Vairākkārtīga zvaigžņu sistēma
Zvaigžņu sistēma jeb zvaigžņu sistēma ir neliels skaits zvaigžņu, kas riņķo viena ap otru un ko saista gravitācijas pievilkšanās. Liels skaits zvaigžņu, ko saista gravitācijas spēks, parasti tiek saukts par zvaigžņu kopu, bet, vispārīgi runājot, arī tās ir zvaigžņu sistēmas. Zvaigžņu sistēmas nedrīkst jaukt ar planētu sistēmām, kurās ietilpst planētas un līdzīgi ķermeņi.
Divu zvaigžņu sistēmu sauc par divžvaigzni, divžvaigžņu sistēmu vai fizisko dubultzvaigzni. Ja nav plūdmaiņu efektu, citu spēku traucējumu un masas pārneses no vienas zvaigznes uz otru, šāda sistēma ir stabila. Abas zvaigznes riņķos ap sistēmas masas centru nenoteiktu laiku. Bināro sistēmu piemēri ir Sīriuss, Procijons un Cygnus X-1, no kurām pēdējā, iespējams, sastāv no zvaigznes un melnā cauruma.
Algols (β Persei) ir trīszvaigžņu sistēma (Algol A, B un C) Perseja zvaigznājā. Algolu A ik pēc 2,87 dienām aptumšo blāvākais Algols B. Šī animācija tika veidota no 55 attēliem tuvajā infrasarkanajā H diapazonā. Tā kā dažas fāzes ir slikti aptvertas, B dažos punktos savā ceļā lēkā.
HD 188753 - trīskāršās zvaigžņu sistēmas - orbītas mākslinieka attēlojums
Algol sistēma, kāda tā parādījās 2009. gada 12. augustā.Nav māksliniecisks attēlojums, bet gan patiess divdimensiju attēls ar 1/2 miliārstundu izšķirtspēju tuvajā infrasarkanajā H diapazonā.
Vairākas zvaigžņu sistēmas
Ir iespējamas zvaigžņu sistēmas ar vairāk nekā diviem locekļiem. To zvaigznes ir gravitatīvi saistītas viena ar otru un var atrasties vai neatrasties tuvu viena otrai.
Nesen atklātā pieczvaigžņu sistēma (piecas zvaigznes) ir pazīstama kā 1SWASP J093010.78+533859.5. Sistēmai ir divi divžvaigžņu komplekti, no kuriem viens ir ar nelielu trešo zvaigzni. Abas zvaigžņu kopas atrodas tālu viena no otras, tālāk, nekā Plutona orbīta atrodas līdz Saulei. Divzvaigžņu kopas atrodas tuvu viena otrai, un vienā no tām zvaigznes saskaras, un to ārējās jonizētās gāzes sajaucas. Šādu situāciju sauc par kontakta divzvaigznēm. No iegūtajiem datiem autori ir diezgan pārliecināti, ka abas dvīņu zvaigznes (un, iespējams, visas piecas zvaigznes) ir gravitatīvi saistītas vienā sistēmā. Abu dvīņu zvaigžņu slīpuma leņķi (leņķis starp abām orbitālajām plaknēm) (88,2(3) un 86(4) grādi). Tas liecina, ka tās sākotnēji veidojušās, sadaloties (pirms ~9-10 miljardiem gadu) no viena protozvaigžņu diska. Pēc tam tās palika vienā orbitālajā plaknē.
Lielākā daļa daudzzvaigžņu sistēmu ir trīszvaigžņu sistēmas. Sistēmas ar četrām vai vairāk sastāvdaļām ir mazāk iespējamas.
Vairāku zvaigžņu sistēmas ir mazākas nekā atklātās zvaigžņu kopas, kurām ir sarežģītāka dinamika un kurās parasti ir no 100 līdz 1000 zvaigžņu. Lielākā daļa zināmo daudzzvaigžņu sistēmu ir trīskāršas. Piemēram, Tokovinina 1999. gadā pārskatītajā fizisko daudzzvaigžņu katalogā 551 no 728 aprakstītajām sistēmām ir trīskāršas.
Vairāku zvaigžņu sistēmas var iedalīt divos galvenajos veidos: stabilas sistēmas vai sistēmas ar haotisku uzvedību. Chaotiskās parasti ir jaunu zvaigžņu sistēmas, kurās vēl nav iestājies haoss.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir zvaigžņu sistēma?
A: Zvaigžņu sistēma ir zvaigžņu grupa, kas riņķo viena ap otru un ko satur kopā gravitācijas pievilkšanās.
J: Ar ko zvaigžņu kopa atšķiras no zvaigžņu sistēmas?
A: Zvaigžņu kopa ir lielāka zvaigžņu grupa, ko saista gravitācija, bet zvaigžņu sistēma ir mazāka zvaigžņu grupa.
J: Kas ir divkāršā zvaigžņu sistēma?
A: Divžvaigžņu sistēma ir zvaigžņu sistēma, kurā ir divas zvaigznes, kas riņķo ap savu masas centru.
J: Kādi nosacījumi ir nepieciešami stabilai divējādai zvaigžņu sistēmai?
A: Stabilai divžvaigžņu sistēmai nav nepieciešami plūdmaiņu efekti, citu spēku traucējumi vai masas pārnese no vienas zvaigznes uz otru.
J: Vai zvaigžņu sistēmu var sajaukt ar planētu sistēmu?
A: Nē, zvaigžņu sistēmu nedrīkst sajaukt ar planētu sistēmu, ko veido planētas un līdzīgi ķermeņi.
J: Kādi ir daži dubultsistēmu piemēri?
A: Daži divējādo zvaigžņu sistēmu piemēri ir Sīriuss, Procijons un Cygnus X-1.
J: Kāds varētu būt Cygnus X-1 sastāvs?
A: Cygnus X-1, iespējams, sastāv no zvaigznes un melnā cauruma.
