Barnarda zvaigzne, pazīstama arī kā Barnarda bēgošā zvaigzne, ir ļoti mazmasa sarkanā pundurzvaigzne, kas atrodas aptuveni sešu gaismas gadu attālumā no Zemes Ofiuha (Čūskas turētāja) zvaigznājā. Tā ir ļoti veca un pārvietojas salīdzinoši ātri.

1916. gadā amerikāņu astronoms E. E. Bārnards (E. E. Barnard) izmērīja tās pareizo kustību - 10,3 loka sekundes gadā. Tas ir lielākais zināmais jebkuras zvaigznes pareizais kustīgums attiecībā pret Sauli. Barnarda zvaigzne atrodas aptuveni 1,8 parseku attālumā no Saules sistēmas jeb nepilnus sešus gaismas gadus, un tā ir tuvākā zināmā zvaigzne Ofiuha zvaigznājā un ceturtā Saulei tuvākā zināmā zvaigzne pēc trim Alfa Centaura sistēmas sastāvdaļām. Neraugoties uz tās tuvumu, Barnarda zvaigzne, kuras šķietamā spožuma lielums ir aptuveni deviņi magnitūdas punkti, nav redzama ar neapbruņotu aci; tomēr infrasarkanajā gaismā tā ir daudz spožāka nekā redzamajāgaismā.

Fiziskās īpašības

Barnarda zvaigzne ir tipiska aukstā sarkanā pundurzvaigzne ar spektrālo tipu aptuveni M4V. Galvenie izmērītie parametri (aptuveni vērtības) ir:

  • Masa: apmēram 0,14 Saules masu (≈ 0,14 M☉).
  • Rādiuss: apmēram 0,2 Saules rādiusa.
  • Spožums: ļoti zems — tikai daži tūkstošdaļas no Saules spožuma (L ≈ 0,0004 L☉).
  • Virszemes temperatūra: aptuveni 3100–3200 K, kas tai piešķir sarkanu krāsu.
  • Vecums: novērtēts kā ļoti liels — aptuveni 7–12 miljardu gadu, tāpēc tā ir viena no vecākajām tuvējām zvaigznēm.

Kustība un nākotne

Kā minēts, Barnarda zvaigzne ir slavena ar ļoti lielu pareizo kustību (~10,3″/g.). Papildus tam tai ir liela ātruma komponenta radialā kustība — tā tuvojas Saulei ar ātrumu virs 100 km/s. Kopējais kosmiskais ātrums attiecībā pret Sauli ir ievērojams (desmitiem vai simtiem km/s), kas norāda uz tās dinamisko vēsturi Galaktikā. Pēc astronomu modeļiem Barnarda zvaigzne tuvākā pieeja Saulei notiks dažu tūkstošu līdz desmitiem tūkstošu gadu laikā; aptuveni pēc ~11 000–12 000 gadiem tā var būt nedaudz tuvāka par pašreizējo attālumu.

Aktivitāte un reibumi

Lai gan Barnarda zvaigzne ir veca un tās vispārējā magnētiskā aktivitāte ir zema salīdzinājumā ar jauniem sarkanajiem punduriem, tā tomēr spēj radīt īslaicīgas uzliesmojumu (flares), kas īsā laikposmā palielina tās spožumu, īpaši UV un X staru joslā. Tādēļ rēķinās ar minimālu, taču nozīmīgu aktivitāti, kas ietekmē iespējamās planētas atmosfēras ap šo zvaigzni.

Planētu meklējumi un apgalvotās planētas

Barnarda zvaigzne ir bijusi vērojumu objekts planētu meklējumiem jau vairākas desmitgades. Dažādas metodes — astrometrija, radiālo ātrumu mērījumi un tiešie novērojumi — ir izmantotas, lai meklētu planētas ap šo zvaigzni. Vēsturiski 1960. gados tika ziņots par iespējamiem astrometriskiem signāliem (piem., van de Kamp apgalvojumi), tomēr tās vēlāk tika atzītas par novērojumu un instrumentu kļūdu rezultātu.

2018. gadā tika paziņots par kandidātplanētu “Barnarda b” — aukstu super-Zemi ar minimālo masu apmēram 3,2 Zemes masas un orbītas periodu aptuveni 233 dienas. Šī ziņojuma interpretācija joprojām tiek diskutēta, un nepieciešami jauni novērojumi, lai pilnībā apstiprinātu vai noliegtu planētas esamību.

Redzamība un novērošana

Barnarda zvaigzne ir par spožuma skali pārāk vāja, lai to varētu ieraudzīt ar neapbruņotu aci — tās redzamais magnitūdas lielums V ≈ 9,5 (teksta sākumā minētie "aptuveni deviņi magnitūdas punkti" atbilst šai zīmē). Ar binokli vai nelielu teleskopu to var novērot kā vāju zvaigzni, bet daudzveidīga informācija par zvaigzni nāk no fotometrijas, spektrālajiem mērījumiem un infrasarkanajiem novērojumiem, kur tā ir relativi spožāka.

Interesanti fakti

  • Vārda izcelsme: zvaigzne nosaukta pēc amerikāņu astronoma E. E. Barnarda, kurš pirmo reizi precīzi izmērīja tās milzīgo pareizo kustību.
  • Līdzšinējā tuvākā ziņotā “siltā” planēta: ja Barnarda b patiešām eksistē, tā nebūtu dzīvībai draudzīga — tā ir auksta un atrodas ārpus klasiskās apdzīvojamās zonas, ņemot vērā zvaigznes zemāko spožumu.
  • Vēsturiskā nozīme: Barnarda zvaigzne bieži tiek izmantota kā etalons pētījumos par sarkanajiem punduriem, to aktivitāti un tuvāko zvaigžņu dinamiku.

Kopumā Barnarda zvaigzne ir viens no tuvākajiem un zinātniski nozīmīgākajiem redzamajiem paraugiem sarkano pundurzvaigžņu klasei — tās lielais pareizais kustīgums, vecums un iespējamā planēta padara to par pastāvīgu interesi gan profesionāliem astronomiem, gan entuziastiem.