Centaura Proksima
Proxima Centauri ir sarkanā pundurzvaigzne, kas, visticamāk, ir daļa no Alfa Centauri zvaigžņu sistēmas un ir Saulei vistuvākā zvaigzne 4,22 gaismas gadu attālumā (3,99×1013 km; 2,48×1013 mi). Tā atrodas Kentaura zvaigznājā.
To, ka Proxima Centauri ir tāda pati kustība kā Alfa Centauri, 1915. gadā atklāja Roberts Inness, būdams Union Observatory direktors Johannesburgā, Dienvidāfrikā.
1951. gadā Hārlovs Šaplijs (Harlow Shapley) apgalvoja, ka Proxima Centauri ir uzliesmojoša zvaigzne. Ierakstītās fotogrāfijas liecināja, ka zvaigzne aptuveni 8 % no laika kļūst izmērāmi spožāka, padarot to par visaktīvāko uzliesmojošo zvaigzni, kāda tolaik tika atrasta.
Atrašanās vieta no Proxima Centauri.
Raksturojums
Sarkanie rūķīši parasti ir pārāk blāvi, lai tos varētu redzēt ar neapbruņotu aci, t.i., bez teleskopa. Proxima Centauri šķietamā spožuma lielums ir 11, bet tās absolūtais spožums ir ļoti blāvs - 15,5 magnitūdas. Pat no Alfa Centauri A vai B Proksima būtu redzama tikai kā 5. lieluma zvaigzne.
Proxima Centauri ir bijusi Saulei vistuvākā zvaigzne aptuveni pēdējos 32 000 gadu. Barnarda zvaigzne tuvāko tuvošanos Saulei piedzīvos ap 11 700 mūsu ēras gadu, kad tā pietuvosies aptuveni 3,8 gaismas gadu attālumā. Tomēr tajā laikā tā nebūs tuvākā zvaigzne, jo Proksima Kentaurs būs pietuvojusies Saulei vēl tuvāk.
Proksimas Kentauras izmērs (pa labi) salīdzinājumā ar tās tuvākajiem kaimiņiem.
Eksoplanētas
2016. gadā Eiropas Dienvidu observatorija ap Proksimu Kentauri atrada eksoplanētu - Proksimu Kentauri b (jeb Proksimu b). Tā tika atrasta apdzīvojamajā zonā, un tika uzskatīts, ka tā ir Zemei līdzīga planēta ar ESI 0,87. Lai gan tā ir Zemei līdzīga, tās virsma var nebūt apdzīvojama, jo Proksima Centauri izstaro spēcīgus Saules uzliesmojumus un spēcīgus Saules vējus, kas varētu atņemt daļu planētas atmosfēras, padarot to mazāk apdzīvojamu.
2016. gada oktobrī Francijas pētniecības institūta CNRS zinātnieki paziņoja, ka planētas virspusē varētu būt okeāni un plāna atmosfēra. Nav zināms, vai šī ideja ir patiesa.
Proxima Centauri b virsmas nospiedums. Alfa Centauri sistēma ir redzama kā divas mazas zvaigznes debesīs.
Saistītās lapas
- Alfa Centauri
- Barnard's Star
- Tuvāko zvaigžņu saraksts
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Proxima Centauri?
A: Proxima Centauri ir sarkanā pundurzvaigzne, kas, visticamāk, ir daļa no Alfa Centauri zvaigžņu sistēmas un ir Saulei vistuvākā zvaigzne 4,22 gaismas gadu attālumā (3,99×1013 km; 2,48×1013 jūdzes).
J: Kur atrodas Proxima Centauri?
A: Proxima Centauri atrodas Kentaura zvaigznājā.
J: Kurš atklāja, ka Proksima Centauri ir vienāda ar Alfa Centauri?
A: Roberts Inness 1915. gadā, būdams Union Observatory direktors Johannesburgā, Dienvidāfrikas Republikā, atklāja, ka Proxima Centauri ir tāda pati kustība kā Alpha Centauri.
J: Kad Hārlovs Šaplijs (Harlow Shapley) teica, ka Proxima Centauri ir uzliesmojoša zvaigzne?
A: Hārlovs Šaplijs teica, ka Proxima Centauri ir uzliesmojoša zvaigzne, 1951. gadā.
Jautājums: Cik bieži Proxima Centuari kļūst ievērojami spožāka?
A: Ierakstītās fotogrāfijas parādīja, ka Proxima Centuari kļūst izmērāmi spožāka aptuveni 8 % laika, tādējādi tā ir visaktīvākā zvaigzne, kas tolaik tika atklāta.
J: Cik tālu no Zemes atrodas Proximia Centuari?
A: Attālums starp Zemi un Pr
