Zemes tuvākās zvaigznes: saraksts, attālumi un zvaigžņu tipi

Atklāj tuvākās zvaigznes: pilns saraksts, precīzi attālumi (g.g./parseki) un zvaigžņu tipi — sarkanie punduri, brūnie un balti rūķi, redzamākie objekti un to kustības.

Zemes tuvāko zvaigžņu saraksts ir sastādīts pēc attāluma gaismas gados (ly). Šie attālumi ir iegūti no tuvāko zvaigžņu pētniecības konsorcija (Research Consortium on Nearby Stars jeb Recons) noteiktajiem paralakses datiem. Paralakse ir leņķa nobīde, ko rada Zemes orbītas kustība, un no tās var aprēķināt attālumu — attālums parsekos (pc) ir apgrieztais paralakses leņķis (d(pc) = 1/p(arcsekundes)). Galvenie datu avoti, kas izmantoti saraksta veidošanā, bija Jeila paralakšu katalogs [Y], Hipparcos [H], Soderhjelms 1999 [S] un Tinney 1996 [T]. Jāņem vērā, ka zvaigznes pārvietojas, tāpēc norādītie attālumi ir "pašreizējie" — tie mainās ar laiku.

Kas atrodas 5 parseku rādiusā

Aptuveni 52 zvaigžņu sistēmas ārpus mūsu Saules sistēmas atrodas 5,0 parseku (16,3 gaismas gadu) attālumā no Saules. Šajās sistēmās kopā ir 63 zvaigznes. Sadalījums pēc tipu grupām izskatās aptuveni šādi:

• 50 ir sarkanie pundurzvaigznes, kas ir visizplatītākais zvaigžņu tips Piena Ceļā. Sarkanie pundurzvaigznes ir zemas masas, zemas spožības zvaigznes, kuras bieži ir grūti pamanīt tālumā, taču tās veido lielāko daļu zvaigžņu pēc skaita.
• 13 ir daudz masīvākas "parastās" zvaigznes (piemēram, tādas kā mūsu Saule ir), kas izstaro vairāk redzamās gaismas un parasti ir spožākas.
• Papildus šīm "īstajām" zvaigznēm zinātnieki ir identificējuši 11 brūnos rūķīšus — objekti, kas nav pietiekami masīvi, lai ilgstoši uzturētu ūdeņraža kausēšanu, lai gan daži no tiem var īslaicīgi kausēt deitriju vai litiju.
• Tāpat konstatēti 4 baltie rūķīši — ārkārtīgi blīvi sabrukuši zvaigžņu kodoli, kas paliek pēc tam, kad tādas zvaigznes kā Saule ir izsmēlušas kodolā esošo kausējamo ūdeņradi un atbrīvojušās no ārējiem slāņiem.

Kopā tie veido 78 zināmus objektus līdz 5 pc robežai. No šī skaita tikai deviņi ir pietiekami spilgti redzamajā gaismā, lai būtu redzami ar neapbruņotu aci no Zemes — parasti pie 6,5 šķietamā lieluma vai spožāk. Šī magnitūdas robeža ir aptuvens nosacījums, ko cilvēks var sasniegt ideālos apstākļos bez gaismas piesārņojuma.

Kāpēc lielākā daļa tuvāko zvaigžņu ir vāji redzamas

Svarīgākais iemesls, kāpēc tik daudzas no tuvākajām zvaigznēm nav ar neapbruņotu aci redzamas, ir to zema spožuma līmenis — sarkanie pundurzvaigznes izstaro lielāko daļu enerģijas infrasarkanajā un tuvajā infrasarkanajā spektrā, nevis redzamajā gaismā. Brūnie rūķīši nav pat īstas zvaigznes un ir vēl aukstākas, tāpēc tie ir ļoti tumši optiskajā diapazonā. Baltie rūķīši, lai gan blīvi un karsti, ir ļoti mazi pēc izmēra un līdz ar to arī kopējā spožuma zema, ja tie nav ļoti tuvu.

Kustības un laika ietekme

Visi šie objekti pašlaik pārvietojas lokālajā burbulī, apgabalā, kas atrodas Piena Ceļa Oriona-Zilā Zvaigžņa ragā. Zvaigžņu īpatnējās kustības dēļ tuvāko zvaigžņu saraksts mainās — daži objekti laika gaitā tuvojas Saulei, citi attālinās. Dažu tuvāko zvaigžņu tuvums var būt īpaši nozīmīgs nākotnes izpētei un iespējamām zvaigžņu observatorijām vai misijām uz ļoti attālinātiem mērķiem.

Piezīmes un turpmākā izpēte

Recons un citas observācijas (tai skaitā kosmiskie teleskopi un jaunākie paralakses mērījumi) turpina precizēt attālumus un atklāt jaunas vājākas zvaigznes vai brūnos rūķīšus tuvākajā apkārtnē. Jāņem vērā, ka minētie skaitļi (52 sistēmas, 63 zvaigznes, 11 brūnie rūķīši, 4 balti rūķīši) pamatojas uz pieejamiem datiem un var tikt atjaunināti, kad parādās jauni novērojumi vai pārskatīti paralakses dati.

Jautājumi un atbildes

J: Kāds ir šīs informācijas avots?

J: Cik zvaigžņu sistēmu atrodas 5,0 parseku (16,3 gaismas gadu) rādiusā no Saules?

J: Cik zvaigžņu veido šīs 52 zvaigžņu sistēmas?

J: Kāda veida zvaigznes veido lielāko daļu no šīm 63 zvaigznēm?

J: Vai bez "īstajām" zvaigznēm šajā sarakstā ir vēl kādi citi objekti?

J: Kas ir baltais punduris?

J: Cik spožai jābūt zvaigznei, lai tā būtu redzama ar neapbruņotu aci no Zemes?

Meklēt pēc burta