Fēbe ir mēness, kas riņķo ap planētu Saturnu. Fēbe apiet visu ceļu ap Saturnu astoņpadsmit mēnešu laikā. Tā puse ir veidota no iežiem, bet otra puse - no ledus. Fēbes virsma ir ļoti tumša, tāpēc no Zemes to redzēt ir grūti — virsmas atstarošanas spēja (albeda) ir ļoti zema. Fēbē nav gaisa, un uz tās virsmas nav ūdens šķidrā veidā.

Izmēri un fizikālās īpašības

Fēbe ir neliels, neregulāras formas ķermenis. Tās vidējais diametrs ir 213 km, kas nozīmē, ka Zemes Mēness ir aptuveni 15 reizes lielāks. Rotācijas periods (laiks, kurā Fēbe vienu reizi apgriežas ap savu asi) ir apmēram 9 stundas 16,5 minūtes, tāpēc tā griežas salīdzinoši ātri. Tā ir tumša un ogļaina, ar zemu blīvumu, kas liecina par sastāvu — kombināciju no iežiem un ūdens ledus, iespējams ar organiskām vielām.

Orbīta un kustība

Fēbe ir viens no Saturnu neregulārajiem palīgiem — tai ir retrogrāda orbīta (tā kustas pretēji Saturnaml apgriešanās virzienam ap savu asi), salīdzinoši tālu no planētas un ar spēcīgu ekscentritāti. Tās orbīta ir ļoti novirzīta no lielākās daļas citu Saturna pavadoņu orbītām, kas piesaista uzmanību kā pierādījums, ka Fēbe, iespējams, ir "noķerta" brīva objekta (piemēram, no Kuipera joslas vai centaura populācijas) paliekas. Orbīta ap Saturnu aizņem aptuveni 550 Zemes dienas (dažkārt aprakstīta arī kā apmēram 18 mēneši).

Virsmas iezīmes un krāteri

Fēbē ir daudz krāteru, kas radušies, kad tajā ietriecās asteroīdiem līdzīgi objekti vai citi lieli fragmenti. Krāteru virsma ir lielā mērā saglabājusies, jo nav atmosfēras vai tekoša ūdens, kas varētu erodēt vai pārveidot reljefu. Dažos reģionos novērotas tumšas, ogļainas nogulsnes, bet arī gaišāki pleķi, kas var liecināt par vietējiem ledus klajumiem vai atsegumiem.

Atklāšana un zinātniskie pētījumi

Fēbi atklāja astronoms Viljams Henrijs Pikering 1898. gadā. Pamatīgu izpratni par tās virsmu un sastāvu sniedza kosmiskais aparāts Cassini, kas 2004. gadā veica tuvu lidojumu līdz Fēbei un ieguva attēlus, spektrālās un masas mērījumus. Šie dati parādīja, ka Fēbe ir tumšāka par lielāko daļu Saturna pavadoņu un satur materiālu, kas līdzinās Kuipera joslas objektiem.

Kāpēc Fēbe ir interesanta

  • Fēbe, iespējams, ir "noķerts" objekts — tā palīdz saprast, kā veidojas un attīstās planētu sistēmas palīgi.
  • Tās tumšais, ogļains materiāls un atšķirīgā orbīta sniedz pavedienus par Saules sistēmas ārējā reģiona materiālu migrāciju.
  • Analīze palīdz izprast krāteru veidošanās procesus un saglabāšanos bez atmosfēras ietekmes.

Kopumā Fēbe ir mazs, bet zinātniski vērtīgs objekts — tumšs, krāterots un īpatnēji kustīgs Saturna pavadoņs, kura izpēte paplašina mūsu redzējumu par Saules sistēmas vēsturi un attīstību.