Hefaists

Apraksts

Kad Hefaists piedzima, viņš bija neglīts un vājš, ar salauztu kāju. Hērai nepatika, kā viņš izskatījās, un viņa nometa viņu no savas pils, kas atradās mākoņu virsotnē. Hefaists krita vienu dienu un vienu nakti, pirms iekrita jūrā. Jūras zvēri viņu izglāba un aizveda uz salu Lemnosu. Tur Hefaists uzcēla savu kalvi zem vulkāna. Viņš vāca dārgmetālus, pērles un koraļļu gabalus, lai darinātu neparastas rotaslietas. Hefaists uzbūvēja mazus robotus no zelta, kas palīdzēja viņam pārvietoties. Hefaists pat sadarbojās ar kiklopiem (vienacīm radībām). Lai pārsteigtu dievus un dievietes, viņš izgatavoja tiem zelta troņus.

Hēra saprata savu kļūdu, ka viņa nometa Hefāestu no Olimpa kalna, un vēlējās Hefāestu atgūt. Hefaists pieklājīgi atteicās, sakot, ka viņš ir apmierināts tur, kur atrodas. Hefaists atteicās, jo zināja, ka vienīgais iemesls, kādēļ Hēra vēlas viņu atgūt, ir tas, ka viņš var padarīt viņai priekšmetus. Tad viņš ķērās pie darba, izgatavoja skaistu zelta troni un nosūtīja to Hērai kā "pateicību, bet ne gluži dāvanu". Hēra jutās iepriecināta par viņa dāvanu. Brīdī, kad viņa uz tā apsēdās, izlidoja zelta virves un ķēdes un sasēja viņu krēslā.

Hefaists joprojām bija ļoti dusmīgs uz Hēru, jo viņa viņu nometa no Olimpa kalna tikai tāpēc, ka viņš bija mazliet deformēts. Hēra bija iesprostota tronī veselas trīs dienas, nespējot ne ēst, ne gulēt. Visi mēģināja atbrīvot Heru no lielajiem slazdiem, taču Hefaista konstrukcija bija tik atjautīga, ka neviens no dieviem nespēja atdalīt virves. Tāpēc Dzeuss aizsūtīja savu dēlu, kara dievu Āresu, lai viņš atvestu Hefaistu atpakaļ un atbrīvotu Heru. Hefaists lika Āresam aizbēgt, metot viņam virsū ugunsbrāļus, un Āress kaunīgi atkāpās. Nākamais Dzeuss izmantoja viltību un aizsūtīja vīna dievu Dionīsu, lai viņš Hefāestu apreibinātu. Hefaists nebija ierasts dzērājs, un Hefaists ļoti ātri piedzērās. Dionīss drīz vien lepni atgriezās Olimpa kalnā ar iereibušo Hefaistu uz mūļa muguras. Hefaists joprojām atteicās izlaist savu māti. Dzeuss piedāvāja viņam par sievu Afrodīti (skaistuma dievieti), ja viņš izlaidīs savu māti. Hefaists piekrita viņa piedāvājumam un beidzot atbrīvoja Hēru. Viņš pārcēlās atpakaļ uz kaltuvēm, jo viņam nepatika aizņemtā dzīve pilī. Tomēr viņš joprojām atteicās piedot Hērai.

Hēra jutās ļoti vainīga un deva viņam daudz piederumu, materiālu, rīku un palīgu darbnīcai. Hefaists izgatavoja labākos ieročus, rotaslietas un bruņas. Vieni no viņa izcilākajiem darbiem bija Artemīdas un Apolona sudraba loki un bultas, kā arī Apolona zelta rati. Viņš izgatavoja arī Ahila vairogu, Atēnas šķēpu un Herkula krūšu plāksni. Turklāt viņš izgatavoja arī Dzeusa skepteri un Olimpa armiju kaujas bruņas. Viņš izgatavoja arī visu dievu un dieviešu pilis (ar Atēnas palīdzību) un to nesalaužamās slēdzenes. Papildus tam visam Hefaists tika un joprojām tiek uzskatīts par izgudrotāju, kurš izgudroja trīskājaino tabureti un pirmos robotus pasaulē. Viņa palīgu vidū bija vesela virkne dabiskā izmēra zelta kalponīšu, kas palīdzēja mājoklī.

Laulības ar Afrodīti

Hefaists apprecējās ar Afrodīti. Kad Afrodīte iznāca no jūras (radīta no Urāna atdalītā locekļa spermas), Dzeuss baidījās, ka dievi cīnīsies par viņas roku, tāpēc Dzeuss vienojās, ka Afrodīte apprecēsies ar Hefaistu, ja viņš atlaidīs savu māti no zelta troņa. Hefaists uzdāvināja Afrodītei savus labākos darbiņus un pat uzdāvināja viņai burvju jostu, kas padarīja viņu neatvairāmu vīriešiem. Tomēr Afrodīte viņu nemīlēja, jo bija precējusies pret savu gribu un viņai nepatika Hefaista izskats. Lielāko daļu laika viņa pavadīja ar Ēriju.

Stāsta, ka tad, kad viņa sieva Afrodīte izdara kaut ko nelaimi, viņš dusmās sadragā dažus no saviem materiāliem un liek vulkānam, zem kura viņš dzīvo, izvirdumu. Reiz Hefaists pieķēris Afrodīti un Āresu gultā, kad viņi mīlējās. Hefaists dusmās ieslodzīja viņus gultā un aizsūtīja uz Olimpa kalnu, lai pārējie dievi viņus izsmietu un izsmietos.

Hefaists visiem olimpiešiem patika. Viņš nebija iesaistīts viņu sazvērestībās. Hefaists labprātāk uzturējās viens savā darbnīcā. Hefāestu pielūdza arī grieķi, jo viņš pierādīja, ka tie, kas strādā, ir arī cēli. Hefaists mums atgādina par to, cik vērtīgi un bīstami ir pazaudēt sevi darbā.

Saistītās lapas

• Setlans - etrusku Hefaista versija.
• Vulkāns - romiešu versija Hefaistam.