1905. gada 28. aprīlī amerikāņu astronoms Viljams H. Pikerings paziņoja, ka ir atradis desmito Saturna planētas mēnesi. Pikerings nosauca mēnesi par Temīdu. Neviens cits astronoms nekad nav apstiprinājis tādu objektu, kādu Pīkerings aprakstīja, tāpēc šis pavadoņa atklājums netiek uzskatīts par oficiālu Saturna pavadoņa atklāšanu.

Atklājuma dati un Pikeringsa aprēķini

Pikerings centās noteikt Temīdas orbītu un publicēja šo elementu aprēķinus. Viņš norādīja, ka Temīdas orbītas slīpums pret ekliptiku ir 39,1°, ekscentricitāte 0,23 un puslielās ass attālums

1 457 000 km. No šiem elementiem izrietoši Pikerings aprēķināja, ka Temīdas riņķošanai ap Saturnu nepieciešamas 20,85 dienas un ka tās kustība būtu progrāda (t. i., vienā virzienā ar planētas rotāciju). Šīs orbītas īpašības pēc atrašanās starp Titāna un Hiperiona padarīja Temīdu līdzīgu citām tajā reģionā gaidāmajām vai novērotajām satelītu trajektorijām.

Izmēri un novērojumu kļūdas

Pikerings sacīja, ka Temīdas diametrs bija aptuveni 38 jūdzes (61 km). Viņš agrāk bija atklājis arī mēnesi Fībi, bet mūsdienu astronomi zina, ka Pikerings kļūdījās, norādot Fībes diametru 42 jūdzes (68 km). Šīs kļūdas lielā mērā saistītas ar tolaik izmantotajām fotogrāfiskajām metodēm, assumptions par objekta albedu un ar plāksnēs redzamo attēlu interpretāciju.

Ņemot vērā Pikeringsa novērojumu raksturu un modernu saprašanu par fotometriju, daži pētnieki ir aprēķinājuši, ka, ja Temīda tiešām būtu eksistējusi un radījusi tādus attēlus uz fotoplāksnēm, tās reālais diametrs būtu ievērojami lielāks — aptuveni 200 km. Tomēr šāda pārrēķina pamatā ir pieņēmumi, nevis tiešs novērojums, jo objekts nekad nav atkārtoti reģistrēts.

Kritika un iemesli, kāpēc Temīdu neatzīst

  • Temīdu nav apstiprinājis neviens neatkarīgs novērotājs vai vēlākie novērojumi.
  • Visticamākās kļūdas avoti ir fotoplākšņu defekti, zvaigžņu vai ķermeņu pārklāšanās, nepareizas analīzes vai instrumentālas kļūmes.
  • Pikeringa izteiktie orbitalie elementi neatbilst vēlāk ar modernākiem instrumentiem un kosmiskajām zondēm reģistrētajām satelītu trajektorijām.

Iepriekšējie līdzīgi apgalvojumi un nosaukumu atkārtota izmantošana

1861. gada aprīlī arī Hermanis Goldšmits paziņoja, ka atklājis jaunu Saturna satelītu starp Titānu un Hiperionu; viņš to nosauca par Hironu. Šis Hīrons, tāpat kā Temīda, izrādījās nereāls novērojums, tomēr nosaukums vēlāk tika piešķirts citam objektam — komētai/asteroīdam 2060 Hīrons.

Atzinības un vēlākas atklāsmes

1906. gadā Francijas Zinātņu akadēmija piešķīra Pikeringam Francijas Zinātņu akadēmijas Lalandes balvu, daļēji par viņa pētījumiem un paziņojumiem par Saturna pavadoņiem (tekstos pieminēta "devītā un desmitā Saturna pavadoņa atklāšana"). Tomēr daudzi no viņa uzskaitītajiem objektiem vēlāk netika apstiprināti.

Kas tika atrasts patiesībā

Faktiskais desmitais Saturna satelīts atklāšanas secībā bija Januss, kas tika pamanīts 1966. gadā un kura eksistence tika nostiprināta līdz 1980. gadam. Janusa orbīta atrodas daudz tālāk no Pikeringsa domātās Temīdas orbītas, un kopš 20. gadsimta vidus — it īpaši pēc kosmisko zondžu (piemēram, Voyager un vēlāk Cassini) novērojumiem — ir atklāts un apstiprināts daudz citu Saturna mazu un neregulāru pavadoņu, neviens no kuriem neatbilst Temīdas aprakstam.

Nosaukums citur

Interesanti, ka nosaukums Temīda (Themis/Temīda) jau agrāk ir izmantots citā kontekstā — ir arī asteroīds ar nosaukumu 24 Temīda. Tā kā Pikeringsa Temīda netika apstiprināta ar neatkarīgiem novērojumiem, šis nosaukums nav pievienots oficiālajam Saturna pavadoņu sarakstam.

Kopumā Temīda kalpo kā piemērs tam, kā agrīnās fotogrāfiskās metodes un individuālas interpretācijas var novest pie kļūdainiem atklājumu paziņojumiem. Mūsdienu astronomija balstās uz neatkarīgu apstiprinājumu un precīzām mērīšanas metodēm, tāpēc līdz šim neapstiprinātie satelīti paliek hipotētiski.