Jupitera mēneši — 79 pavadoņi, Galileja mēneši un orbītas

Uzzini par Jupitera 79 mēnešiem — Galileja mēnešiem, to masu, orbītām, retrogrādo kustību un dažādību no gigantiem līdz mikromēnessiem.

Autors: Leandro Alegsa

02-01-2026 09:50

Ir zināmi 79 Jupitera mēness. Jupiteram ir otrs lielākais mēness ar pietiekami stabilām orbītām starp visām Saules sistēmas planētām.

Vismasīvākie no Mēnešiem ir četri Galileja Mēneši, kurus 1610. gadā neatkarīgi viens no otra atklāja Galileo Galilejs un Simons Marius. Tie bija pirmie atklātie objekti, kas riņķoja ap ķermeni, kurš nebija ne Zeme, ne Saule. Galileja mēness ir lielākie un masīvākie objekti, kas riņķo ap Jupiteru. Pārējie 75 zināmie mēness un gredzeni kopā veido tikai 0,003 % no kopējās orbītas masas. Četri no tiem ir Io, Eiropa, Ganimeds un Kallisto. Tie ir aptuveni tāda paša lieluma kā Zemes mēness, daži ir nedaudz lielāki, daži mazāki.

Kopš 19. gadsimta beigām ir atklāti vairāki desmiti daudz mazāku Jovianas mēness. To diametrs ir mazāks par 250 kilometriem (160 jūdzēm), un vairums no tiem nepārsniedz 5 kilometrus (3,1 jūdzi). To orbītas formas svārstās no gandrīz pilnīgi apļveida līdz ļoti ekscentriskām un slīpām. Daudzas rotē pretēji Jupitera griešanās virzienam (retrogrādā kustība). Orbitālais periods svārstās no septiņām stundām (tas aizņem mazāk laika, nekā Jupiters apgriežas ap savu asi) līdz aptuveni trīs tūkstošus reižu ilgākam (gandrīz trīs Zemes gadi).

Galileja mēneši — izmēri un īpatnības

Galileja mēneši ir četri lielākie Jupitera pavadītāji un būtiski atšķiras no mazajiem, ārējiem mēnešiem. Aptuvenie diametri ir: Io ≈ 3 643 km, Eiropa ≈ 3 122 km, Ganimeds ≈ 5 268 km un Kallisto ≈ 4 821 km — Ganimeds ir lielākais mēness Saules sistēmā. Salīdzinājumam, Zemes mēness, ir aptuveni 3 474 km diametrā.

Dažas svarīgas īpašības:

Io — intensīva vulkāniskā aktivitāte, ko rada spēcīgas tidālas spējas (Jupitera gravitācija) un rezonanses ar citiem mēnešiem.
Eiropa — gluda, ledaina virsma ar iespējamu zemledus okeānu, kas padara to par vienu no galvenajiem mērķiem, meklējot potenciālu dzīvību ārpus Zemes.
Ganimeds — lielākais mēness, ar spēcīgu gravitāciju un pašu magnētisko lauku; virsmas struktūra liecina par sarežģītu ģeoloģisko pagātni.
Kallisto — stipri kratītā, daudz krāteru sega, kas saglabā vēsturisku informāciju par agrīnajām Saules sistēmas fāzēm.

Mēnešu grupas un orbītu veidi

Jupitera pavadoņus parasti iedala divās pamatgrupās: regulārie (tuvie, gandrīz cirkulārie, taisnā virzienā riņķojošie — tajā skaitā Galileja mēneši un iekšējie “gredzenu” pavadītāji) un neregulārie (ārējie, bieži ekscentriski un slīpi, lielākoties ierobežotā pro- vai retrogrādā grupā). Starp neregulārajiem mēnešiem ir vairākas ģimenes, piemēram, Ananke, Carme un Pasiphae grupas (retrogrādas), kā arī Himalia grupa (progrāda).

