Metis — Jupitera tuvākais mēness: atklāšana, izmēri un īpašības
Uzzini par Metisu — Jupitera tuvāko mēnesi: atklāšanu, izmērus (60×40×34 km), masu, tumšo krokaino virsmu un mitoloģisko izcelsmi. Fakti un attēli.
Metis jeb Jupiters XVI ir Jupitera tuvākais mēness.
Atklāšana un nosaukums
Metis 1979. gadā atklāja Stīvens P. Sinots (Stephen P. Synnott) Voyager 1 zondes uzņemtajos attēlos. Tās apzīmējums bija S/1979 J 3. 1983. gadā to nosauca par godu mitoloģiskajai Metisai — titānietei, kas bija pirmā Dzeusa (grieķu Jupitera ekvivalenta) sieva. Nosaukums atspoguļo tradīciju dot Jupitera pavadoņiem vārdu no grieķu mitoloģijas.
Orbīta un dinamika
Metis riņķo ļoti tuvu Jupitera virsmai — tās orbītas rādiuss ir tikai dažus Jupitera rādiusus, t.i., aptuveni 1,8 Jupitera rādiusu (apmēram 128 000 km no planētas centra). Tā atrodas iekšējā reģionā, tuvu Jupitera gredzeniem, un riņķo daudz ātrāk nekā planētas rotācija (tātad tā atrodas iekšpus sinhronās orbītas). Metis orbīta ir gandrīz riņķveida un ierīkojas tuvu Jupitera ekvatoriālā plaknei, līdz ar to tas pārvietojas gandrīz Jupitera ekvatoriālajā gredzenu sistēmā.
Izmēri, masa un blīvums
Metis nav sfēra — tā ir izteikti nelīdzena, nedabīga forma ar dimensijām aptuveni 60×40×34 km. Ja pieņem, ka tās vidējais blīvums ir līdzīgs Amaltei (~0,86 g/cm³), Metis masa tiek lēsta aptuveni kā ~7×1016 kg. No dotajām lineārām dimensijām var iegūt ekvivalentu vidējo rādiusu apmēram 20–22 km, kas dod ļoti zemu virsmas gravitāciju — gaidāms, ka brīvās iziešanas ātrums (escape velocity) ir tikai kāda desmitiem metru sekundē (aptuveni 10–30 m/s), tātad ļoti niecīgs salīdzinājumā ar lielāku mēnessu vai planētu vērtībām.
Virsma, sastāvs un izskats
Metisas virsma ir ļoti krokaina un segta ar daudzām nelīdzenībām. Tā ir tumša un, šķiet, sarkanīga — līdzīga citiem Jupitera iekšējiem pavadonim. Lai gan precīzs sastāvs nav tieši noteikts, zemais pieņēmtais blīvums liecina par lielu ūdens ledus saturu ar ievērojamu porainību (kā Amaltei), vai arī par porainu, akmeņainu-ledošu maisījumu ar virsmas apdeguma tumšajiem materiāliem. Virsmas spektrālās īpašības norāda uz zemu albedu un sarkanīgu nokrāsu, kas bieži saistīta ar apdeguma vielām un sasilšanas/galvanisku iedarbību no Jupitera radiācijas lauka.
Loma Jupitera gredzeniem
Metis atrodas ļoti tuvu Jupitera galvenajiem iekšējiem gredzeniem un ir viens no gredzenu materiāla avotiem. Tā vāja gravitācija nozīmē, ka triecieni no mikrometeorītiem viegli izgrūž putekļus un sīkas daļiņas no virsmas, kas pēc tam papildina Jupitera smalko, tumšo gredzenu sistēmu. Kopā ar citiem tuvajiem pavadoņiem, piemēram, Adrasteju, Metis palīdz uzturēt un papildināt šo gredzenu materiālu.
Pētījumi un attēlojumi
Metis ir bijis redzams galvenokārt attēlos, kas iegūti no zondēm, piemēram, Voyager 1 atklāšanas kampaņas un vēlākām novērojumu kampaņām. Detaļas par virsmu ir ierobežotas, jo Metis ir mazs un atrodas ļoti tuvu spožajam Jupiteram, kas apgrūtina λεπ detalles iegūšanu no attāluma. Tomēr turpmāki novērojumi ar kosmiskajām zondēm un uzlabotiem teleskopiem ļauj labāk saprast metisa lomu Jupitera iekšējā sistēmā.
Kopsavilkumā: Metis ir mazs, izteikti nelīdzenas formas Jupitera mēness, kas atrodas vistuvāk planētai, ar tumšu un sarkanīgu virsmu, iespējamu ledus-saturu un ļoti zemu virsmas gravitāciju, kas padara to par nozīmīgu materiāla avotu Jupitera gredzeniem.
Orbīta
Metis ir Jupiteram tuvākais mēness. Tas riņķo ap Jupiteru ~128 000 km attālumā. Tā orbītas ekscentricitāte (~0,0002) un slīpums (~0,06°) attiecībā pret Jupitera ekvatoru ir ļoti neliels7.
Izpēte
Voyager 1 uzņemtajos attēlos Metis bija redzams tikai kā punktiņš, un līdz Galileo kosmiskā aparāta ierašanās brīdim par Metis bija zināms ļoti maz. Galileo uzņēma gandrīz visas Metis virsmas attēlus un noteica tās sastāvu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir metis un kā tas tika atklāts?
A: Metis ir Jupitera tuvākais mēness. To 1979. gadā atklāja Stīvens P. Sinots (Stephen P. Synnott) zondes Voyager 1 uzņemtajos attēlos.
J: Kāda ir nosaukuma Metis izcelsme?
A: 1983. gadā Metis tika nosaukts par godu mitoloģiskajai Metisai, titānietei, kas bija pirmā Dzeusa (grieķu ekvivalenta Jupiteram) sieva.
J: Vai Metis ir sfērisks mēness?
A: Nē, Metis nav sfēra.
J: Kādi ir Metis izmēri?
A: Metis izmēri ir 60×40×34 km diametrā.
J: Kāds ir Metis sastāvs?
A: Metis sastāvs nav zināms, bet tiek pieņemts, ka tas ir līdzīgs Amaltei, kas sastāv no ūdens ledus ar porainību 10-15 %.
J: Kāda ir aptuvenā Metis masa?
A: Pieņemot, ka tā vidējais blīvums ir tāds pats kā Amaltei, Metis masu var lēst ~7×1016 kg.
J: Kāda ir Metis virsma?
A: Metis virsma ir ļoti krokaina, tumša un, šķiet, sarkanīga.
Meklēt