Eris — pundurplanēta Kuipera joslā, otrā lielākā Saules sistēmā
Uzzini par Eris — Kuipera joslas pundurplanētu, otra lielākā Saules sistēmā: orbīta, izmērs, Dysnomia mēness un tās nozīme transneptūniešu objektos.
Eris ir pundurplanēta un transneptūniešu objekts (TNO). Eris ir otrā lielākā zināmā pundurplanēta Saules sistēmā. Tā tiek klasificēta kā "izkliedētā diska objekts" un atrodas Kuipera jostā, tālāk no Saules nekā Plutons. To sauc arī par plutoīdu, jo Starptautiskā Astronomijas Savienība (IAU) 2006. gadā noteica, ka transneptūniešu pundurplanētas tiks sauktas par plutoīdiem. Eris apriņķo ap Sauli aptuveni apm. 557 Zemes gados; tās orbīta ir eliptiska (eksentriska) un ir sasvērta apm. 44° leņķī pret ekliptiku. Erisai ir viens mēness — Dysnomia.
Eris tika atklāta, izmantojot novērojumus no Palomaras observatorijas (atklāšanas komanda: Mike Brown, Chad Trujillo un David Rabinowitz). Objekta pirmās bildes datētas ar 2003. gadu, bet atklāšana un ziņošana sabiedrībai notika 2005. gadā. Atklāšanas rezultātā un salīdzinot ar Plutonu izcēlās diskusijas par to, kas definē "planētu", kas galu galā noveda pie IAU 2006. gada definīcijas par pundurplanētām.
Galvenās zināmās īpašības un novērojumu rezultāti:
- Semi-asi (puse no lielās ass): apm. 67,8 astronomiskās vienības (AU).
- Orbītālais periods: apm. 557–560 Zemes gadu.
- Perihelijs (tuvāk Saules): apm. 38 AU; aphelijs (tālāk no Saules): apm. 97,5 AU.
- Ekscentricitāte: apm. 0,44; inclīnācija: apm. 44° pret ekliptiku.
- Diametrs: aptuveni 2 300–2 350 km (mērījumi un to precizitāte laika gaitā mainās, taču Eris diametrs ir salīdzināms ar Plutona lielumu).
- Masa: apm. 1,6–1,7 × 10^22 kg — nedaudz lielāka par Plutona masu.
- Blīvums: aptuveni 2,5 g/cm³, kas liecina par ledus un akmens maisījumu iekšienē.
- Atstarošanas koeficients (albeda): ļoti augsts — apm. 0,9–0,96, kas liecina par spilgti ledainu virsmu, iespējams pārklātu ar metāna vai slāpekļa saldu kristāliem.
- Rotācijas periods: nav pilnīgi precīzi nostiprināts; dažas novērošanas liecina par rotāciju apm. 25–26 stundas, bet dati nav pilnīgi viennozīmīgi.
Informāciju par masu un citām īpašībām ļāva iegūt arī, pētījot Erisa pavadoņu kustību. Dysnomia atklāja 2005. gadā; tās orbīta ap Eris ļāva noteikt sistēmas kopējo masu. Dysnomia orbītā aizņem apm. 15–16 dienas, un tās izmērs vēl nav precīzi zināms (aprēķini atkarīgi no pieņemtā albeda), bet tas, visticamāk, ir dažu simtu līdz ~700 km līmenī.
Virspusē novēroti spektri, kas liecina par ledus (piemēram, metāna) klātbūtni; tas kopā ar ļoti augsto albedo liek domāt, ka virsma ir klāta ar svaigu saldu slāni, kas labi atstaro Saules gaismu. Atmosfēra nav tieši konstatēta, taču, ja objekts nokļūtu tuvāk Saules, daļas iesalu varētu sublimēt, radot pavājinātu atmosfēru tāpat kā Plutonam.
Līdz šim neviena kosmiskā zonde Erisu nav apmeklējusi; zināšanas balstās uz teleskopiskiem novērojumiem (no Zemes un kosmosa teleskopiem), termiskajiem mērījumiem un reizēm arī zvaigžņu aizklājumu (oklūzijas) novērojumiem, kas palīdz precizēt izmērus un formas.