Daži iekšējie pavadoņi (piem., Metis, Adrastea) ir pietiekami tuvu, lai palīdzētu uzturēt Jupitera gredzenu struktūru kā tā dēvētie “shepherd” pavadītāji.

Orbītu rezonanse un dinamika

Īpaši nozīmīga ir Laplas rezonanse, kurā iesaistīti Io, Eiropa un Ganimeds: katru laiku, kad Ganimeds veic vienu apgriezienu, Eiropa veic divus, bet Io četrus. Šī rezonanse uztur to orbītu ekscentricitāti un rada tidālu saspiešanos, kas savukārt uztur Io vulkānismu un var arī iekustināt siltuma avotus Eiropā.

Mazo un neregulāro mēnešu orbītas var būt ļoti ekscentriskas un slīpas, kas liecina, ka daļa no tiem, iespējams, ir noķerti objekti — asteroīdu vai komētu paliekas —, kuri iestrēguši Jupitera gravitācijas laukā agrīnajā Saules sistēmas attīstībā vai vēlāk.

Atklāšana, novērojumi un nākotnes misijas

Galileja mēnesu atklāšana 17. gadsimtā bija paradigmas maiņa astronomijā — pirmo reizi pierādīts, ka ne visi debess ķermeņi riņķo ap Zemi. Kopš 19. gadsimta un īpaši ar 20. un 21. gadsimta teleskopiem un kosmiskajām zondēm (piem., Galileo, Juno) ir atklāti desmiti mazu mēnešu.

Nākotnē starptautiskās misijas pie Jupitera, piemēram, ESA JUICE (JUpiter ICy moons Explorer) un NASA Europa Clipper, plāno detalizētāk pētīt Galileja mēnešus, to ledus virsmas, iespējamās zemledus jūras un Jupitera magnētosfēru. Šie pētījumi paplašinās mūsu izpratni par mēnešu ģeoloģiju, potenciālu bioloģisko nosacījumu un Saules sistēmas veidošanos.

Kāpēc tas ir svarīgi

Jupitera mēneši sniedz unikālu laboratoriju planetārajai zinātnei: tie demonstrē, kā gravitācija, rezonanses un tidālās spējas ietekmē iekšējo siltumu, vulkānismu un okeānu saglabāšanos. Studijas par šiem mēnešiem palīdz saprast ne tikai Jupitera sistēmu, bet arī planētu un pavadītāju attīstību vispār.

Mēnešu saraksts

Šis saraksts sākas ar tām, kas aplido ap Jupiteru visātrāk (orbītā). Tas nozīmē, ka to orbitālais periods ir visīsākais. Violetā krāsā izceltie mēnesslāni ir "Galileja mēnesslāni", tumši pelēkā krāsā izceltajiem mēnesslunīm ir retrogrāda orbīta, bet mēnesslunīm ar parastu baltu fonu ir progrāda orbīta.

