvāk Saules nekā Alfa Centauri A un B, tās savstarpējā saistība ir ilgstošs pētījumu temats. Roberts Inness 1915. gadā pamanīja, ka Proxima kustība ekrānā ļoti līdzīga Alfa Centauri A/B sistemai, kas lika domāt par to kā par gravitācijas saistītu trešo locekli. Mūsdienu precīzākie mērījumi liecina, ka Proxima, iespējams, ir gravitācijas piesaistīta Alfa Centauri sistēmai un ap to riņķo ar ļoti garu periodu (simtiem tūkstošu gadu), taču orbīta ir plaša un attālumi starp komponentēm ļoti lieli.

Pētījumi un nākotnes misijas

Proxima ir galvenais mērķis daudziem nākotnes pētījumu plāniem. Starptautiskas iniciatīvas un tehnoloģiskie projekta priekšlikumi, piemēram, Breakthrough Starshot, paredz nosūtīt ļoti vieglas zondes ar ļoti lielu paātrinājumu pretējā gadījumā, lai sasniegtu Proxima sistēmu dažu desmitgažu laikā. Turklāt Proxima tieša novērojumi dažādos viļņu garumos (optiskajā, infrasarkanajā, ultravioleta un rentgena diapazonā) turpina sniegt datus par zvaigznes aktivitāti, planētu meklējumiem un uzliesmošanu ietekmi uz planētu atmosfērām.

Nozīme un secinājumi

Proxima Centauri kā tuvākā zvaigzne ārpus mūsu Saules sistēmas ir nozīmīgs objekts astronomijā: tā sniedz iespēju izpētīt sarkanās pundurzvaigznes īpašības, to uzliesmošanas, potenciālās apdzīvojamas planētas un sistēmiskās attiecības ar Alfa Centauri. Lai gan tuvums padara to par vilinošu mērķi starpplanetārajām misijām, zvaigznes aktivitāte un sarežģītie novērojumu apstākļi prasa rūpīgu datu interpretāciju un turpmākus pētījumus.