Ganimēds — Jupitera un Saules sistēmas lielākais mēness
Ganimeds[p] ir lielākais no vairāk nekā 66 Jupitera planētas Mēness un vienlaikus lielākais Saules sistēmā zināmais pavadoņš. Ganimeda diametrs ir aptuveni 5 268 km — nedaudz lielāks par Merkurija planētas diametru, taču tā masa ir tikai aptuveni puse no Merkura masas (apmēram 1,48×10^23 kg, tātad ~0,45 Merkura masas). Ganimeda blīvums ir daudz mazāks nekā Merkura, jo tas sastāv gan no silikāta iežiem, gan lielas ūdens un ledus daļas. Ganimeds pieder pie pazīstamās Galileja pavadoņu grupas, kurā ietilpst arī Io, Eiropa un Kallisto.
Fiziskās īpašības un iekšējā uzbūve
Ganimeds ir sastopams ar līdzsvarotu sadalījumu starp akmeņainu mantiju un ievērojamu ūdens/leda slāni. Tiek uzskatīts, ka iekšienē atrodas ciets dzelzs vai dzelzs-sēra kodols, ap kuru ieskauj akmeņaina mantija un pēc tam bieza ledus/ūdens apvalka. Ir spēcīgi pierādījumi par zem ledus esošu sāļūdens okeānu, kas, iespējams, aptver visu planētu vai ir daudzslāņains — šāds okeāns varētu saturēt kopējo ūdens apjomu, kas pārsniedz Zemes okeānu kopējo tilpumu.
Pamatsarakstos un vērtībās:
- Diametrs: ~5 268 km
- Masa: ~1,48×10^23 kg (apm. 0,45 Merkura)
- Vidējais blīvums: ~1,94 g/cm³
- Virszemes gravitācija: ~1,43 m/s² (apm. 0,146 Zemes gravitācijas)
- Orbītā ap Jupiteru: vid. attālums ~1,07×10^6 km; apgriešanās ap Jupiteru: ~7,15 dienas (sinhronā rotācija — vienmēr vērsts pret Jupiteri ar vienu pusi)
- Virszemes temperatūras: tipiski ~110 K (dienā) līdz zemākām naktī
Virspuse un atmosfēra
Ganimeda virsma ir krāsaini viendabīga: tumšākas, vecākas un kraterainas jomas mijas ar gaišākām rievojumu un griešu veidīgām "groove" struktūrām, kas liecina par agrāku tektonisku aktivitāti un virsmas pārbūvi. Grooved teritorijas var būt salīdzinoši jaunas, bet tumšās jomas satur daudz triecienkrāteru.
Atmosfēra ir ārkārtīgi reta — pārsvarā molekulārais skābeklis (O2), iespējams, arī atomārais skābeklis un ozons; tā nav elpošanai piemērota atmosfēra cilvēkam. Nozīmīga ir arī Ganimeda vājas, bet jūtamas magnētiskās vides klātbūtne: Ganimeds ir vienīgais zināmais mēness ar pastāvīgu iekšējo (intrēnsisku) magnētisko lauku, kas rada nelielu lokālu magnetosfēru, kas mijiedarbojas ar Jupitera milzīgo magnētisko lauku.
Atklāšana un nosaukums
Galileo Galilejs Ganimedu atklāja 1610. gadā kopā ar citiem trim lielajiem Jupitera pavadoņiem. Drīz pēc tam Simons Marius ierosināja nosaukumu "Ganimeds" (no grieķu mitoloģijas — Dzeusa kausa nesējs). Tomēr tolaik parasti mēnešus apzīmēja ar romiešu cipariem, un Galilejs pats izmantoja šo sistēmu, tāpēc Ganimeds bieži tika raksturots kā "Jupiters III" — "trešais Jupitera satelīts". Galileja pavadoņu mītiskie nosaukumi plašāku lietojumu ieguva tikai 20. gadsimta vidū. Ganimeds ir vienīgais no Galileja mēnešiem, kas nosaukts vīrieša vārdā.
Izpēte un nozīmīgākie novērojumi
Ganimedu ir pētījuši vairāki kosmosa kuģi. 1979. gadā Voyager 1 un 2 sniedza pirmos detalizētos attēlus; vēlāk, 1990. gados un 2000. gadu sākumā, Galileo orbiteris iegūta daudzreiz detalizētāka informācija par Ganimeda virsmu, magnētisko lauku un iespējamā okeāna klātbūtni. Tieši Galileo mērījumi pirmie atklāja Ganimeda intrēnsisko magnētisko lauku.
Nākotnes misijas: Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) misija JUICE (JUpiter ICy moons Explorer) ir plānota doties uz Jupitera sistēmu un īpašu uzmanību veltīt Ganimedam — ierodoties ap Jupitera sistēmu un veicot vairākkārtējus pietuvosGanos Ganimedam, misija paredz arī iebraukt orbitā ap Ganimedu un pētīt tā iekšējo uzbūvi, okeānu, magnētosfēru un virsmas ģeoloģiju. NASA misija Europa Clipper koncentrēsies galvenokārt uz Eiropu, bet Ganimeds turpinās piesaistīt plašu zinātnisku interesi.
Pētījumu nozīme
Ganimeds, kā lielākais Saules sistēmas mēness ar iespējamu zemledus sāļūdens okeānu un unikālu magnētisko lauku, ir svarīga vieta, lai saprastu saldūdens okeānu apstākļus, iespējamās bioloģiskās ķīmijas iespējas un planetāro magnētisko laukumu ietekmi uz pavadoņiem. Tā izpēte palīdzēs labāk saprast arī citu ledus pavadoņu procesus un Jupitera sistēmas dinamiku kopumā.
Struktūra
Ganimēdu veido aptuveni vienāds daudzums silikātu iežu un ūdens ledus. Tā ķermenim ir ar dzelzi bagāts, šķidrs kodols un iekšējais okeāns, kurā, iespējams, ir vairāk ūdens nekā visos Zemes okeānos kopā. Tā virsmā ir tumši apgabali, kuros atrodas trieciena krāteri, kas datējami ar laiku pirms četriem miljardiem gadu. Tas aizņem aptuveni trešdaļu pavadoņa platības. Pārējo daļu klāj gaišāki reģioni, ko šķērso rievas un grēdas un kas ir tikai nedaudz mazāk seni. Gaišā reljefa izjauktās ģeoloģijas cēlonis nav līdz galam zināms, taču, visticamāk, tas radies tektoniskas aktivitātes rezultātā, ko izraisījusi plūdmaiņu karstums.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Cik daudz mēness ir Jupiteram?
A: Jupiteram ir vairāk nekā 66 mēness.
J: Kurš mēness ir lielākais Saules sistēmā?
A: Ganimeds ir lielākais Saules sistēmas mēness.
J: Kurš mēness diametrā ir lielāks par Merkuriju?
A: Ganimeda diametrs ir lielāks par Merkurija planētas diametru.
J: Kas atklāja Ganimēdu?
A: Galileo Galilejs atklāja Ganimēdu 1610. gadā.
J: Kāda ir nosaukuma Ganimeds izcelsme?
A: Grieķu mitoloģijā Ganimeds bija Dzeusa kausa nesējs.
J: Kā sauc grupu, kurai pieder Ganimeds?
A: Ganimeds ir daļa no grupas, ko sauc par Galileja pavadoņiem.
J: Kāds ir vispārpieņemtais Ganimeda apzīmējums?
A: Ganimēdu parasti dēvē ar romiešu ciparu apzīmējumu (Jupiters III) vai kā trešo Jupitera pavadoni.