	Etiķete	Nosaukums	Izruna (atslēga)	Attēls	Diametrs (km)	Masa (×10 ¹⁶kg)	Puslielākā ass (km)	Orbitālais periods (d)	Slīpums (°)	Ekscentricitāte	Atklājuma gads	Atklājējs	Grupa
1	XVI	Metis	ˈmiːtɨs		60×40×34	~3.6	127,690	+7h 4m 30s	0.06°	0.0002	1979	Synnott (Voyager 1)	Iekšējais
2	XV	Adrastea	ˌædrəˈstiːə		20×16×13	~0.2	129,000	+7h 9m 30s	0.03°	0.0015	1979	Džūdits (Voyager 2)	Iekšējais
3	V	Amalthea	ˌæməlˈθiːə		250×146×128	208	181,366	+11h 57m 23s	0.374°	0.0032	1892	Barnard	Iekšējais
4	XIV	Thebe	ˈθiːbiː		116×98×84	~43	221,889	+16h 11m 17s	1.076°	0.0175	1979	Synnott (Voyager 1)	Iekšējais
5	I	Io	ˈaɪ.oʊ		3,660.0×3,637. 4×3,630.6	8,900,000	421,700	+1.769 137 786	0.050°	0.0041	1610	Galilei	Galileja
6	II	Europa	jʊˈroʊpə		3,121.6	4,800,000	671,034	+3.551 181 041	0.471°	0.0094	1610	Galilei	Galileja
7	III	Ganimeds	ˈɡænɨmiːd		5,262.4	15,000,000	1,070,412	+7.154 552 96	0.204°	0.0011	1610	Galilei	Galileja
8	IV	Callisto	kəˈlɪstoʊ		4,820.6	11,000,000	1,882,709	+16.689 018 4	0.205°	0.0074	1610	Galilei	Galileja
9	XVIII	Themisto	θɨˈmɪstoʊ		8	0.069	7,393,216	+129.87	45.762°	0.2115	1975/2000	Kowal & Roemer/ Sheppard et al.	Themisto
10	XIII	Leda	ˈliːdə		16	0.6	11,187,781	+241.75	27.562°	0.1673	1974	Kovaļs	Himalia
11	VI	Himalia	haɪˈmeɪliə		170	670	11,451,971	+250.37	30.486°	0.1513	1904	Perrine	Himalia
12	X	Lysithea	laɪˈsɪθiːə		36	6.3	11,740,560	+259.89	27.006°	0.1322	1938	Nicholson	Himalia
13	VII	Elara	ˈɛlərə		86	87	11,778,034	+261.14	29.691°	0.1948	1905	Perrine	Himalia
14	- —	Dia			4	0.009 0	12 570 424	+287.93	27.584°	0.2058	2001	Sheppard et al.	Himalia
15	XLVI	Carpo	ˈkɑrpoʊ		3	0.004 5	17,144,873	+458.62	56.001°	0.2735	2003	Sheppard et al.	Carpo
16	- —	S/2003 J 12			1	0.000 15	17,739,539	−482.69	142.680°	0.4449	2003	Sheppard et al.
17	XXXIV	Euporie	juːˈpoʊrɨ.iː		2	0.001 5	19,088,434	−538.78	144.694°	0.0960	2002	Sheppard et al.	Ananke
18	- —	S/2003 J 3			2	0.001 5	19,621,780	−561.52	146.363°	0.2507	2003	Sheppard et al.	Ananke
19	- —	S/2003 J 18			2	0.001 5	19,812,577	−569.73	147.401°	0.1569	2003	Gladman et al.	Ananke
20	XLII	Thelxinoe	θɛlkˈsɪnɵʊiː		2	0.001 5	20,453,753	−597.61	151.292°	0.2684	2003	Sheppard et al.	Ananke
21	XXXIII	Euanthe	juːˈænθiː		3	0.004 5	20,464,854	−598.09	143.409°	0.2000	2002	Sheppard et al.	Ananke
22	XLV	Helike	ˈhɛlɨkiː		4	0.009 0	20,540,266	−601.40	154.586°	0.1374	2003	Sheppard et al.	Ananke
23	XXXV	Orthosie	ɔrˈθɒsɨ.iː		2	0.001 5	20,567,971	−602.62	142.366°	0.2433	2002	Sheppard et al.	Ananke
24	XXIV	Iocaste	ˌaɪ.ɵˈkæstiː		5	0.019	20,722,566	−609.43	147.248°	0.2874	2001	Sheppard et al.	Ananke
25	- —	S/2003 J 16			2	0.001 5	20,743,779	−610.36	150.769°	0.3184	2003	Gladman et al.	Ananke
26	XXVII	Praxidike	prækˈsɪdɨkiː		7	0.043	20,823,948	−613.90	144.205°	0.1840	2001	Sheppard et al.	Ananke
27	XXII	Harpalyke	hɑrˈpælɨkiː		4	0.012	21,063,814	−624.54	147.223°	0.2440	2001	Sheppard et al.	Ananke
28	XL	Mneme	ˈniːmiː		2	0.001 5	21,129,786	−627.48	149.732°	0.3169	2003	Gladman et al.	Ananke
29	XXX	Hermippe	hɚˈmɪpiː		4	0.009 0	21,182,086	−629.81	151.242°	0.2290	2002	Sheppard et al.	Ananke?
30	XXIX	Thyone	θaɪˈoʊniː		4	0.009 0	21,405,570	−639.80	147.276°	0.2525	2002	Sheppard et al.	Ananke
