Spektrs
Šis raksts ir par redzamo spektru. Par visiem citiem lietojumiem skat: spektrs (disambiguācija)
Spektrs (daudzskaitlī: spektri) ir vairāku krāsu josla: violeta, indigo, zila, zaļa, dzeltena, dzeltena, oranža un sarkana. Spektru var redzēt, ja Saules gaismu izlaiž caur prizmu un ļauj tai uzkrāties uz balta ekrāna. Šis redzamais spektrs ir daļa no lielāka elektromagnētiskā spektra.
Dabisks spektra piemērs ir varavīksne. Vārdu spektrs pirmie lietoja zinātnieki, kas pētīja optiku. Viņi lietoja šo vārdu, lai aprakstītu redzamās gaismas krāsu varavīksni, kad tā tiek atdalīta, izmantojot prizmu. Spektrs, kas redzams, gaismai izejot caur prizmu, ir gaismas dispersijas piemērs. Materiālam, no kura izgatavota prizma, ir atšķirīgs refrakcijas koeficients n nekā gaisam. Parasti nprism ir lielāks par nair, un par nair tiek pieņemts, ka tas ir aptuveni vienāds ar vienu. Tas nozīmē, ka gaisma prizmas materiālā pārvietojas nedaudz lēnāk nekā telpā, kas to ieskauj. Lūzuma leņķi var noteikt no krišanas leņķa un refrakcijas rādītājiem, izmantojot Snella likumu.
Iemesls, kāpēc baltā gaisma sadalās savās sastāvdaļās, nevis paliek balta, ir tas, ka īsāki viļņu garumi tiek lauzti jeb izliekti vairāk nekā garāki viļņu garumi. Tādējādi sarkanā krāsa, kurai ir visgarākais redzamais viļņa garums, parādīsies vistuvāk materiāla virsmai perpendikulārajai līnijai (normālei), t. i., tā būs vismazāk izliekta. Violetā gaisma, kuras viļņa garums redzamajā spektrā ir vismazākais, tiks saliekta visvairāk. Radusies varavīksne vienmēr būs tādā pašā secībā: sarkana, oranža, dzeltena, zaļa, zila, indigo, violeta.
Spektrs varavīksnē
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir spektrs?
A: Spektrs ir vairāku krāsu josla, tostarp violeta, indigo, zila, zaļa, dzeltena, dzeltena, oranža un sarkana. To var redzēt, ja Saules gaismu izlaiž caur prizmu un ļauj tai uzkrāties uz balta ekrāna.
J: Kas ir spektroskopija?
A: Spektroskopija ir spektru pētīšana.
J: Kas izraisa baltās gaismas sadalīšanu tās sastāvā esošajās krāsās?
A: Īsāki viļņu garumi tiek lauzti vairāk nekā garāki viļņu garumi, kas izraisa baltās gaismas sadalīšanu tās sastāvā esošajās krāsās.
J: Kā pēc Snella likuma nosaka refrakcijas leņķi?
A: Snella likums nosaka refrakcijas leņķi, izmantojot krišanas leņķi un refrakcijas rādītājus.
J: Kāpēc sarkanā krāsa ir vistuvāk līnijai, kas perpendikulāra virsmas materiālam?
A: Sarkanā krāsa ir vistuvāk šai līnijai, jo tai ir visgarākais redzamais viļņa garums, un, izejot caur prizmu, tā vismazāk saliecas.
J: Vai vienmēr ir noteikta kārtība, kādā veidojas varavīksnes, ko rada prizmas?
A: Jā, varavīksnes, ko rada prizmas, vienmēr būs šādā secībā - sarkana, oranža, dzeltena, zaļa, zila, indigo un violeta.
