Zemes grupas planētas
Zemes planēta lielākoties sastāv no iežiem (silikātiem). Zeme ir "sākotnējā" sauszemes planēta. Kad astronomi sāka izprast planētu veidus, viņi paplašināja šo terminu, iekļaujot tajā arī mūsu tuvākos klinšainos kaimiņus: Merkurs, Venēra un Marss.
Bieži tiek teikts, ka tās ir līdzīgas Zemei. Tas sakāms par lielāko daļu no Zemes uzbūves un sastāva, bet ne par tās virsmu vai atmosfēru. Zemes planēta var būt daudz karstāka vai aukstāka par Zemi, un tai var būt daudz vairāk vai mazāk atmosfēras.
Atklājot planētas, kas riņķo ap citām zvaigznēm (eksoplanētas), termins "zemes planēta" atkal tika attiecināts uz jebkuru klinšainu (silikātu) planētu, kas riņķo ap jebkuru zvaigzni.
Zemes planētas. No kreisās uz labo: No kreisās puses (no kreisās): Merkurs, Venēra, Zeme un Marss.
Struktūra
Visām sauszemes planētām ir kodols, mantija un garoza. Tās nedaudz līdzinās vārītai olai: centrālais dzeltenums ir kodols, baltais albumīns ir apvalks, bet čaumala ir garoza. Zemes planētas garoza ir plāna, lielāko daļu aizņem kodols un mantija, dažkārt kodols ir ļoti liels, dažkārt daudz mazāks. Sauszemes planētām ir metāliski kodoli, kas sastāv galvenokārt no dzelzs, ar akmeņainu apvalku un garozu.
Visām sauszemes planētām ir viena un tā pati struktūra: centrālais metāla kodols, galvenokārt dzelzs, ar apkārtējo silikātu apvalku.
Mēness ir līdzīgs, taču tam ir daudz mazāks dzelzs kodols. Io un Eiropa arī ir satelīti, kuru iekšējā struktūra ir līdzīga sauszemes planētām. Zemes planētām var būt kanjoni, krāteri, kalni, vulkāni un citas virsmas struktūras atkarībā no ūdens klātbūtnes un tektoniskās aktivitātes. Zemes planētām ir sekundāra atmosfēra, kas iegūta vulkanisma, meteorītu un fotosintēzes rezultātā. Milzu planētu atmosfēras ir primārās, kas iegūtas tieši no sākotnējās Saules miglāja.
