Tritons (pavadonis)
Tritons jeb Neptūns I ir lielākais planētas Neptūna mēness. Tas ir septītais lielākais Saules sistēmas mēness. Tritons ir nedaudz mazāks par Zemes Mēnesi. Tritonam ir sarežģīta ģeoloģiskā vēsture, un tiek uzskatīts, ka tā virsma ir salīdzinoši jauna salīdzinājumā ar pašas Saules sistēmas vecumu.
To atklāja britu astronoms Viljams Lasels 1846. gada 10. oktobrī, tikai 17 dienas pēc tam, kad pašu Neptūnu atklāja vācu astronoms Johans Gotfrīds Galle un Heinrihs Luiss d'Arrests.
Tiek uzskatīts, ka Tritons ir sagūstīts Kuipera jostas objekts un ir aukstākais zināmais Saules sistēmas ķermenis. Voyager 2 reģistrēja, ka Tritona virsmas temperatūra ir -235 °C (-391 °F). Tritonam ir savs magnētiskais lauks un vājas atmosfēras pēdas.
Triton
Tritona orbīta (sarkanā krāsā) atšķiras no vairuma mēness orbītas (zaļā krāsā) kustības virzienā, un orbīta ir sasvērta.
Retrogrāda orbīta: satelīts (sarkanā krāsā) riņķo pretējā virzienā, nekā rotē tā primārais (zilā/melnā krāsā).
Kuipera josta (zaļā krāsā), kas atrodas Saules sistēmas nomalē, ir vieta, kur, domājams, radies Tritons.
Orbīta
Velkmes un plūdmaiņu mijiedarbības dēļ Tritons lēni krīt uz pazeminātām orbītām. Šis process ir ārkārtīgi lēns. Pēc 3,6 miljardiem gadu Tritons šķērsos Neptūna Roša robežu. Tas vai nu sadursies ar Neptūna atmosfēru, vai arī sadalīsies, veidojot gredzenu sistēmu, līdzīgu tai, kāda ir ap planētu Saturnu.
Iemesls, kāpēc Tritonu uzskata par sagūstītu objektu, ir tā orbīta, kas Saules sistēmā ir unikāla. Tā ir gan retrogrāda (sk. diagrammu), gan ļoti slīpa. Lai gan ir arī citi pavadoņi ar retrogrādām orbītām, tie ir daudz mazāki par Titānu un daudz tālāk no savām saimniekplanētām ("primāriem"). Tritons, līdzīgi kā mūsu Mēness, planētai rāda tikai vienu seju: tas rotē sinhroni ar Neptūnu.
Virsma
Viss, ko mēs zinām par Tritona virsmu, ir no viena Voyager 2 lidojuma 1989. gadā. Ir tikai daži trieciena krāteri. Tas liek domāt, ka virsma ir diezgan jauna, raugoties no astronomiskā viedokļa: lēš, ka tai ir no sešiem līdz 50 miljoniem gadu.
Neraugoties uz ļoti zemo temperatūru, Tritona virsma ir ģeoloģiski aktīva. Tajā ir notikumi, kas līdzinās geizeriem, vulkāniem un zemestrīcēm. Visi iesaistītie materiāli ir pavisam atšķirīgi no tiem, kas atrodas uz Zemes. Lielākā daļa gāzu lielāko daļu laika ir sasalušas. Gāzes, piemēram, slāpeklis, ir sasalušas līdz brīdim, kad notiek kaut kas, kas tās izkausē, un tad tās pārvēršas atpakaļ gāzē. Lai tas notiktu, pietiek ar temperatūras paaugstināšanos tikai par 4 K (7,2 °F).
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Tritons?
A: Tritons ir lielākais planētas Neptūna mēness un septītais lielākais Saules sistēmas mēness.
J: Kad tika atklāts Tritons?
A: Tritonu atklāja britu astronoms Viljams Lasels 1846. gada 10. oktobrī, tikai 17 dienas pēc tam, kad vācu astronomi Johans Gotfrīds Galle un Heinrihs Luiss d'Arrests atklāja pašu Neptūnu.
Vai tiek uzskatīts, ka Tritons ir sagūstīts Kuipera jostas objekts?
A: Jā, tiek uzskatīts, ka Tritons ir sagūstīts Kuipera jostas objekts.
J: Cik auksta ir reģistrētā Tritona virsmas temperatūra?
A: "Voyager 2" ir reģistrējis, ka Tritona virsmas temperatūra ir -235°C (-391°F).
J: Vai Tritonam ir savs magnētiskais lauks vai atmosfēra?
A: Jā, tam ir gan savs magnētiskais lauks, gan vājas atmosfēras pēdas.
