Astronomiskā vienība (AU) ir garuma mērvienība, kas atvasināta no Zemes orbītas. Tās pamatdefinīcija uztver attālumu, ko Zeme vidēji atrodas no Saules — tas saistīts ar Zemes elipses garās ass lielumu. Definīcija var tikt aprakstīta arī šādi: Zemes eliptiskās orbītas ap Sauli pusgarās ass garums. Termins “semi-major” (pusgarā ass) nozīmē pusi no garās ass.
Parasti astronomijā AU lieto, lai ērtāk izteiktu attālumus Saules sistēmā, jo tie ir izteikti saprotamā mērogā salīdzinājumā ar kilometriem vai jūdzēm. Kilometros viena astronomiskā vienība ir aptuveni 149 597 870,7 km (IAU 2012. gada lēmums definēja AU kā tieši 149 597 870,7 kilometru). Tas ir apmēram 93 jūdzes miljoniem (plašāk izsakoties, ~93 miljoni jūdžu). Astronomi attālumus Saules sistēmā parasti mēra astronomiskajās vienībās, jo tas padara ciparus pārskatāmākus.
Praktiski piemēri: Marss ir aptuveni 1,5 AU no Saules (atkarībā no orbītas fāzes ~1,38–1,67 AU), Jupiters — aptuveni 5,2 AU, bet Neptūns — aptuveni 30 AU. Kuipera josla atrodas aptuveni 30–50 AU attālumā, bet Oorta mākonis stiepjas līdz tūkstošiem vai pat desmitiem tūkstošu AU.
Gaismas ceļošanas laiks vienā AU ir aptuveni 499 sekundes, jeb apmēram 8,3167 minūtes — tas ir aptuveni 8 minūtes un 19 sekundes. Tāpēc, runājot par Sauli, bieži min, ka saules gaisma uz Zemi nonāk apmēram pēc 8 minūtēm; šis laiks ir tieši saistīts ar attālumu vienā AU.
AU izmanto arī, lai izteiktu attālumus zvaigžņu sistēmās un exoplanētās orbītās, kur tie labi noder, kamēr lielākos mērogos (starpzvaigžņu attālumi) parasti izmanto parsekus vai gaismas gadus. Saistība ar parseku: 1 parseks ≈ 206 265 AU (apmēram 3,26 gaismas gadi). AU ir praktiska vienība, kas palīdz salīdzināt orbītu lielumus, planetāros apgabalus un kosmiskās misijas trajektorijas, tajā pašā laikā precīzākām aprēķinu vajadzībām bieži tiek lietoti kilometri vai SI mērvienības.