Eris atšķiras ar to, ka, būdama masīvāka par Plutonu, tā izraisīja plašas debatēs par planētu statusu un veicināja skaidrāku klasifikāciju Saules sistēmas objektiem. Tas ir viens no lielākajiem un spožākajiem transneptūniešu objektiem, un tālākie novērojumi turpina uzlabot izpratni par šiem attālajiem pasaules veidojumiem.
Erisas izmērs salīdzinājumā ar Plutonu, Makemake, Haumeu, Sednu, Orku, 2007 OR10 , Kvaoāru un Zemi.
Eris un Dysnomia. Eris ir lielāks objekts, Dysnomia ir mazs aplis virs tā. Saule ir gaismas aplis kreisajā pusē.
Erisas orbīta.
Atklājums
Erisu 2005. gada 5. janvārī atklāja Maikls Brauns (Michael E. Brown), Čads Truhiljo (Chad Trujillo) un Deivids Rabinovics (David Rabinowitz), rūpīgi aplūkojot dažus 2003. gadā uzņemtus Saules sistēmas ārējās daļas attēlus.
Nosaukšana
Sākotnēji Erisa tika saukta par Ksenas vārdu pēc seriāla "Xena: Warrior Princess" galvenās varones. Tomēr pastāv noteikums, ka visiem objektiem, kas riņķo ārpus Neptūna orbītas, ir jābūt nosauktiem kādas mitoloģijas radības vārdā. Tāpēc 2006. gada 13. septembrī to oficiāli nosauca par Erisu. Eris ir nosaukta grieķu mitoloģijas strīdu, nesaskaņu, strīdu un sāncensības dievietes vārdā.
Erisas mēness
Erisai ir viens mēness ar nosaukumu Dysnomia. Tas tika atklāts 2005. gada 10. septembrī. Sākotnēji Dysnomia tika iesaukta par Gabrielli, pēc seriāla Xena: Warrior Princess varones varones, tāpat kā Erisa. Tomēr, tāpat kā Erisu, to nevarēja tā nosaukt. Dysnomia tika nosaukta grieķu mitoloģijā Erisas meitas vārdā. Disnomija ir beztiesiskuma un sliktas pilsoniskās konstitūcijas dieviete (vai gars).
Klasifikācija
Plašsaziņas līdzekļos ir izskanējis viedoklis, ka Eris ir desmitā planēta, kā arī astronomi un NASA zinātnieki. Tomēr 2006. gada augustā planētas definīcija tika mainīta. Saskaņā ar jaunajām specifikācijām Erisas statuss kopā ar Plutonu tika pazemināts līdz pundurplanētai.
Nākotne
Zinātnieki turpina noskaidrot vairāk par Erisu un tās mēnesi, kā arī meklē vēl citus mēness un iespējamos gredzenus. Tā kā Eris atrodas tik tālu, lai ar kosmisko zondi apmeklētu Erisu, būtu nepieciešami 24,5 gadi.
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Eris?
A: Eris ir pundurplanēta un transneptūniešu objekts (TNO), un tā ir otrā lielākā zināmā pundurplanēta Saules sistēmā.
J: Kāds ir Eris izmērs un masa salīdzinājumā ar Plutonu?
A: Erisa ir nedaudz mazāka par Plutonu, bet tās masa ir lielāka nekā Plutona.
J: Kur Kuipera jostā atrodas Eris?
A: Eris ir "izkliedēta diska objekts" Kuipera jostā, un atrodas tālāk nekā Plutons.
J: Kāpēc Erisu sauc arī par plutoīdu?
A: Erisu sauc arī par plutoīdu, jo Starptautiskā Astronomijas savienība (IAU) nolēma pārdēvēt visas transneptūniešu pundurplanētas par plutoīdiem.
J: Kāds ir Eris orbitālais periods?
A: Eris riņķo ap Sauli reizi 557 Zemes gados.
J: Kāds ir Erisas eliptiskās orbītas slīpuma leņķis?
A: Erisas eliptiskā orbīta ir sasvērta 44° leņķī starp planētas orbītas plakni un ekliptiku, plakni, kurā atrodas Zemes orbitālais ceļš.
J: Vai Erisai ir kādi mēness?
A: Jā, Erisai ir viens mēness Dysnomia.
Meklēt