Zvaigžņu klasifikācija

Hārvardas spektrālā klasifikācija

Hārvardas klasifikācijas sistēma ir viendimensiju klasifikācijas shēma. Zvaigžņu virsmas temperatūra svārstās no aptuveni 2000 līdz 40 000 kelvīnu. Fizikāli klases norāda zvaigznes atmosfēras temperatūru, un parasti tās tiek uzskaitītas no karstākās līdz aukstākajai, kā tas ir norādīts šajā tabulā:

Piezīme: Tradicionālais krāsu apraksts apraksta tikai zvaigžņu spektra maksimumu. Tomēr reālās redzamās krāsas, ko redz acs, ir gaišākas nekā parastie krāsu apraksti.

Klase	Virsmas temperatūra (kelvīni)	Tradicionālāskrāsas apraksts	Faktiskā redzamā krāsa	Masa(Saules masas)	Rādiuss (Saules rādiuss)	Spilgtums (bolometriskais)	Hydrogenlines	Daļa no visiem galvenās sekvences zvaigznes
O	≥ 33,000 K	zils	zils	≥ 16 M ☉	≥ 6,6 R ☉	≥ 30 000 L ☉	Vājš	~0.00003%
B	10,000-33,000 K	zils balts	tumši zils balts	2.1-16 M ☉	1,8-6,6 R ☉	25-30 000 L ☉	Vidēja	0.13%
A	7,500-10,000 K	balta	zils balts	1,4-2,1 M ☉	1,4-1,8 R ☉	5-25 L ☉	Spēcīgs	0.6%
F	6,000-7,500 K	dzeltens balts	balta	1,04-1,4 M ☉	1,15-1,4 R ☉	1,5-5 L ☉	Vidēja	3%
G	5,200-6,000 K	dzeltens	dzeltenīgi balts	0,8-1,04 M ☉	0,96-1,15 R ☉	0,6-1,5 L ☉	Vājš	7.6%
K	3,700-5,200 K	apelsīns	gaiši dzeltens oranžs	0,45-0,8 M ☉	0,7-0,96 R ☉	0,08-0,6 L ☉	Ļoti vāja	12.1%
M	2,000-3,700 K	sarkans	gaiši oranžs sarkans	≤ 0,45 M ☉	≤ 0,7 R ☉	≤ 0,08 L ☉	Ļoti vāja	76.45%
R	1,300-2,000 K	sarkans []	sarkans []	Nezināms	Nezināms	Nezināms	Ļoti vāja	Nezināms
N	1,300-2,000 K	sarkans []	sarkans []	Nezināms	Nezināms	Nezināms	Ļoti vāja	Nezināms
S	1,300-2,000 K	sarkans []	sarkans []	Nezināms	Nezināms	Nezināms	Ļoti vāja	Nezināms

Katrai klasei norādītā masa, rādiuss un spožums atbilst tikai galvenajai sekvencei, tāpēc tie nav piemēroti sarkanajām milzēm. Spektrālās klases no O līdz M ir sadalītas ar arābu cipariem (0-9). Piemēram, A0 apzīmē karstākās A klases zvaigznes, bet A9 - vēsākās zvaigznes. Saule ir klasificēta kā G2.

Hertzsprunga-Rusela diagrammu biežāk izmanto astronomijā, jo tā saista trīs svarīgus lielumus: absolūto lielumu, spožumu un virsmas temperatūru. Astronomijā tā ir tikpat svarīga kā periodiskā tabula ķīmijā.

Parastās un šķietamās krāsas

Tradicionālie krāsu apraksti ir tradicionāli astronomijā, un tie attēlo krāsas attiecībā pret A klases zvaigžņu vidējo krāsu, kas tiek uzskatīta par baltu. Redzamo krāsu apraksti ir tādi, kādus novērotājs redzētu, ja mēģinātu aprakstīt zvaigznes tumšās debesīs bez palīglīdzekļiem vai ar binokli.

Pati Saule ir balta, lai gan dažkārt to dēvē par dzeltenu zvaigzni. Tās ir dabiskas cilvēka optisko maņu evolūcijas sekas: reakcijas līkne, kas maksimizē kopējo efektivitāti pret Saules apgaismojumu, pēc definīcijas uztver Sauli kā baltu, lai gan pastāv dažas subjektīvas atšķirības starp novērotājiem.

Zvaigžņu klasifikācija no O līdz M.


Hercšprunga-Rusella diagramma saista zvaigžņu klasifikāciju ar absolūto lielumu, spožumu un virsmas temperatūru.

