Metīda (pavadonis)
Metis jeb Jupiters XVI ir Jupitera tuvākais mēness.
Metis 1979. gadā atklāja Stīvens P. Sinots (Stephen P. Synnott) Voyager 1 zondes uzņemtajos attēlos. Tās apzīmējums bija S/1979 J 3. 1983. gadā to nosauca par godu mitoloģiskajai Metisai - titānietei, kas bija pirmā Dzeusa (grieķu Jupitera ekvivalenta) sieva.
Metis nav sfēra, tā izmēri ir 60×40×34 km diametrā. Metis sastāvs un masa nav zināma, bet, pieņemot, ka tās vidējais blīvums ir tāds pats kā Amaltei (~0,86 g/cm³), tās masu var lēst kā ~7×1016 kg. Amaltejas blīvums nozīmē, ka Mēness sastāv no ūdens ledus ar porainību 10-15 %, un Adrasteja varētu būt līdzīga.
Metisas virsma ir ļoti krokaina. Tā ir tumša un, šķiet, sarkanīga.
Orbīta
Metis ir Jupiteram tuvākais mēness. Tas riņķo ap Jupiteru ~128 000 km attālumā. Tā orbītas ekscentricitāte (~0,0002) un slīpums (~0,06°) attiecībā pret Jupitera ekvatoru ir ļoti neliels7.
Izpēte
Voyager 1 uzņemtajos attēlos Metis bija redzams tikai kā punktiņš, un līdz Galileo kosmiskā aparāta ierašanās brīdim par Metis bija zināms ļoti maz. Galileo uzņēma gandrīz visas Metis virsmas attēlus un noteica tās sastāvu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir metis un kā tas tika atklāts?
A: Metis ir Jupitera tuvākais mēness. To 1979. gadā atklāja Stīvens P. Sinots (Stephen P. Synnott) zondes Voyager 1 uzņemtajos attēlos.
J: Kāda ir nosaukuma Metis izcelsme?
A: 1983. gadā Metis tika nosaukts par godu mitoloģiskajai Metisai, titānietei, kas bija pirmā Dzeusa (grieķu ekvivalenta Jupiteram) sieva.
J: Vai Metis ir sfērisks mēness?
A: Nē, Metis nav sfēra.
J: Kādi ir Metis izmēri?
A: Metis izmēri ir 60×40×34 km diametrā.
J: Kāds ir Metis sastāvs?
A: Metis sastāvs nav zināms, bet tiek pieņemts, ka tas ir līdzīgs Amaltei, kas sastāv no ūdens ledus ar porainību 10-15 %.
J: Kāda ir aptuvenā Metis masa?
A: Pieņemot, ka tā vidējais blīvums ir tāds pats kā Amaltei, Metis masu var lēst ~7×1016 kg.
J: Kāda ir Metis virsma?
A: Metis virsma ir ļoti krokaina, tumša un, šķiet, sarkanīga.
