Alfa Centauri — tuvākā zvaigžņu sistēma, A, B un Proksima Kentauri
Uzzini visu par Alfa Centauri — tuvāko zvaigžņu sistēmu: A, B un Proksima Kentauri, to orbītām, redzamību dienvidu debesīs un attālumu no Saules.
Alfa Centauri ir tuvākā zvaigžņu sistēma Saules apkārtnē un spožākā zvaigzne dienvidu Centaura zvaigznājā. To no Zemes bieži sauc par Rigil Kentaurus vai saīsināti Alfa Cen. Sistēma ir redzama galvenokārt dienvidu puslodē; tās lielā dienvidu deklinācija padara to pārāk zemu horizontā vai neredzamu lielai daļai ziemeļu puslodes iedzīvotāju. Nakts debess spožums (aparentā magnitūda) ir ļoti liels, tāpēc reizēm Alfa Centauri min arī kā viena no spožākajām redzamajām zvaigznēm.
Sastāvs un pamatiezīmes
Alfa Centauri nav viena zvaigzne, bet trīszvaigžņu sistēma, kuras galvenās sastāvdaļas ir divas spožas zvaigznes, sauktas par Alfa Centauri A un B, un tuvākā, mazākā trešā zvaigzne — Proksima Kentauri (bieži minēta arī kā Alfa Kentauri C).
- Alfa Centauri A — spektrālais tips aptuveni G2V, ļoti līdzīgs mūsu Saulei, nedaudz lielāka un spožāka nekā Saule.
- Alfa Centauri B — spektrālais tips ap K1V, mazāk un vēsāka par A, bet kopā ar A veido spēcīgu dubultu sistēmu.
- Proksima Kentauri — sarkanā pundurzvaigzne (ap M5–M6V), daudz vājāka optiskajā gaismā, taču intensīvi magnētiski aktīva (flērošanas tipa zvaigzne).
Orbītas, attālumi un dinamika
Alfa Centauri A un B veido tuvu dubultu pāri ar orbītu, kuras semesimaila ass ir aptuveni tāda kā daždesmitiem astronomisko vienību (salīdzināma ar planētu attālumiem mūsu Saules sistēmā), un orbital perioda lielākais aplēses skaitlis ir aptuveni ~80 gadi. No Zemes A/B pāris atrodas apmēram 4,37 gaismas gadu attālumā. Proksima Kentauri atrodas nedaudz tuvāk — aptuveni 4,24 gaismas gadu attālumā — un ir gravitatiski saistīta ar AB pāri, bet tās orbīta ap tām ir ļoti liela: Proksimas kinematika liecina, ka tai nepieciešami daudzi tūkstoši vai pat simti tūkstoši gadu, lai veiktu pilnu apgriezienu ap AB kopumu.
Planētas un potenciāls dzīvības meklējumiem
Proksima Kentauri ir ievērojama arī ar to, ka pie tās ir atklāta vismaz viena eksoplanēta — Proksima b (2016). Tā ir zemes tipa planēta ar orbīdu tuvu zvaigznei (orbīta periods aptuveni 11 dienas) un atrodas zvaigznes apgabala tuvumā, ko daži sauc par “lietošanas zonu” (habitabīlo zonu). Tomēr Proksimas stiprā zvaigžņu aktivitāte (spēcīgi uzliesmojumi un starojuma viļņi) nozīmē, ka reāla dzīvības iespēja uz šīs planētas ir ļoti nezināma un var tikt ietekmēta vai ierobežota.
Vēl ir ziņojumi par papildu kandidātplanētām (piemēram, Proksima c un citas), taču daudzas no šīm ziņojumu reizēm ir pretrunīgas un prasa papildu novērojumus, lai apstiprinātu vai noliegtu to eksistenci.
Astronomiskas nozīmes un pētījumi
Alfa Centauri sistēma ir īpaši svarīga, jo tā ir mūsu tuvākā zvaigžņu sistēma, tāpēc tā ir mērķis gan planetārieksoploģijas pētījumiem, gan interešu lokam attālinātu izpētes misiju izstrādē. Projekti kā Breakthrough Starshot paredz potenciālus nākotnes bezpilota sūtījumus uz Proksimu, lai tieši pētītu šo tuvāko kaimiņu.