Hārvardas spektrālā klasifikācija

Hārvardas klasifikācijas sistēma ir viendimensiju klasifikācijas shēma. Zvaigžņu virsmas temperatūra svārstās no aptuveni 2000 līdz 40 000 kelvīnu. Fizikāli klases norāda zvaigznes atmosfēras temperatūru, un parasti tās tiek uzskaitītas no karstākās līdz aukstākajai, kā tas ir norādīts šajā tabulā:

Piezīme: parastie krāsu apraksti apraksta tikai zvaigžņu spektra maksimumu. Tomēr reālās redzamās krāsas, ko redz acs, ir gaišākas nekā parastie krāsu apraksti.

Klase	Virsmas temperatūra (kelvīni)	Tradicionālāskrāsas apraksts	Faktiskā redzamā krāsa	Masa(Saules masas)	Rādiuss (Saules rādiuss)	Spilgtums (bolometriskais)	Hydrogenlines	Daļa no visiem galvenās sekvences zvaigznes
O	≥ 33,000 K	zils	zils	≥ 16 M ☉	≥ 6,6 R ☉	≥ 30 000 L ☉	Vājš	~0.00003%
B	10,000-33,000 K	zils balts	tumši zils balts	2.1-16 M ☉	1,8-6,6 R ☉	25-30 000 L ☉	Vidēja	0.13%
A	7,500-10,000 K	balta	zils balts	1,4-2,1 M ☉	1,4-1,8 R ☉	5-25 L ☉	Spēcīgs	0.6%
F	6,000-7,500 K	dzeltens balts	balta	1,04-1,4 M ☉	1,15-1,4 R ☉	1,5-5 L ☉	Vidēja	3%
G	5,200-6,000 K	dzeltens	dzeltenīgi balts	0,8-1,04 M ☉	0,96-1,15 R ☉	0,6-1,5 L ☉	Vājš	7.6%
K	3,700-5,200 K	apelsīnu	gaiši dzeltens oranžs	0,45-0,8 M ☉	0,7-0,96 R ☉	0,08-0,6 L ☉	Ļoti vāja	12.1%
M	2,000-3,700 K	sarkans	gaiši oranžs sarkans	≤ 0,45 M ☉	≤ 0,7 R ☉	≤ 0,08 L ☉	Ļoti vāja	76.45%
R	1,300-2,000 K	sarkans []	sarkans []	Nezināms	Nezināms	Nezināms	Ļoti vāja	Nezināms
N	1,300-2,000 K	sarkans []	sarkans []	Nezināms	Nezināms	Nezināms	Ļoti vāja	Nezināms
S	1,300-2,000 K	sarkans []	sarkans []	Nezināms	Nezināms	Nezināms	Ļoti vāja	Nezināms

Katrai klasei norādītā masa, rādiuss un spožums atbilst tikai galvenajai sekvencei, tāpēc tie nav piemēroti sarkanajām milzēm. Spektrālās klases no O līdz M ir sadalītas ar arābu cipariem (0-9). Piemēram, A0 apzīmē karstākās A klases zvaigznes, bet A9 - vēsākās zvaigznes. Saule ir klasificēta kā G2.

Hertzsprunga-Rusela diagrammu biežāk izmanto astronomijā, jo tā saista trīs svarīgus lielumus: absolūto lielumu, spožumu un virsmas temperatūru. Astronomijā tā ir tikpat svarīga kā periodiskā tabula ķīmijā.

Parastās un šķietamās krāsas

Tradicionālie krāsu apraksti ir tradicionāli astronomijā, un tie attēlo krāsas attiecībā pret A klases zvaigžņu vidējo krāsu, kas tiek uzskatīta par baltu. Redzamo krāsu apraksti ir tādi, kādus novērotājs redzētu, ja mēģinātu aprakstīt zvaigznes zem tumšām debesīm bez palīglīdzekļiem vai ar binokli.

Pati Saule ir balta, lai gan dažkārt to dēvē par dzeltenu zvaigzni. Tās ir dabiskas cilvēka optisko maņu evolūcijas sekas: reakcijas līkne, kas maksimizē kopējo efektivitāti pret Saules apgaismojumu, pēc definīcijas uztver Sauli kā baltu, lai gan pastāv dažas subjektīvas atšķirības starp novērotājiem.

Zvaigžņu klasifikācija no O līdz M.


Hercšprunga-Rusela diagramma saista zvaigžņu klasifikāciju ar absolūto lielumu, spožumu un virsmas temperatūru.

Saistītās lapas

• Herca Springa-Rusela diagramma

Saistītās lapas

• Herca Springa-Rusela diagramma