Gliese 667 Cc — Zemei līdzīgā eksoplanēta Gliese 667 C dzīvības zonā
Gliese 667 Cc — Zemei līdzīgā eksoplanēta Gliese 667 C dzīvības zonā; atklāta ar radiālā ātruma metodi, potenciāli dzīvojamā planēta 23,62 gaismas gadu attālumā.
Gliese 667 Cc ir ekstrasolāra planēta, kas atrodas 23,62 gaismas gadu attālumā. Tā riņķo ap sarkano pundurzvaigzni Gliese 667 C, kas ir viena no Gliese 667 trīszvaigžņu sistēmas. Sistēma atrodas Skorpiona zvaigznājā. Tā ir Zemei līdzīgākā planēta 50 gaismas gadu rādiusā.
Gliese 667 Cc pirmo reizi atklāja Eiropas Dienvidu observatorija. Viņi izmantoja svārstību metodi (pazīstama arī kā radiālā ātruma metode). Viņi novēroja, kā zvaigzne "svārstījās", kad Gliese 667 Cc riņķoja ap savu zvaigzni. 2012. gada 2. februārī pētnieki no Getingenes Universitātes un Karnegija Zinātnes institūta apstiprināja planētas eksistenci.
Pamata dati un orbīta
- Attālums no Saules: aptuveni 23,62 gaismas gadi.
- Orbītā ap zvaigzni Gliese 667 C: orbīta ir ļoti tuvu zvaigznei — orbitala periods ir aptuveni 28 dienas (tātad tas atrodas daudz tuvāk savai zvaigznei nekā Zeme Saulei).
- Masa: radiālā ātruma mērījumi sniedz tikai minimālo masu (m sin i); tā tiek lēsta kā aptuveni 3–5 Zemes masas, tātad Gliese 667 Cc varētu būt super-Zeme vai smagāks akmeņains objekts.
- Starpība no Saules: Gliese 667 C ir sarkana pundurzvaigzne (M-tipa), kuras spožums ir ievērojami mazāks nekā Saules—tas nozīmē, ka planēta, lai saņemtu Zemes līdzīgu enerģijas daudzumu, riņķo daudz tuvāk zvaigznei.
Dzīvības zonas potenciāls
Gliese 667 Cc atrodas zvaigznes habitablajā zonā — reģionā, kurā, pie piemērotas atmosfēras spiediena un sastāva, uz virsmas varētu pastāvēt šķidrs ūdens. Tas padara šo planētu par vienu no interesantākajiem kandidātiem meklējumos pēc dzīvībai izpalīdzīgām vietām ārpus Saules sistēmas.
Iespējamie apstākļi un ierobežojumi
- Tidālā bloķēšana: tā kā orbīta ir ļoti tuvu zvaigznei, pastāv iespēja, ka planēta ir tidāli sinhronizēta (viena puse pastāvīgi vērsta pret zvaigzni). Tas var radīt ļoti karstu dienas pusi un ļoti aukstu naktss pusi, taču atmosfēra un okeāni var izlīdzināt temperatūras atšķirības.
- Stellarā aktivitāte: daudzus M-tipa zvaigznes raksturo spēcīgas magnētiskās aktivitātes un uzliesmojumi (flares), kas varētu bojāt vai izkliedēt planētas atmosfēru un radīt sarežģījumus dzīvības izturēšanai. Gliese 667 C aktivitātes līmenis un tā ietekme uz Cc ir svarīgs faktors, ko pētnieki turpina izpētīt.
- Nezināmā atmosfēra: no radiālā ātruma datiem nevar noteikt planētas rādiusu vai atmosfēru. Ja planētai ir bieza gāzu apvalka (mini-Neptūna tips), virsmas apstākļi var nebūt piemēroti dzīvībai, pat ja tā atrodas habitablajā zonā.
