Apollons (Apolons) — grieķu dievs: mūzika, dziedniecība, Delfu orākuls
Apollons — grieķu dievs: mūzas vadonis, mūzikas un dziedniecības aizgādnis, Delfu orākula pareģotājs un Saules Fēbs. Uzzini par simboliem, mītiem un kultu.
Apolons bija grieķu mitoloģijas dievs un viens no divpadsmit olimpiešiem. Viņš bija Dzeusa un Leto dēls un Artemīdas dvīņubrālis. Viņš bija dziedniecības, medicīnas un loka šaušanas, kā arī mūzikas un dzejas dievs. Viņš bija mūzas vadonis. Viņš bija arī pareģošanas dievs, un viņa Delfu orākuls bija ļoti svarīgs. Viņš bija arī taisnīguma dievs. 5. gadsimtā p. m. ē. Apolons kļuva pazīstams arī kā Saules dievs, kļūstot par vienu ar dievu Heliju un iegūstot vārdu Fēbs. Viņš ir attēlots kā jauns vīrietis ar lauru vainagu un spēlējis litaru (liru). Tā bija pazīstama kā viņa simbols. Starp citiem viņa simboliem bija arī krauklis.
Izcelsme un ģimene
Apolons tradicionāli tiek dēvēts par Leto un Dzeusa dēlu, viņam ir dvīņubrālis Artemīda. Viņa dzimšanas leģenda saistīta ar salu Delu, kur Leto pēc vajāšanas atrada patvērumu un dzemdēja dvīņus. Šīs saites ar Delu padarīja šo salu par vienu no svarīgākajiem viņa kultu centriem.
Domēni un funkcijas
- Mūzika un māksla: Apolons ir mūzikas un dzejas aizgādnis, viņam piedēvē mūzikas ideālu, harmoniju un racionālo skaistumu. Bieži attēlots ar liru — simbolu, kas saistīts ar Apollona muzikālo varu.
- Dziedniecība un medicīna: kā dziedniecības un medicīnas dievs viņš gan sūta slimības un mēri, gan var dziedināt. No viņa ciltsradinieka Asklēpija cēlušās medicīnas tradīcijas un ārstniecības svētnīcas.
- Pareģošana un orākuls: Apolonam piederēja Delfu orākuls, kas bija viens no svarīgākajiem pravietojumu avotiem senajā pasaulē. Orākula pravietojumi bieži ietekmēja politiskas un personīgas izvēles visā Grieķijā.
- Tiesiskums un kārtība: viņš simbolizē racionālo kārtību, tiesiskumu un mēru, pretstatā haotiskiem spēkiem.
- Medības un loka šaušana: kā loka šaušanas dievs viņš dalās ar Artemīdu medību un loka tradīcijās.
Mīti un galvenās stāstu līnijas
Daudzi slaveni mīti saistīti ar Apollonu ilustrē gan viņa labās īpašības, gan traģiskas sekas. Piemēri:
- Apolons un Python: jaunais Apolons nogalināja čūsku vai pūķi Pitonu pie Delfiem, tā iegūstot Delfu un kļūstot par orākula aizbildni.
- Apolons un Dafne: mīts par Apolonu un nimfu Dafni skaidro laura (laures) vainaga izcelsmi — Delfas mīlestības dēļ viņš tika noraidīts, un Dafne pārvērtās laurā, kas kļuva par viņa svēto koku.
- Apolons un Kasandra: Kasandra saņēma prātīgu dāvanu — pareģošanu — bet, atsakoties pieņemt viņa mīlestību, Apolons piešķīra tai lāstu, ka cilvēki nepieklausīsies viņas pravietojumiem.
- Apolons un Asklēpijs: Apolona dēls Asklēpijs kļuva par slavenu ārstu; viņa stāsti sasaista Apolona dziedniecības aspektu ar cilvēku ārstniecības praksi.
Kulti, svētki un svētnīcas
Apolona galvenās svētnīcas atradās Delos (viņas dzimšanas vieta) un Delfos (orākuls). Pie Delfiem notika Pītiju spēles — festivals ar sacensībām mūzikā, dzejošanā un sportā, kas bija līdzīgs Olimpiskajām spēlēm un tika rīkots, lai godinātu Apollonu pēc viņa uzvaras pār Pitonu.
Simboli un attēlojums
Apolons tradicionāli attēlots kā jauns, bezbārddains vīrietis ar lauru vainagu, liru un loku. Citu simbolu skaitā ir tripods (saistīts ar orākulu), krauklis un citi mūzikas instrumenti. 5. gadsimtā p. m. ē. Apolons biežāk sāka tikt identificēts ar Saules aspektu un ar laiku tika sapludināts ar Heliju, iegūstot epitetu Fēbs.
Ietekme un pārvērtības
Apolona kults un tēls ietekmēja ne tikai Grieķiju, bet arī Romas pasauli — romieši viņu atzina kā Apollon. Viņa asociācija ar mākslu, pravietošanu, medicīnu un racionālo kārtību padara viņu par vienu no daudzpusīgākajiem un ilgstošāk dieviem antīkajā panteonā.