31	XII	Ananke	əˈnæŋkiː		28	3.0	21,454,952	−642.02	151.564°	0.3445	1951	Nicholson	Ananke
32	L	Herse			2	0.001 5	22,134,306	−672.75	162.490°	0.2379	2003	Gladman et al.	Carme
33	XXXI	Aitne	ˈaɪtniː		3	0.004 5	22,285,161	−679.64	165.562°	0.3927	2002	Sheppard et al.	Carme
34	XXXVII	Kale	ˈkeɪliː		2	0.001 5	22,409,207	−685.32	165.378°	0.2011	2002	Sheppard et al.	Carme
35	XX	Taygete	teiˈɪdʒɨtiː		5	0.016	22,438,648	−686.67	164.890°	0.3678	2001	Sheppard et al.	Carme
36	- —	S/2003 J 19			2	0.001 5	22,709,061	−699.12	164.727°	0.1961	2003	Gladman et al.	Carme
37	XXI	Chaldene	kælˈdiːniː		4	0.007 5	22,713,444	−699.33	167.070°	0.2916	2001	Sheppard et al.	Carme
38	- —	S/2003 J 15			2	0.001 5	22,720,999	−699.68	141.812°	0.0932	2003	Sheppard et al.	Ananke?
39	- —	S/2003 J 10			2	0.001 5	22,730,813	−700.13	163.813°	0.3438	2003	Sheppard et al.	Carme?
40	- —	S/2003 J 23			2	0.001 5	22,739,654	−700.54	148.849°	0.3930	2004	Sheppard et al.	Pasifē
41	XXV	Erinome	ɨˈrɪnɵmiː		3	0.004 5	22,986,266	−711.96	163.737°	0.2552	2001	Sheppard et al.	Carme
42	XLI	Aoede	eɪˈiːdiː		4	0.009 0	23,044,175	−714.66	160.482°	0.6011	2003	Sheppard et al.	Pasifē
43	XLIV	Kallichore	kəˈlɪkɵriː		2	0.001 5	23,111,823	−717.81	164.605°	0.2041	2003	Sheppard et al.	Carme?
44	XXIII	Kalyke	ˈkælɨkiː		5	0.019	23,180,773	−721.02	165.505°	0.2139	2001	Sheppard et al.	Carme
45	XI	Carme	ˈkɑrmiː		46	13	23,197,992	−721.82	165.047°	0.2342	1938	Nicholson	Carme
46	XVII	Callirrhoe	kəˈlɪrɵʊiː		9	0.087	23,214,986	−722.62	139.849°	0.2582	2000	Gladman et al.	Pasifē
47	XXXII	Eurydome	jʊˈrɪdəmiː		3	0.004 5	23,230,858	−723.36	149.324°	0.3769	2002	Sheppard et al.	Pasifē?
48	XXXVIII	Pasithee	pəˈsɪθɨ.iː		2	0.001 5	23,307,318	−726.93	165.759°	0.3288	2002	Sheppard et al.	Carme
49	XLIX	Kore	ˈkoʊriː		2	0.001 5	23,345,093	−776.02	137.371°	0.1951	2003	Sheppard et al.	Pasifē
50	XLVIII	Cyllene	sɨˈliːniː		2	0.001 5	23,396,269	−731.10	140.148°	0.4115	2003	Sheppard et al.	Pasifē
51	XLVII	Eukelade	juːˈkɛlədiː		4	0.009 0	23,483,694	−735.20	163.996°	0.2828	2003	Sheppard et al.	Carme
52	- —	S/2003 J 4			2	0.001 5	23,570,790	−739.29	147.175°	0.3003	2003	Sheppard et al.	Pasifē
53	VIII	Pasifē	pəˈsɪfeɪ.iː		60	30	23,609,042	−741.09	141.803°	0.3743	1908	Gladman et al.	Pasifē
54	XXXIX	Hegemone	hɨˈdʒɛməniː		3	0.004 5	23,702,511	−745.50	152.506°	0.4077	2003	Sheppard et al.	Pasifē
55	XLIII	Arche	ˈɑrkiː		3	0.004 5	23,717,051	−746.19	164.587°	0.1492	2002	Sheppard et al.	Carme
56	XXVI	Isonoe	aɪˈsɒnɵʊiː		4	0.007 5	23,800,647	−750.13	165.127°	0.1775	2001	Sheppard et al.	Carme
57	- —	S/2003 J 9			1	0.000 15	23,857,808	−752.84	164.980°	0.2761	2003	Sheppard et al.	Carme
58	- —	S/2003 J 5			4	0.009 0	23,973,926	−758.34	165.549°	0.3070	2003	Sheppard et al.	Carme
59	IX	Sinope	sɨˈnoʊpiː		38	7.5	24,057,865	−762.33	153.778°	0.2750	1914	Nicholson	Pasifē
60	XXXVI	Sponde	ˈspɒndiː		2	0.001 5	24,252,627	−771.60	154.372°	0.4431	2002	Sheppard et al.	Pasifē
61	XXVIII	Autonoe	ɔːˈtɒnɵʊiː		4	0.009 0	24,264,445	−772.17	151.058°	0.3690	2002	Sheppard et al.	Pasifē
62	XIX	Megaclite	ˌmɛɡəˈklaɪtiː		5	0.021	24,687,239	−792.44	150.398°	0.3077	2001	Sheppard et al.	Pasifē
63	- —	S/2003 J 2		Destiny	2	0.001 5	30,290,846	−1 077.02	153.521°	align="right"\| 0,1882	2003	Sheppard et al.

