Metis — Jupitera tuvākais mēness: atklāšana, izmēri un īpašības

Metis jeb Jupiters XVI ir Jupitera tuvākais mēness.

Atklāšana un nosaukums

Metis 1979. gadā atklāja Stīvens P. Sinots (Stephen P. Synnott) Voyager 1 zondes uzņemtajos attēlos. Tās apzīmējums bija S/1979 J 3. 1983. gadā to nosauca par godu mitoloģiskajai Metisai — titānietei, kas bija pirmā Dzeusa (grieķu Jupitera ekvivalenta) sieva. Nosaukums atspoguļo tradīciju dot Jupitera pavadoņiem vārdu no grieķu mitoloģijas.

Orbīta un dinamika

Metis riņķo ļoti tuvu Jupitera virsmai — tās orbītas rādiuss ir tikai dažus Jupitera rādiusus, t.i., aptuveni 1,8 Jupitera rādiusu (apmēram 128 000 km no planētas centra). Tā atrodas iekšējā reģionā, tuvu Jupitera gredzeniem, un riņķo daudz ātrāk nekā planētas rotācija (tātad tā atrodas iekšpus sinhronās orbītas). Metis orbīta ir gandrīz riņķveida un ierīkojas tuvu Jupitera ekvatoriālā plaknei, līdz ar to tas pārvietojas gandrīz Jupitera ekvatoriālajā gredzenu sistēmā.

Izmēri, masa un blīvums

Metis nav sfēra — tā ir izteikti nelīdzena, nedabīga forma ar dimensijām aptuveni 60×40×34 km. Ja pieņem, ka tās vidējais blīvums ir līdzīgs Amaltei (~0,86 g/cm³), Metis masa tiek lēsta aptuveni kā ~7×10¹⁶ kg. No dotajām lineārām dimensijām var iegūt ekvivalentu vidējo rādiusu apmēram 20–22 km, kas dod ļoti zemu virsmas gravitāciju — gaidāms, ka brīvās iziešanas ātrums (escape velocity) ir tikai kāda desmitiem metru sekundē (aptuveni 10–30 m/s), tātad ļoti niecīgs salīdzinājumā ar lielāku mēnessu vai planētu vērtībām.

Virsma, sastāvs un izskats

Metisas virsma ir ļoti krokaina un segta ar daudzām nelīdzenībām. Tā ir tumša un, šķiet, sarkanīga — līdzīga citiem Jupitera iekšējiem pavadonim. Lai gan precīzs sastāvs nav tieši noteikts, zemais pieņēmtais blīvums liecina par lielu ūdens ledus saturu ar ievērojamu porainību (kā Amaltei), vai arī par porainu, akmeņainu-ledošu maisījumu ar virsmas apdeguma tumšajiem materiāliem. Virsmas spektrālās īpašības norāda uz zemu albedu un sarkanīgu nokrāsu, kas bieži saistīta ar apdeguma vielām un sasilšanas/galvanisku iedarbību no Jupitera radiācijas lauka.

Loma Jupitera gredzeniem

Metis atrodas ļoti tuvu Jupitera galvenajiem iekšējiem gredzeniem un ir viens no gredzenu materiāla avotiem. Tā vāja gravitācija nozīmē, ka triecieni no mikrometeorītiem viegli izgrūž putekļus un sīkas daļiņas no virsmas, kas pēc tam papildina Jupitera smalko, tumšo gredzenu sistēmu. Kopā ar citiem tuvajiem pavadoņiem, piemēram, Adrasteju, Metis palīdz uzturēt un papildināt šo gredzenu materiālu.

Pētījumi un attēlojumi

Metis ir bijis redzams galvenokārt attēlos, kas iegūti no zondēm, piemēram, Voyager 1 atklāšanas kampaņas un vēlākām novērojumu kampaņām. Detaļas par virsmu ir ierobežotas, jo Metis ir mazs un atrodas ļoti tuvu spožajam Jupiteram, kas apgrūtina λεπ detalles iegūšanu no attāluma. Tomēr turpmāki novērojumi ar kosmiskajām zondēm un uzlabotiem teleskopiem ļauj labāk saprast metisa lomu Jupitera iekšējā sistēmā.

Kopsavilkumā: Metis ir mazs, izteikti nelīdzenas formas Jupitera mēness, kas atrodas vistuvāk planētai, ar tumšu un sarkanīgu virsmu, iespējamu ledus-saturu un ļoti zemu virsmas gravitāciju, kas padara to par nozīmīgu materiāla avotu Jupitera gredzeniem.