Foboss (Phobos) — Marsa mēness: izmēri, orbīta un nākotne
Uzzini visu par Foboss (Phobos) — Marsa lielāko mēnesi: izmēri, orbīta, plūdmaiņu ietekme un nākotne — vai tas drīz kļūs par Marsa gredzeniem?
Foboss (jeb Marss I) ir viens no Marsa mēness. Otrs ir Deimoss.
Foboss ir lielākais no abiem Mēnešiem, un tā diametrs ir tikai 27 kilometri. Tas ir apmēram tik tālu, cik tālu pa šoseju 15 minūtēs var aizbraukt automašīna. Tas ir klāts ar krāteriem, tāpat kā Zemes Mēness.
Tas nosaukts grieķu mitoloģijas dieva Fobosa vārdā. Tā nosaukums nozīmē "bailes".
Phobos ir plūdmaiņu pretestības slazdā, un tā orbīta pazeminās par aptuveni 1,8 metriem gadsimtā. Aptuveni pēc 50 miljoniem gadu Foboss sasniegs Roša robežu, kur tas, visticamāk, tiks saplēsts. Daži fragmenti nokritīs uz Marsa, un daži veidos planētas gredzenu vai gredzenus ap Marsu.
Otrs mēness, Deimoss, ir mazāks no abiem.
Izmēri un fiziskās īpašības
Foboss ir neliela, ļoti neregulāras formas pērle — tā garākie izmēri ir aptuveni 27 × 22 × 18 km. Tā vidējais rādiuss ir aptuveni 11 km, bet tā forma nozīmē, ka "diametrs" ir dažādos virzienos atšķirīgs. Masa ir aptuveni 1,07×1016 kg, un blīvums ap 1,8–1,9 g/cm³, kas norāda uz klinti un iespējami porainu iekšējo struktūru (vai ienešu maisījumu ar ledus un vielām ar zemu blīvumu).
Virsmu raksturo daudzi krāteri — visredzamākais no tiem ir Stickney, aptuveni 9 km plata iedobe, kuras radītie plaisu laukumi un "rievās" ir viegli pamanāmas. Virsma ir klāta ar rupju regolītu (drupām) un putekļiem.
Orbīta un kustība
Foboss riņķo ļoti tuvu Marsam — tā orbītas vidējais attālums no Marsa centra ir aptuveni 9 376 km, kas nozīmē, ka tas atrodas aptuveni 6 000 km virs Marsa virsmas. Orbīta ir gandrīz ekvatoriāla un ļoti zema salīdzinājumā ar daudziem citiem mēnešiem.
Orbīta periods ir ļoti īss — apmēram 7 stundas un 39 minūtes. Tā kā Foboss riņķo ap Marsu ātrāk nekā planēta griežas ap savu asi (Marsam diennakts ir apmēram 24,6 stundas), tas no Marsa virsmas novērojams kā paceļoties no rietumiem un norietot no austrumiem; reizēm to var redzēt vairākas reizes vienas marsdieņas (sola) laikā.
Galvenais mehānisms, kas ietekmē Fobosa orbītu, ir gravitatīvā mijiedarbība un plūdmaiņu pretestība starp Marsu un mēnesi. Tā rezultātā orbīta pakāpeniski sarūk — novērojumi rāda aptuveni 1,8 metrus gadsimtā.
Nākotne — sašķelšanās un iespējamie gredzeni
Ilgtermiņā Fobosa pakāpeniskā orbītas samazināšanās vedīs pie situācijas, kurā mēness nonāks Marsa Roche robežā (Roša robežā). Modeļi un aprēķini norāda, ka tas var notikt dažu desmitu miljonu līdz aptuveni 50 miljonu gadu laikā. Pēc Roche robežas sasniegšanas Foboss visticamāk tiks saplēsts — daļa materiāla var nokrist uz Marsa virsmas, bet daļa var palikt orbītā un izveidot pagaidu gredzenu(-us) ap planētu.
Kā tieši notiks sašķelšanās — vai Foboss sabruks uz nelieliem graudiem vai paliks lielākos fragmentos — ir atkarīgs no tā iekšējās struktūras (vai tas ir cieta klints vai porains "drupu" ķermenis).
Izpēte un cilvēces interešu virzieni
Foboss ir bijis daudzu misiju mērķis: Mariner, Viking orbiteri un vēlāk kosmiskie aparāti ir uzņēmuši attēlus un mērījumus; PSRS misijas Phobos 1 un Phobos 2 1988. gadā veica tiešas novērošanas (daļa misiju datu bija vērtīgs), un Eiropas Mars Express ir devusi detalizētākas fotogrāfijas un mērījumus vēlāk.
Pagaidu plāni un misijas nākotnei ietver Japānas JAXA projekta MMX (Martian Moons eXploration), kas paredz paraugu savākšanu no Fobosa un to atgriešanu uz Zemes — tas var sniegt nozīmīgu informāciju par mēness izcelsmi un sastāvu.
Foboss interesē arī kā potenciāls izpētes un resursu avots: ūdens ledus, hidrogēns vai citi volatīlie materiāli un kaitīgās vielas varētu būt nozīmīgas turpmākai Marsa izpētei un iespējamai cilvēku klātbūtnei (piem., bāzes vai degvielas ražošana orbītā).
Kopsavilkums — ātrie fakti
- Forma: neregulāra, izmēri aptuveni 27 × 22 × 18 km.
- Masa: ~1,07×1016 kg; blīvums: ~1,8–1,9 g/cm³.
- Orbīta: ~9 376 km no Marsa centra (~6 000 km virs virsmas), periods ≈ 7 h 39 min.
- Virsma: krāteri (piem., Stickney), rievas un regolīts.
- Nākotne: orbīta lēnām sarūk (~1,8 m/gadsimtā); pēc desmitiem miljonu gadu iespējama sašķelšanās un gredzena veidošanās.
Fobosa un Deimosa orbītas (mērogā), kā tās redzamas no Marsa.
Kosmosa kuģis
Padomju Savienība uz šo mēnesi nosūtīja vismaz divus kosmosa kuģus - Fobosu 1 un Fobosu 2. Abi cieta neveiksmi vai zaudēja kontaktu ar Zemi, bet "Fobos 2" pirms bojāejas 1989. gadā izdevās uzņemt dažas Mēness fotogrāfijas.
Funkcijas
Uz Fobosa ir viens liels krāteris ar nosaukumu Stickney. Tas ir 1 / 3 {\displaystyle 1/3}
izmēra kā pats mēness.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Phobos?
A: Foboss ir viens no Marsa mēness.
J: Kāds ir otrs Marsa mēness?
A: Otrs Marsa mēness ir Deimos.
J: Kāds ir Fobosa lielums?
A: Fobosa diametrs ir tikai 27 kilometri.
J: Pēc kā nosaukts Foboss?
A: Foboss ir nosaukts grieķu mitoloģijas dieva Fobosa vārdā, un tā nosaukums nozīmē "bailes".
J: Kas notiek ar Fobosa orbītu?
A: Phobos ir plūdmaiņu pretestības slazdā, un tā orbīta pazeminās par aptuveni 1,8 metriem gadsimtā.
J: Kas varētu notikt ar Fobosu pēc aptuveni 50 miljoniem gadu?
A: Foboss sasniegs Roša robežu, kad tas, visticamāk, tiks saplēsts. Daži fragmenti nokritīs uz Marsa, un daži veidos planētas gredzenu vai gredzenus ap Marsu.
J: Kas ir Deimoss?
A: Deimos ir mazāks no diviem Marsa mēness.
Meklēt