Hefaists — grieķu uguns, metālapstrādes un amatnieku dievs
Hefaists (grieķu: Ἥφαιστος, Hēphaistos) ir grieķu uguns, metālapstrādes, amatnieku, tēlniecības, metalurģijas un vulkānu dievs. Viņa vecāki bija Dzeuss un Hēra, Hefaists bija dievu kalējs. Viņš bija precējies ar dievieti Afrodīti, kura viņu krāpusi ar brāli Āresu. Viņa simboli bija kalēja āmurs, kalts un knaibles. Ēzelis bija viņa svētais dzīvnieks. Romiešu dievs Vulkāns ir viņa ekvivalents.
Mitoloģija un stāsti
Hefaistu mitoloģijā bieži attēlo kā kroplu vai klibotu dievu; vienā versijā viņu izdzina no Olimpa viņa māte Hēra, citās — viņu izmeta pats Dzeuss. Pēc dažādiem mītiem viņš apmetās uz vulkāniem vai uz salas Lemna, kur vadīja savas kalves un cehā radīja brīnumainus darbus. Viņam piedēvē spēju izgatavot dievišķas ierīces un ieročus — piemēram, džokerus specizstrādājumus, gredzenus un bruņas.
Dažas no pazīstamākajām Hefaista darinājumu liecībām mitoloģijā:
- Viņš izgatavoja Dzeusa zibens.
- Hefaists izkalēja Akileja bruņas, kas aprakstītas Homēra "Iliādā".
- Viņš radīja Pandora, pirmo sievieti, pēc Dzeusa pavēles (kopā ar citām dievietēm).
- Hefaists bija slavens ar savu spēju radīt automātiskas skulptūras un kustīgus mehānismus — zeltainas kalpones un citi brīnumi pieskaitāmi pie viņa rokraksta.
Attiecības ar citiem dieviem
Viņa laulība ar Afrodīti un viņas neuzticība ar Āresu ir viens no dramatiskākajiem stāstiem par Hefaistu — leģendārais moments, kad Hefaists ierīko slazdu un publiski sagūsta savus laulības biedrus guļamistabā, lai izsmietu viņu palaidnību, ir plaši citēts antīkajā literatūrā. Hefaists arī bieži figūrē kā citu dievu atbalstītājs, piegādājot instrumentus, bruņas un mehānismus, ar kuriem tiek risinātas dievu un cilvēku attiecības.
Simboli, pielūgsme un kults
Hefaista simboli — āmurs, kalts un knaibles — simbolizē amatniecību un rūpniecisko meistarību. Viņu pielūdza metālapstrādes meistari, amatnieki un kalēji, kā arī jūras un kuģu būves darbnīcu strādnieki.
Vietas, kur Hefaistu īpaši godāja, bija salas Lemna (kur pastāv leģendas par viņa dzīvi un kalvēm), Etnas apkārtne un citas vietas, kur bija vulkāniska aktivitāte. Atlikušie arheoloģiskie pieminekļi un tempļi, piemēram, Atēnās esošais Hephaistiona templis, liecina par plašu kultu un vietējām svinībām, kas veltītas dievam.
Ikonogrāfija un nozīme
Hefaistu attēlo kā spēcīgu, bieži rūpīgu un darba cēla rakstura dievu ar raupjām rokām, darbarīkiem pie sāniem un bieži vien ar nelīdzenu staigāšanu. Viņš simbolizē cilvēka prasmi pārveidot dabu — dedzināt, kausēt un veidot metālu — un tādējādi saista gan radīšanu, gan destrukciju (uguns spēku) vienā personā. Kā dievs, kas prot apvienot tehnisko meistarību un radošo iztēli, Hefaists ilgi bija amatniecības, rūpniecības un tehnoloģiju aizbildnis antīkajā pasaulē.
Hefaista romiešu atbilstība ir Vulkāns, kurš Romas mitoloģijā pilda līdzīgas funkcijas — saistīts ar uguni, kalšanu un vulkāniem.


Hefaists darbā, Pētera Pola Rubensa glezna
Apraksts
Kad Hefaists piedzima, viņš bija neglīts un vājš, ar salauztu kāju. Hērai nepatika, kā viņš izskatījās, un viņa nometa viņu no savas pils, kas atradās mākoņu virsotnē. Hefaists krita vienu dienu un vienu nakti, pirms iekrita jūrā. Jūras zvēri viņu izglāba un aizveda uz salu Lemnosu. Tur Hefaists uzcēla savu kalvi zem vulkāna. Viņš vāca dārgmetālus, pērles un koraļļu gabalus, lai darinātu neparastas rotaslietas. Hefaists uzbūvēja mazus robotus no zelta, kas palīdzēja viņam pārvietoties. Hefaists pat sadarbojās ar kiklopiem (vienacīm radībām). Lai pārsteigtu dievus un dievietes, viņš izgatavoja tiem zelta troņus.
Hēra saprata savu kļūdu, ka viņa nometa Hefāestu no Olimpa kalna, un vēlējās Hefāestu atgūt. Hefaists pieklājīgi atteicās, sakot, ka viņš ir apmierināts tur, kur atrodas. Hefaists atteicās, jo zināja, ka vienīgais iemesls, kādēļ Hēra vēlas viņu atgūt, ir tas, ka viņš var padarīt viņai priekšmetus. Tad viņš ķērās pie darba, izgatavoja skaistu zelta troni un nosūtīja to Hērai kā "pateicību, bet ne gluži dāvanu". Hēra jutās iepriecināta par viņa dāvanu. Brīdī, kad viņa uz tā apsēdās, izlidoja zelta virves un ķēdes un sasēja viņu krēslā.
