Kalē — Jupitera nesfērisks mēness (S/2001 J 8, Karmes grupa)
Kalē jeb Jupiters XXXVII ir neliels nesfērisks Jupitera pavadoņs. To atklāja 2001. gadā Havaju Universitātes astronomu komanda, un sākotnēji tas tika apzīmēts kā S/2001 J 8.
Atklāšana un nosaukums
Atklāšanas novērojumi notika 2001. gadā, izmantojot lielu zemes teleskopu iespējas Mauna Kea reģionā. Pēc apstiprināšanas mazo Jupitera pavadoņu sarakstā 2003. gada augustā tam piešķīra mitoloģisku vārdu — Kalē, vienas no Dzeusa (Jupitera) meitām Charites (grieķu Χάριτες, latīņu Gratiae, "Graces") vārdā. Dažos mitoloģijas avotos Kalē tiek minēta kā Hefaista dzīvesbiedre, lai gan lielākā daļa autoru par šo lomu pieskaita Afrodīte).
Orbitālie un fiziskie raksturlielumi
Kalē ir ļoti maza — tā diametrs ir aptuveni 2 kilometri. Tas riņķo ap Jupiteru ar vidējo attālumu aptuveni 22 409 000 km un orbītas periodu 685,324 dienas. Tā orbītas slīpums pret ekliptiku ir apmēram 165° (aptuveni 166° pret Jupitera ekvatoru), kas norāda uz retrogrādi kustību — tas riņķo pretēji Jupitera griešanās virzienam. Orbītas ekscentricitāte ir aptuveni 0,2011, kas nozīmē, ka tās orbīta ir mēreni izstiepta.
Ņemot vērā mazo izmēru, Kalē nav sfēriskas formas un visticamāk ir svešs akmeņains ķermenis ar nelielu virsmas albedu. Fiziskos parametrus (piem., masu un sastāvu) var noteikt tikai aptuveni, balstoties uz redzamajām magnitūdēm un pieņēmumiem par albedu, tāpēc daudzi rādītāji ir novērtējumi ar lielāku neziņu.
Piederība Karmes grupai
Kalē pieder Karmes grupai — kopai retrogrādām, nesfēriskām satelītu orbītām, kas ap Jupiteru riņķo aptuveni 23–24 miljonu kilometru attālumā ar slīpumu ap 165°. Karmes grupas objektu kopīgās orbītālās īpašības liecina par iespējamu kopīgu izcelsmi — daudzus no šiem satelītiem uzskata par kādreizēju lielāka ķermeņa sadalījumu vai izlobīšanos no viena avota.
Novērošana un nozīme
Kalē ir viens no daudziem mazajiem Jupiteram piederošajiem nesfēriskiem pavadoņiem, kas palīdz pētniekiem saprast Saules sistēmas vēsturiskās sadursmes un pavadoņu grupu izcelsmi. Tā mazais izmērs un lielais attālums priekš zemes teleskopiem padara detalizētus novērojumus sarežģītus; regulāri novērojumi tomēr ļauj noteikt orbītālās izmaiņas un apstiprināt piederību Karmes grupai.
Jaunāki novērojumi un iespējamie nākotnes kosmosa misiju mērījumi var sniegt precīzāku informāciju par Kalē sastāvu, virsmas īpašībām un veidošanās vēsturi.