Atklāšana un turpmākie pētījumi
Gliese 667 Cc atklāšana un apstiprinājums parāda, cik efektīvi radiālā ātruma novērojumi (piemēram, ar instrumentu HARPS ESO observatorijā) var atrast tuvām zvaigznēm riņķojošas planētas. Tomēr, lai noteiktu planētas sastāvu, atmosfēru un reālo potenciālu dzīvībai, būs nepieciešami papildu novērojumi — gan precīzāki radiālā ātruma mērījumi, gan tranzīta novērojumi (ja tādi būs), kā arī nākamās paaudzes telpiskie teleskopi, kas spētu analizēt atmosfēras spektru.
Nozīme
Gliese 667 Cc ir nozīmīgs objekts ekstraplanētu pētījumos, jo tā īpašības — atrašanās habitablajā zonā un relatīvi nelielā attālumā no Zemes — padara to par vienu no daudzsološākajiem kandidātiem, kur turpmākie novērojumi varētu sniegt informāciju par ārpasaules dzīvības iespējamību.
Mākslinieka priekšstats par to, kāda varētu būt Gliese 667 Cc virsma
Fizikālās īpašības
Gliese 667 Cc riņķo ap savu zvaigzni ik pēc 28 dienām un atrodas 0,125 AU attālumā no savas zvaigznes. Tā iekļaujas apdzīvojamā zonā. Tās masa ir 3,8 reizes lielāka par Zemes masu. Tās izmērs, iespējams, ir aptuveni par 50 % lielāks nekā Zeme.
Plūdmaiņu bloķēšana
Tā kā Gliese 667 Cc atrodas ļoti tālu no savas zvaigznes, tiek prognozēts, ka tā ir tidāli piesaistīta savai zvaigznei. Tāpat kā Zemes Mēness Zemei vienmēr rāda vienu un to pašu seju, Gliese 667 Cc dienas garums sakristu ar tās gada garumu. Tas nozīmē, ka vienā tās virsmas pusē būtu pastāvīgi gaišs, bet otrā pusē - pastāvīgi tumšs laiks. Plūsmu bloķēšana nozīmē arī to, ka planētai nebūtu aksiālā slīpuma, un tas nozīmē, ka uz planētas nebūtu gadalaiku.
Jautājumi un atbildes
J: Cik tālu no Zemes atrodas Gliese 667 Cc?
A: Gliese 667 Cc atrodas 22,18 gaismas gadu attālumā no Zemes.
J: Ap kāda tipa zvaigzni riņķo Gliese 667 Cc?
A: Gliese 667 Cc riņķo ap sarkano pundurzvaigzni ar nosaukumu Gliese 667 C.
J: Kādā zvaigznājā atrodas Gliese 667 trīszvaigžņu sistēma?
A: Gliese 667 trīszvaigžņu sistēma atrodas Skorpiona zvaigznājā.
J: Kā Gliese 667 Cc var salīdzināt ar Zemi?
A: Gliese 667 Cc ir Zemei līdzīgākā planēta 50 gaismas gadu rādiusā, un tās Zemes līdzības indekss (ESI) ir 0,85.
J: Kur Gliese 667 Cc atrodas apdzīvojamā zonā salīdzinājumā ar Zemi?
A: Gliese 667 Cc atrodas savas apdzīvojamās zonas karstajā iekšējā malā, kas ir tuvāk zvaigznei nekā Zemes apdzīvojamā zona.
J: Cik daudz gaismas Gliese 667 Cc absorbē no savas zvaigznes salīdzinājumā ar Zemi?
A: Gliese 667 Cc absorbē 90 % savas zvaigznes gaismas, kas ir līdzīgi Zemei.
J: Kā Gliese 667 Cc pirmo reizi tika atklāta un apstiprināta kā planēta?
A: Gliese 667 Cc pirmo reizi atklāja Eiropas Dienvidu observatorija, izmantojot svārstību metodi 2011. gada 21. novembrī. Pēc tam tās pastāvēšanu 2012. gada 2. februārī apstiprināja pētnieki no Getingenes Universitātes un Karnegija Zinātnes institūta.
Meklēt