Hefaists joprojām bija ļoti dusmīgs uz Hēru, jo viņa viņu nometa no Olimpa kalna tikai tāpēc, ka viņš bija mazliet deformēts. Hēra bija iesprostota tronī veselas trīs dienas, nespējot ne ēst, ne gulēt. Visi mēģināja atbrīvot Heru no lielajiem slazdiem, taču Hefaista konstrukcija bija tik atjautīga, ka neviens no dieviem nespēja atdalīt virves. Tāpēc Dzeuss aizsūtīja savu dēlu, kara dievu Āresu, lai viņš atvestu Hefaistu atpakaļ un atbrīvotu Heru. Hefaists lika Āresam aizbēgt, metot viņam virsū ugunsbrāļus, un Āress kaunīgi atkāpās. Nākamais Dzeuss izmantoja viltību un aizsūtīja vīna dievu Dionīsu, lai viņš Hefāestu apreibinātu. Hefaists nebija ierasts dzērājs, un Hefaists ļoti ātri piedzērās. Dionīss drīz vien lepni atgriezās Olimpa kalnā ar iereibušo Hefaistu uz mūļa muguras. Hefaists joprojām atteicās izlaist savu māti. Dzeuss piedāvāja viņam par sievu Afrodīti (skaistuma dievieti), ja viņš izlaidīs savu māti. Hefaists piekrita viņa piedāvājumam un beidzot atbrīvoja Hēru. Viņš pārcēlās atpakaļ uz kaltuvēm, jo viņam nepatika aizņemtā dzīve pilī. Tomēr viņš joprojām atteicās piedot Hērai.
Hēra jutās ļoti vainīga un deva viņam daudz piederumu, materiālu, rīku un palīgu darbnīcai. Hefaists izgatavoja labākos ieročus, rotaslietas un bruņas. Vieni no viņa izcilākajiem darbiem bija Artemīdas un Apolona sudraba loki un bultas, kā arī Apolona zelta rati. Viņš izgatavoja arī Ahila vairogu, Atēnas šķēpu un Herkula krūšu plāksni. Turklāt viņš izgatavoja arī Dzeusa skepteri un Olimpa armiju kaujas bruņas. Viņš izgatavoja arī visu dievu un dieviešu pilis (ar Atēnas palīdzību) un to nesalaužamās slēdzenes. Papildus tam visam Hefaists tika un joprojām tiek uzskatīts par izgudrotāju, kurš izgudroja trīskājaino tabureti un pirmos robotus pasaulē. Viņa palīgu vidū bija vesela virkne dabiskā izmēra zelta kalponīšu, kas palīdzēja mājoklī.
Laulības ar Afrodīti
Hefaists apprecējās ar Afrodīti. Kad Afrodīte iznāca no jūras (radīta no Urāna atdalītā locekļa spermas), Dzeuss baidījās, ka dievi cīnīsies par viņas roku, tāpēc Dzeuss vienojās, ka Afrodīte apprecēsies ar Hefaistu, ja viņš atlaidīs savu māti no zelta troņa. Hefaists uzdāvināja Afrodītei savus labākos darbiņus un pat uzdāvināja viņai burvju jostu, kas padarīja viņu neatvairāmu vīriešiem. Tomēr Afrodīte viņu nemīlēja, jo bija precējusies pret savu gribu un viņai nepatika Hefaista izskats. Lielāko daļu laika viņa pavadīja ar Ēriju.
Stāsta, ka tad, kad viņa sieva Afrodīte izdara kaut ko nelaimi, viņš dusmās sadragā dažus no saviem materiāliem un liek vulkānam, zem kura viņš dzīvo, izvirdumu. Reiz Hefaists pieķēris Afrodīti un Āresu gultā, kad viņi mīlējās. Hefaists dusmās ieslodzīja viņus gultā un aizsūtīja uz Olimpa kalnu, lai pārējie dievi viņus izsmietu un izsmietos.
Hefaists visiem olimpiešiem patika. Viņš nebija iesaistīts viņu sazvērestībās. Hefaists labprātāk uzturējās viens savā darbnīcā. Hefāestu pielūdza arī grieķi, jo viņš pierādīja, ka tie, kas strādā, ir arī cēli. Hefaists mums atgādina par to, cik vērtīgi un bīstami ir pazaudēt sevi darbā.
Saistītās lapas
- Setlans - etrusku Hefaista versija.
- Vulkāns - romiešu versija Hefaistam.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Hefaists?
A: Hefaists ir grieķu uguns, metālapstrādes, amatnieku, tēlniecības, metalurģijas un vulkānu dievs.
J: Kas ir Hefaista vecāki?
A: Hefaista vecāki bija Dzeuss un Hēra.
J: Kāda bija Hefaista nodarbošanās dievu vidū?
A: Hefaists bija dievu kalējs.
J: Ar ko Hefaists bija precējies?
A: Hefaists bija precējies ar dievieti Afrodīti.
J: Ar ko Afrodīte krāpa Hefāestu?
A: Afrodīte krāva Hefaistam ar viņa brāli Āresu.
J: Kādi bija Hefaista simboli?
A: Hefaista simboli bija kalēja āmurs, kalts un knaibles.
J: Kas ir Hefaista ekvivalents romiešu valodā?
A: Hefaista romiešu ekvivalents ir dievs Vulkāns.