Planēta
Planēta ir liels objekts, piemēram, Jupiters vai Zeme, kas riņķo ap zvaigzni. Planētas ir mazākas par zvaigznēm, un tās neizstaro gaismu. Jupiters ir lielākā planēta mūsu Saules sistēmā.
Planētas ir nedaudz saspiestas lodes (tā saucamā sferoīda) formā. Objektus, kas riņķo ap planētām, sauc par pavadoņiem. Zvaigzni un visu, kas ap to riņķo, sauc par zvaigžņu sistēmu.
Mūsu Saules sistēmā ir astoņas planētas. Agrāk Plutonu sauca par planētu, bet 2006. gada augustā Starptautiskā Astronomijas savienība nolēma, ka tā ir pundurplanēta. Saules sistēmā ir vēl četras zināmas pundurplanētas - Ceresa, Makemake, Eris un Haumea.
Nosaukums "planēta" cēlies no grieķu vārda πλανήτης (planetes), kas nozīmē "klejotāji" vai "lietas, kas pārvietojas". Līdz 20. gadsimta 90. gadiem cilvēki zināja tikai par tām planētām, kas atrodas Saules sistēmā. Kopš 2017. gada jūnija mēs zinām par 3610 citām planētām. Šīs jaunatklātās planētas riņķo ap citām zvaigznēm - tās ir ekstrasolārāsplanētas. Dažreiz tās sauc par "eksoplanētām".
Saules sistēmas planētu attēls. Augšējā attēlā redzamas sauszemes planētas, bet apakšējā attēlā - gāzes milži.
Saules sistēmā
Saules sistēmas planētām ir grieķu vai romiešu dievu vārdi, izņemot Zemi, jo senajos laikos cilvēki neuzskatīja, ka Zeme ir planēta. Tomēr reizēm Zeme tiek dēvēta ar romiešu dieva vārdu: Terra. Citās valodās, piemēram, ķīniešu valodā, tiek lietoti citi nosaukumi. Mēness nosaukumi ir arī klasiskās mitoloģijas dievu un cilvēku vārdi. Urāna mēness nosaukumi ir no Šekspīra lugām.
Planētas
Šeit ir Saules sistēmas planētu saraksts. Tās ir sakārtotas pēc to tuvuma Saulei - tuvākās no tām ir pirmās.
| Planēta | Simbols |
|
| |
|
| |
|
| |
|
| |
|
| |
|
| |
|
| |
|
|
Planētu veidi
Astronomi runā par galvenajām (jeb īstajām) planētām un mazajām planētām, kas ir mazāki objekti, kuri riņķo ap Sauli. Daži "maznozīmīgo planētu" piemēri ir asteroīdi, komētas un transneptūnieši.
Saules sistēmas planētas ir trīs veidu:
- Sauszemesvaiklinšains: Planētas, kas ir līdzīgas Zemei - tajās pārsvarā ir ieži: Merkurs, Venēra, Zeme, Marss.
- Joviānsvaigāzes gigants: Šīs planētas lielākoties sastāv no gāzes: Jupiters, Saturns, Urāns, Neptūns. Urāna planētas ir īpašs gāzes milžu veids, tajās ir vairāk ūdeņraža un hēlija.
- Ledus: Dažkārt cilvēki lieto arī trešo veidu, piemēram, attiecībā uz tādiem ķermeņiem kā Plutons (lai gan Plutonu vairs visi nesauc par planētu). Šīs planētas lielākoties sastāv no ledus.
Daudzi Saules sistēmas objekti, kas nav planētas, arī ir "ledus". Piemēram, Saules sistēmas ārējo planētu ledus mēness (piemēram, Tritons).
Saules sistēmas planētas
Saistītās lapas
- Planētu saraksts
- Ledus rūķi
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir planēta?
A: Planēta ir liels objekts, piemēram, Venera vai Zeme, kas riņķo ap zvaigzni. Planētas ir mazākas par zvaigznēm, un tās neizstaro gaismu.
J: Kāda ir lielākā planēta Saules sistēmā?
A: Jupiters ir lielākā planēta Saules sistēmā.
Jautājums: Cik planētu ir Saules sistēmā?
A: Saules sistēmā ir astoņas planētas. Plutonu agrāk sauca par planētu, bet 2006. gadā Starptautiskā Astronomijas savienība to pārklasificēja par pundurplanētu. Saules sistēmā ir vēl četras zināmas pundurplanētas - Ceresa, Makemake, Eris un Haumea.
J: No kurienes nāk vārds "planēta"?
A: Nosaukums "planēta" cēlies no grieķu vārda ًëليقôçٍ (planetes), kas nozīmē "klejotāji" vai "lietas, kas pārvietojas".
Jautājums: Cik daudz ekstrasaules planētu līdz šim ir atklātas?
A: Pēc 2022. gada janvāra datiem ir atklātas 4905 ekstrasolārās planētas (eksoplanētas) 3629 planētu sistēmās. Šajā skaitā ietilpst 808 daudzplanētu sistēmas.
J: Kāda izmēra eksoplanētas ir dažādas?
A: Zināmās eksoplanētas ir dažāda lieluma, sākot no gāzveida milžiem, kas ir aptuveni divreiz lielāki par Jupiteru, līdz pat Mēness lielumam. Aptuveni 100 no šīm planētām ir aptuveni tāda paša lieluma kā Zeme. Deviņas no tām riņķo savas zvaigznes apdzīvojamā zonā.
