Saules uzliesmojums
Saules uzliesmojums jeb Saules lēktenis ir pēkšņs spilgtums, kas novērojams virs Saules virsmas. Tas ir liels enerģijas izplūdums, kas sasniedz līdz 6 × 1025 džoulu enerģijas. Šī enerģija ir aptuveni sestā daļa no kopējās enerģijas, kas katru sekundi izdalās no Saules un ir vienāda ar 160 000 000 000 000 megatonu TNT. To var salīdzināt arī ar komētas Shoemaker-Levy 9 sadursmi ar Jupiteru. Pēc tam notiek kolosāls vainagveida masas izmešana, ko dēvē arī par CME. Pirmā eksplozija izplata elektronu, jonu un atomu mākoņus caur Saules vainagu kosmosā. Šie mākoņi parasti sasniedz planētu Zemi dienu vai divas pēc tam, kad tas ir noticis. Saules uzliesmojumu dažkārt dēvē par citu parādību citās zvaigznēs, piemēram, zvaigžņu uzliesmojumu.
Saules uzliesmojumi ietekmē visus Saules atmosfēras slāņus, piemēram, fotosfēru, hromosfēru un vainagu. Saules uzliesmojumi rada starojumu visā elektromagnētiskajā spektrā visos viļņu garumos no radioviļņiem līdz gamma stariem. Lielākā daļa enerģijas nonāk frekvencēs, kas ir ārpus tās darbības diapazona, un tāpēc lielāko daļu uzliesmojumu nevar redzēt ar neapbruņotu aci. Saules uzliesmojumus novēro (aplūko) ar īpašiem instrumentiem. Saules uzliesmojumi rodas aktīvajos reģionos ap saules plankumiem. Saules uzliesmojumus izraisa pēkšņa magnētiskās enerģijas atbrīvošanās, kas ir uzkrāta vainagā. Tāda pati enerģijas atbrīvošanās var izraisīt koronālās masas izmešus (CME), lai gan saistība starp CME un uzliesmojumiem joprojām nav zināma.
Saules uzliesmojumu izdalītais rentgena un UV starojums var ietekmēt Zemes jonosfēru. Tā rezultātā uz īsu laiku var tikt traucēta radiosakaru, radaru un citu ierīču darbība. Ričards Kristofers Karingtons bija pirmais cilvēks, kas 1859. gadā novēroja saules uzliesmojumu. Karingtons bija pamanījis nelielu apgabalu spilgtumu saules plankumu grupā. Zvaigžņu uzliesmojumi ir novēroti arī vairākās citās zvaigznēs. Saules uzliesmojumi var būt "aktīvi" - vairāki uzliesmojumi dienā vai "klusi" - vairāki uzliesmojumi nedēļā. Saules uzliesmojumi notiek 11 gadu cikla laikā (Saules cikls). Lielo uzliesmojumu ir mazāk nekā mazo.
Atskaņot multivides Saules uzliesmojums un tā promblāzma, ko 2011. gada 7. jūnijā ekstrēmā ultravioletā starojumā reģistrēja SDO.
Divi pēc kārtas sekojoši saules uzliesmojuma fenomena fotoattēli. Saules disks šajos fotoattēlos ir bloķēts, lai labāk redzētu uzliesmojuma promblāzmu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir saules uzliesmojums?
A: Saules uzliesmojums ir pēkšņs uzliesmojums, kas novērojams virs Saules virsmas. Tas ir liels enerģijas izplūdums, kas sasniedz 6 × 1025 džoulus enerģijas, kas ir aptuveni sestā daļa no kopējās enerģijas, kas katru sekundi izdalās no Saules un ir vienāda ar 160 000 000 000 000 megatonu TNT.
J: Kā Saules uzliesmojums ietekmē atmosfēru?
A: Saules uzliesmojumi ietekmē visus Saules atmosfēras slāņus, piemēram, fotosfēru, hromosfēru un vainagu. Saules uzliesmojumi rada starojumu visā elektromagnētiskajā spektrā visos viļņu garumos no radioviļņiem līdz gamma stariem. Saules uzliesmojumu izdalītais rentgena un UV starojums var ietekmēt arī Zemes jonosfēru.
J: Cik bieži notiek Saules uzliesmojumi?
A: Saules uzliesmojumi var būt "aktīvi" - vairāki uzliesmojumi dienā vai "klusi" - vairāki uzliesmojumi nedēļā. Tās parasti notiek 11 gadu ciklā (Saules cikls). Lielo uzliesmojumu ir mazāk nekā mazo.
J: Kurš bija pirmais cilvēks, kas novēroja Saules uzliesmojumu?
A: Ričards Kristofers Karingtons (Richard Christopher Carrington) bija pirmais cilvēks, kas novēroja saules uzliesmojumu 1859. gadā, kad viņš pamanīja nelielu apgabalu uzplaiksnījumus saules plankumu grupā.
Vai zvaigžņu uzliesmojumi ir līdzīgi Saules uzliesmojumiem?
A: Jā, zvaigžņu uzliesmojumi ir novēroti arī pie vairākām citām zvaigznēm, un tie ir līdzīgi Saules uzliesmojumiem.
J: Vai ir iespējams, ka cilvēki šos notikumus redz savām acīm?
A: Nē, lielākā daļa enerģijas nonāk ārpus mūsu redzesloka, tāpēc lielāko daļu no šiem notikumiem cilvēki nevar novērot bez īpašiem instrumentiem.
