Saules plankums
Saules plankums ir apgabals ar augstu magnētisko aktivitāti uz Saules virsmas. Saules plankumi rada spilgtu gaismu, bet ne tik daudz kā virsma ap tiem, tāpēc salīdzinājumā tie šķiet tumši. Tās ir vēsākas nekā pārējā Saules virsma. Dažas no tām ir mazas, bet dažas ir desmit reizes lielākas par Zemi.
Ir konstatēts vienpadsmit gadu ilgs Saules plankumu cikls, kurā novērotas aktivitātes izmaiņas. Ik pēc 11 gadiem saules plankumu skaits palielinās un vēlāk samazinās. Viena cikla saules plankumi magnētiski atšķiras no nākamajiem, tāpēc kopējais saules plankumu cikls ir 22 gadi. Šis cikls ir novērots kopš 18. gadsimta. Pirms tam vairāk nekā simts gadus saules plankumu bija ļoti maz. Astronomi nezina, kas izraisīja šo "Maundera minimumu".
Saules plankumainības skaitļi raksturo saules plankumainības periodus.
Vēsture
Ķīniešu astronomi apgalvoja, ka viņi varēja redzēt saules plankumus. 802. gada 17. martā mūks Adelms redzēja lielu saules plankumu, ko viņš varēja redzēt astoņas dienas. Adelms domāja, ka Merkurs virzās Saules priekšā un veido melno plankumu. Kad astronomi sāka izmantot teleskopus, lielākā daļa piekrita, ka Saulei priekšā kaut kas iet. Galileo Galilejs 1612. gadā nojauta, ka uz Saules patiešām ir plankumi un ka tie liecina, ka Saule griežas.
Pirmais Saules plankumu cikliskās izmaiņas pamanīja Heinrihs Švābe (Heinrich Schwabe), un tas lika Rūdolfam Volfam (Rudolf Wolf) tās rūpīgi pētīt, sākot ar 1848. gadu. Arī Džozefs Henrijs 1848. gadā parādīja Saules attēlu un pārliecinājās, ka saules plankumi ir vēsāki nekā pārējā Saule (to temperatūra ir aptuveni 7000 grādu pēc Fārenheita jeb 4000 C). Tās joprojām ir ļoti karstas, bet daudz vēsākas nekā pārējā Saules virsma.
Saules plankuma zīmējums Vusteras Jāņa hronikās
Ietekme uz Zemi
Saules plankumi ir vēsāki nekā pārējā Saule. Taču daudzi zinātnieki uzskata, ka tad, kad Saules plankumu ir daudz, Saule patiesībā kļūst karstāka. Tas ietekmē laikapstākļus uz Zemes un arī radio uztveršanu. Ja tā ir taisnība, tad bez saules plankumiem Zeme varētu kļūt vēsāka. Tāpat, ja būtu vairāk saules plankumu, Zeme varētu kļūt karstāka, un lietus varētu būt mazāk. Tādējādi uz Zemes būtu vairāk sausuma. Sausums ir ilgs laiks bez lietus. Bez lietus neaugtu kultūraugi, ko cilvēki ēd. Zinātnieki pēta saules plankumus un citas saules parādības, lai zinātu, ko tās ietekmē Zemi. Saules plankuma temperatūra ir 4780°K. Tas ir auksts, salīdzinot ar citām vietām uz Saules virsmas.
