Sauszemes (Zemes tipa) planētas: definīcija, īpašības un piemēri

Uzzini, kas ir sauszemes (Zemes tipa) planētas — definīcija, galvenās īpašības un piemēri no Saules sistēmas un eksoplanētām. Lasīt vairāk.

Zemes (sauszemes) planēta parasti nozīmē planētu, kuras pamatā ir cietie ieži — galvenokārt silikāti un metāli — un kurai ir relatīvi kompakta, blīva uzbūve. Tradicionāli par šāda tipa planētām uzskatīja Zemi un mūsu Saules sistēmas tuvākos klinšainos kaimiņus: Merkuru, Venēru un Marss. Arī mūsdienu astronomijā termins tiek lietots plašāk, lai aprakstītu jebkuru klinšainu (silikātu) planētu neatkarīgi no tās zvaigznes.

Definīcija un iekšējā uzbūve

Zemes tipa planētas parasti sastāv no vairākām slāņveida komponentēm:

• diezgan blīva dzelzs vai dzelzs-sarežģīta kodola, kas nodrošina lielu kopējo blīvumu;
• silikātu mantijas, kas veido lielāko daļu tilpuma un svara;
• krusta, kurā atrodas klinšainas virsmas materiāli, kalni, ielejas un, iespējams, vulkāniskā aktivitāte.

Šādas planētas virsma parasti ir cieta (pretstatā gāzes milžiem), lai gan virsmas apstākļi — temperatūra, atmosfēras spiediens un ķīmiskais sastāvs — var ļoti atšķirties.

Raksturīgās īpašības

• Blīvums un masa: sauszemes planētas ir salīdzinoši blīvas un parasti mazākas par gāzes milžiem. Eksoplanētu pētījumos tiek lietots aptuvens kritērijs: planētas ar rādiusu mazāk par ~1,5–2 Zemes rādiusiem un attiecīgi augstāku blīvumu biežāk ir klinšainas.
• Atmosfēra: var variēt no gandrīz nekādas atmosfēras (piem., Merkurs) līdz ļoti biezai un blīvai atmosfērai (piem., Venēra). Atmosfēra ietekmē virsmas temperatūru, eroziju un potenciālo iespēju pastāvēšanai šķidram ūdenim.
• Temperatūra: atkarīga no attāluma līdz zvaigznei, atmosfēras siltumnīcas efekta un planētas albedos (atstarošanas spēja). Sauszemes planēta var būt daudz karstāka vai aukstāka par Zemi.
• Magnētiskie lauki un serdi: planētas ar šķidru metālu kodolu un konvekciju var veidot globālu magnētisko lauku, kas aizsargā atmosfēru no saules vēja — kā Zemei. Citām var būt vājš vai neeksistējošs lauks.
• Geoloģija: daudzas sauszemes planētas ir ģeoloģiski aktīvas — vulkānisms, tektonika, krāteru veidošanās — kas ietekmē virsmas izskatu un atmosfēras attīstību.

Kā rodas sauszemes planētas

Tās veidojas protoplanētu diskā ap jaunu zvaigzni, kur cietie materiāli (silikāti, dzelzs, ices tuvāk zvaigznei mazāk) saplūst un aug, veidojot planetesimālus un vēlāk lielākas planētas. Saules sistēmā Saules sistēmas iekšējā daļā salīdzinoši augstas temperatūras noveda pie tā, ka vieglie, gāzveida elementi koncentrējās tālāk no Saules, bet iekšējos reģionos palika klinšaini un metālisku materiālu bagātas planētas.

Atklāšana un klasifikācija eksoplanētu pētījumos

Atklājot planētas ap citām zvaigznēm (eksoplanētas), astronomi izmanto masu un rādiusa mērījumus (piem., transīta un radiālo ātrumu metodes), lai aprēķinātu planētas blīvumu. Augsts blīvums parasti norāda uz klinšainu sastāvu, savukārt zems blīvums liecina par lielāku gāzu vai ledus saturu. Terminus "zemes tipa", "rocky" vai "terrestrial" lieto, lai aprakstītu planētas ar dominējošu silikātu/metālu sastāvu. Plašākas kategorijas, kā "super-Zeme" (masīves, bet klinšainas planētas), arī ietilpst šajā kontekstā, kamēr "mini-Neptūni" parasti satur lielāku gāzu apvalku.

Piemēri Saules sistēmā

• Merkurs — mazs, blīvs, gandrīz bez atmosfēras, ar daudz krāteru un lielu dzelzs kodolu.
• Venēra — līdzīga Zemes izmēram, bet apklāta ar biezu, siltumnīcas gāzu atmosfēru un ar ārkārtīgi augstu virsmas temperatūru.
• Zeme — salīdzinoši mērena temperatūra, plūstoša ūdens klātbūtne uz virsmas un stabila magnētiskā lauka dēļ aizsargāta atmosfēra.
• Marss — mazāks un aukstāks par Zemi, ar plānu atmosfēru, aktīvu vēsturi ar vulkānismu un slēgtām upju ielejām, bet mūsdienās sausu virsmu.

Kādēļ nav vienkārši teikt, ka tās ir "līdzīgas Zemei"?

Fraze "līdzīgas Zemei" bieži tiek lietota, taču tai var būt maldinošs tonis. Lai planēta būtu patiesi līdzīga Zemei, ne tikai jābūt klinšainai — tai jāatrodas arī piemērotā attālumā no zvaigznes, jābūt piemērotai atmosfērai, iespējams magnētiskajam laukam un citām īpašībām, kas ļautu pastāvēt šķidram ūdenim un iespējamiem bioloģiskiem procesiem. Tāpēc daudzos pētījumos uzmanība tiek vērsta ne tikai uz to, vai planēta ir "zemes tipa", bet arī uz tā saukto "apdzīvojamo zonu" un citiem faktoriem.

Kopumā sauszemes planētas ir dažādas — no sīkiem, gandrīz bezgaismas ķermeņiem līdz lielākām, ģeoloģiski aktīvām pasaulēm. Termins palīdz atšķirt klinšainas, blīvas planētas no gāzes vai ledus bagātām planētām, taču plašākai izpratnei jāņem vērā arī atmosfēra, temperatūra, magnētiskie lauki un citi faktori.

Meklēt pēc burta