Plūdmaiņu bloķēšana
Plūdmaiņu bloķēšana (vai fiksēta rotācija) ir situācija, kad viena astronomiskā ķermeņa puse vienmēr ir vērsta pret otru. To sauc arī par sinhrono rotāciju. Klasisks piemērs ir Mēness: viena un tā pati Mēness puse vienmēr ir vērsta pret Zemi.
Tidāli piesaistītam ķermenim ir nepieciešams tikpat ilgs laiks, lai grieztos ap savu asi, cik tam ir nepieciešams, lai grieztos ap savu partneri. Tādējādi viena puslode pastāvīgi ir vērsta pret partneriestādi. Parasti jebkurā laikā tikai satelīts ir tidāli bloķēts ap lielāku ķermeni. Ja abu ķermeņu masa ir līdzīga un to attālums ir neliels, plūdmaiņas spēks sasaista katru ķermeni ar otru. Tā tas ir Plutona un Hēraona gadījumā.
Ja Mēness nemaz nevirpotu, tas, pārvietojoties pa orbītu ap Zemi, pārmaiņus rādītu Zemei tuvāko un tālāko pusi.
Ir iespējams noteikt, cik ilgā laikā notiek konkrēts plūdmaiņu bloķēšanas gadījums. Tas ir tikai aptuvens aprēķins, jo daži faktori ir slikti zināmi. Piemērs ir planētas ķermeņa stingrība un tā formas maiņa plūdmaiņu spēka ietekmē. Plūdmaiņu bloķēšana ir orbītas rezonanses aspekts.
Tā kā Mēness ir tidāli bloķēts, no Zemes ir redzama tikai viena tā puse.
Zināmo tidāli bloķēto ķermeņu saraksts
Saules sistēma
Pieslēgts Zemei
Fiksēts uz Marsa
- Phobos
- Deimos
Pieslēgts Jupiterim
Saslēgts ar Saturnu
- Ymir
- Pan
- Atlas
- Prometejs
- Pandora
- Epimetejs
- Janus
- Mimas
- Encelads
- Telesto
- Tethys
- Calypso
- Dione
- Rhea
- Titāns
- Iapetus
Pieslēgts Urānam
- Miranda
- Ariel
- Umbriel
- Titānija
- Oberon
Pieslēgts Neptūnam
Pieslēgts Plutonam
- Harons (Plutons pats ir piesaistīts Haronam)
Ekstrasaules
- Zināms, ka Tau Boötis ir piesaistīts tuvu orbītā esošajai planētai milzei Tau Boötis b.
Librācija
Librācija ir svārstīga kustība, ko veic orbītējoši ķermeņi viens attiecībā pret otru. Kā piemēru var minēt Mēness kustību attiecībā pret Zemi vai Trojas asteroīdu kustību attiecībā pret planētām.
Mēness parasti ir ar vienu puslodi vērsts pret Zemi plūdmaiņu bloķēšanas dēļ. Tāpēc pirmo reizi Mēness tālāko pusi mēs ieraudzījām, veicot Mēness izpēti pagājušā gadsimta 60. gados.
Tomēr šis vienkāršais priekšstats ir tikai aptuveni patiess: laika gaitā librācijas dēļ no Zemes ir redzama nedaudz vairāk nekā puse (aptuveni 59%) Mēness virsmas.
Librācija ir Mēness lēna šūpošanās uz priekšu un atpakaļ, skatoties no Zemes, kas ļauj novērotājam dažādos laikos redzēt nedaudz atšķirīgas Mēness virsmas puses.
Mēness simulēti skati viena mēneša laikā, demonstrējot platuma un garuma librāciju.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir plūdmaiņu bloķēšana?
A: Plūdmaiņu bloķēšana ir situācija, kad viena astronomiskā ķermeņa puse vienmēr ir vērsta pret otru, ko dēvē arī par sinhronu rotāciju.
J: Kāds ir klasiskais plūdmaiņu bloķēšanas piemērs?
A: Klasisks plūdmaiņu bloķēšanas piemērs ir Mēness, kura viena un tā pati puse pastāvīgi ir vērsta pret Zemi.
J: Vai paisuma un bēguma bloķētam ķermenim ir nepieciešams tāds pats laiks, lai rotētu ap savu partneri?
A: Jā, tidāli bloķētam ķermenim ir nepieciešams tikpat ilgs laiks, lai rotētu ap savu asi, cik tas nepieciešams, lai rotētu ap savu partneri.
J: Vai plūdmaiņas bloķēšana notiek starp līdzīgas masas ķermeņiem, kas atrodas nelielā attālumā viens no otra?
A: Jā, ja abu ķermeņu masa ir līdzīga un to attālums ir neliels, plūdmaiņas spēks sasaista katru ķermeni ar otru. Tā tas ir starp Plutonu un Hāronu.
J: Kas notiktu ar Mēnesi, ja tas pārtrauktu griezties?
A: Ja Mēness pārtrauktu griezties, tas, pārvietojoties ap Zemi pa orbītu, pārmaiņus rādītu Zemei tuvāko un tālāko pusi.
Vai ir iespējams noskaidrot, cik ilgā laikā notiek konkrēts plūdmaiņu bloķēšanas gadījums?
A: Jā, ir iespējams aprēķināt, cik ilgā laikā var notikt plūdmaiņu bloķēšanās, taču daži faktori var nebūt zināmi vai var būt slikti izprasti, piemēram, planētas ķermeņa stingrība un tā formas maiņa plūdmaiņu spēka ietekmē.
Vai plūdmaiņu bloķēšana ir saistīta ar orbitālo rezonansi?
A: Jā, plūdmaiņu bloķēšana ir orbītas rezonanses aspekts.