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Cik mēness ir Jupiteram?

A: Jupiteram ir 79 zināmi mēness.

J: Kas atklāja četrus Jupitera Galileja Mēnešus?

A: Četrus Jupitera Mēness Mēnešus 1610. gadā neatkarīgi viens no otra atklāja Galileo Galilejs un Simons Marius.

J: Kādi ir četru Galileja mēness nosaukumi?

A: Četri Galileja mēness ir Io, Eiropa, Ganimeds un Kallisto.

J: Kā Galileja mēness izmēri ir salīdzināmi ar Zemes mēness izmēriem?

A: Galileja Mēness ir aptuveni tāda paša lieluma kā Zemes Mēness, daži ir nedaudz lielāki, daži mazāki.

J: Cik liels ir katrs no pārējiem 75 Jovianas Mēnešiem?

A: Visu 75 Jovianas mēness diametrs ir mazāks par 250 kilometriem (160 jūdzēm), vairums no tiem nepārsniedz 5 kilometrus (3,1 jūdzi).

J: Kāda ir to orbītas forma?

A: To orbītas forma ir no gandrīz pilnīgi apaļas līdz ļoti ekscentriskai un slīpai. Daudzas rotē pretēji Jupitera griešanās virzienam (retrogrādā kustība).

J: Kāds ir to orbitālais periods salīdzinājumā ar Jupitera orbitālo periodu?

A: Orbitālais periods svārstās no septiņām stundām (rotācijai ap savu asi patērē mazāk laika nekā Jupiters) līdz aptuveni trīs tūkstošus reižu ilgākam (gandrīz trīs Zemes gadi).

Meklēt