Ross 154 (saukta arī V1216 Sgr) ir zvaigzne Strēlnieka dienvidu zodiaka zvaigznājā. Tās šķietamā spožuma lielums ir 10,44, tāpēc tā ir pārāk vāja, lai to varētu redzēt ar neapbruņotu aci. Attālumu līdz šai zvaigznei nosaka pēc paralakses mērījumiem — tas ir aptuveni 9,69 gaismas gadu (2,97 parseku) attālumā no Zemes. Ross 154 ir tuvākā zvaigzne Strēlnieka dienvidu zvaigznājā un viena no Saulei tuvākajām zvaigznēm.
Atklāšana un novērojumu vēsture
Šo zvaigzni 1925. gadā pirmo reizi katalogizēja amerikāņu astronoms Frenks Elmors Ross. Ross 154 ir pazīstama kā Keti tipa UV uzliesmojoša zvaigzne (UV Ceti tipa flare star) — tā regulāri rāda īslaicīgas, straujas spožuma palielināšanās epizodes. Vidējais laiks starp lieliem uzliesmojumiem ir aptuveni divas dienas, taču uzliesmojumu intensitāte un biežums var ievērojami mainīties.
Uzliesmojumi un rentgenstarojums
Pirmo plašāk novēroto optisko uzliesmojumu reģistrēja Austrālijā 1951. gadā, kad zvaigzne palielinājās par aptuveni 0,4 magnitūdām. Dažkārt uzliesmojumu laikā spožums var pieaugt par 3–4 magnitūdām, kas nozīmē vairākas reizes lielāku redzamo izstarojumu. Uzliesmojumi izstaro enerģiju plašā viļņu garumu diapazonā — no radio un optiskā līdz ultravioleto un rentgenstarojumam — un tos pavada plazmas sakarsēšanās un daļiņu paātrināšanās.
Ross 154 ir nozīmīgs rentgena starojuma avots; to ir novērojušas vairākas rentgena observatorijas. Klusuma (quiescent) rentgena starojuma spožums ir aptuveni 9 × 1027 ergs s-1. Īpaši lieli rentgena uzliesmojumi ir novēroti, tostarp ar observatoriju Chandra — viens tāds uzliesmojums izstarojis apmēram 2,3 × 1033 erg. Šādas enerģijas epizodes nozīmē intensīvus radiācijas un daļiņu plūsmas viļņus, kuri būtiski ietekmētu jebkādu tuvumā esošu planētu atmosfēru un potenciālo dzīvību.
Fizikālās īpašības
Tā ir sarkanā pundurzvaigzne, kas enerģiju ražo kodoltermiskās kodolsintēzes procesā savā kodolā. Tās masa ir aptuveni 17% no Saules masas un rādiuss apmēram 24% no Saules rādiusa, taču tā izstaro tikai aptuveni 0,38% no Saules spožuma. Iespējams, tā ir salīdzinoši jauna zvaigzne — vecums, visticamāk, mazāks par miljardu gadu, lai gan precīzāks vecuma novērtējums prasa papildu izpēti. Attiecībā uz hēliju, smagāku elementu (metālitātes) daudzums šajā zvaigznē ir aptuveni puse no Saules, kas ietekmē tās spektru un evolūciju.
Novērošana un nozīme
Ross 154 ir pārāk vāja, lai būtu redzama neapbruņotu aci, tomēr mazi teleskopi un CCD detektori to var novērot, it īpaši optiskajā un tuvajā infrasarkanajā diapazonā. Tā ir interesants objekts pētījumiem par zvaigžņu aktivitāti, magnētismu un plazmas fizikā, kā arī par to, kā spēcīgi uzliesmojumi ietekmē planētu apstākļus ap zvaigznēm ar zemu masu. Tā kā Ross 154 atrodas relatīvi tuvu Saulei, tā ir arī praktisks mērķis detaļveida astrometriskiem un spektrāliem novērojumiem.