Redzamība un vēsture
Alfa Centauri ir labi zināma jau kopš senatnes dienvidu debesīs novērotājiem; Proksima Kentauri atklāja R. Innes 1915. gadā, nosakot to par tuvāko zvaigzni. Ar neapbruņotu aci A un B parasti izskatās kā viena spoža zvaigzne, bet labi teleskopi ļauj tās atšķirt kā divus atsevišķus gaismas avotus, kuru relatīvais stāvoklis mainās ar laiku, atspoguļojot viņu savstarpējo orbītu.
Ja vēlaties, es varu pievienot precīzākas skaitliskās vērtības (piemēram, aktuālās magnitūdas katrai zvaigznei, precīzākos attālumus parsekos vai astronomiskajās vienībās un A–B orbītas parametrus) vai izveidot īsu hronoloģiju par atklājumiem un novērojumiem.
Alfas Centaura atrašanās vieta
Alfa Centaura šķietamās un patiesās orbītas. Šķietamā orbīta (plānā elipse) ir orbītas forma, kādu to redz novērotājs uz Zemes. Patiesā orbīta ir orbītas forma, skatoties perpendikulāri orbītas kustības plaknei. Saskaņā ar radiālā ātruma atkarību no laika šeit orbīta ir sadalīta 80 punktos, un katrs solis atbilst gandrīz gada laika solim.
Sistēma
Alfa Centauri ir trijžvaigžņu sistēma, kas ir vistuvāk mūsu zvaigznēm, jo atrodas 4,2-4,4 gaismas gadu (ly) attālumā. To veido divas galvenās zvaigznes - Alfa Centauri A un Alfa Centauri B (kas kopā veido divzvaigzni), kuras atrodas 4,36 ly attālumā, un blāvāka sarkanā pundurzvaigzne vārdā Proksima Centauri, kas atrodas 4,22 ly attālumā. Abas galvenās zvaigznes ir diezgan līdzīgas Saulei. Lielākā zvaigzne, Alfa Centauri A, ir vislīdzīgākā Saulei, bet nedaudz lielāka un spožāka.
- Nākamā tuvākā zvaigzne ir Barnarda zvaigzne.
Zvaigžņu relatīvie izmēri
Saistītās lapas
- Dabas laika grafiks
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Alfa Centauri?
A: Alfa Centauri ir spožākā zvaigzne dienvidu Centaura zvaigznājā un ceturtā spožākā zvaigzne nakts debesīs.
J: Kur ir redzama Alfa Centauri?
A: Alfa Centauri ir redzama dienvidu puslodē, bet tā ir pārāk tālu uz dienvidiem, lai to varētu redzēt lielākā daļa ziemeļu puslodes iedzīvotāju.
J: Kāda ir Alfa Centaura zvaigznes lielums?
A: Alfa Centaura lielums ir -0,01.
J: Vai Alfa Centauri ir viena zvaigzne?
A: Nē, Alfa Centauri ir divžvaigžņu sistēma, ko veido divas zvaigznes A un B.
J: Vai ar neapbruņotu aci var atšķirt abas zvaigznes divsistēmā?
A: Nē, zvaigznes ir pārāk tuvu viena otrai, lai ar neapbruņotu aci tās varētu saskatīt atsevišķi.
J: Kas ir Proxima Centauri?
A: Proksima Centauri ir trešā zvaigzne, ko parasti uzskata par atsevišķu no Alfa Centauri, taču arī tā ir gravitatīvi saistīta ar abām pārējām zvaigznēm.
Vai Proksima Centauri ir mums tuvāk nekā Alfa Centauri?
A: Jā, Proksima Centauri patiesībā ir nedaudz tuvāk mums nekā Alfa Centauri, bet tās orbīta ap A un B ir daudz lielāka.
Meklēt