Apollons tādējādi apvieno gan radošo un dziedinošo principu, gan spēju sodīt un pravietot — viņa kults atspoguļo antīkās pasaules mēģinājumu saprast harmoniju starp cilvēka un dievišķā pasauli.
Mīti par Apolonu
Apollons jeb Apolons bija viens no divpadsmit olimpiešiem - 12 svarīgākajiem dieviem grieķu mitoloģijā. Tāpēc par viņu ir daudz mītu:
Apolona dzimšana
Apolons un viņa dvīņumāsa Artemīda bija grieķu dievu karaļa Dzeusa un dievietes Leto bērni. Kad Leto kļuva grūtniece, Dzeusam jau bija sieva - dievu karaliene Hēra. Hēra bija dusmīga, ka Dzeusam ir bērni ar Leto, un nolādēja Leto, lai viņa nekad nevarētu dzemdēt bērnus nekur uz zemes, kur spīd saule. Tad Hēra aizsūtīja čūsku Pitonu, lai viņu apēd. Pitons aizdzina Leto līdz jūras krastam, no kurienes Leto aizpeldēja uz Delas salu. Tomēr Pitons neprotēja peldēt, un viņam nācās viņu atstāt vienu. Delosas sala tolaik bija tikai liels akmens, kas peldēja jūrā, nevis vēl sala, tātad tā nebija "uz zemes". Tāpēc Leto uzkāpa palmas ēnā un dzemdēja meitu Artemīdu, bet pēc tam arī dēlu Apolonu. Delosa kļuva par Apolona un Artemīdas svēto zemi.
Apolons un Delfi
Kad Apolons izauga, viņš devās pie sava tēva Dzeusa un lūdza zelta loku ar tikpat spožām un asām bultām kā saules gaisma. Tad viņš devās meklēt vietu, kur uzcelt savu templi. Viņš nonāca pie avota, kas piederēja nimfai vārdā Telephusa, un mēģināja tur uzcelt savu templi, bet Telephusa ieteica viņam uzcelt templi Delfos, jo tur jau bija Temīdas, nākotnes zīlēšanas dievietes, svētnīca. Apolons devās uz Delfiem, bet uzzināja, ka tos ir pārņēmis Pitons, pūķis, kas bija mēģinājis apēst viņa māti. Viņš nogalināja Pitonu ar simts bultām un pasludināja Delfus par savu svētnīcu. Viņš panāca, ka divi jūrnieki kļuva par viņa priesteriem, un pēc tam piešķīra meitenei spēju zīlēt nākotni. Meitene kļuva par viņa priesteri jeb orākulu. Mazais dievs Eross, mīlestības dievietes Afrodītes dēls, bija vērojis, kā Apolons nogalina Pitonu, un pielūdza Apolonu kā savu elku. Taču Apolonu Eross kaitināja un apvainoja viņu. Erots sadusmojās un nošāva Apolonu ar savu burvju bultiņu, liekot viņam iemīlēties nimfā vārdā Dafne. Dafne nemīlēja Apolonu un novērsās no viņa. Apolons viņu vajāja, un viņa pārvērta sevi lauru kokā, lai no viņa izbēgtu. Apolons joprojām viņu mīlēja un padarīja lauru par vienu no saviem simboliem.
Apolons un Hermess
Apolons pieskatīja saules dieva Hēlija lopus, kamēr Hēlijs dzina sauli pa debesīm. Kamēr Apolons vajāja Dafni, nerātnais bērnu dievs Hermess nozaga lopus un apjuka Apolonu, liekot tiem, izejot no aplokiem, iet atpakaļ. Kad Apolons devās tos meklēt, izskatījās, ka tie ir iegājuši rančo, nevis izgājuši. Hermess arī sacīja kādam tuvumā dzīvojošam cilvēkam, ka padarīs viņu bagātu, ja viņš nevienam nestāstīs par to, ko redzēja Hermesu darām. Bet šis vīrs, Battos, tik un tā pastāstīja Apollonam, un vēlāk Hermess par sodu viņu pārvērta akmenī. Apolons izrāda Hermesu visu dievu priekšā, lai viņu tiesātu. Tomēr Hermess izturējās nevainīgi un galu galā pārliecināja Apolonu viņam piedot, uzdāvinot viņam liru. Apolonam šī lira tik ļoti iepatikās, ka viņš ne tikai atļāva Hermemam paturēt lopus, bet arī uzdāvināja viņam kaduceju - burvju nūjiņu, ar kuru varēja dziedēt brūces un izraisīt miegu. Hermess izmēģināja kaduceju uz divām mirstošām čūskām, kuras atdzīvojās un uz mūžību griezās ap zizli. Apolons savukārt izmantoja savu liru, lai kļūtu par mūzikas dievu un kļūtu par deviņu mākslas dieviešu - mūzu - vadoni.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir Apolons grieķu mitoloģijā?
A: Apolons ir grieķu mitoloģijas dievs un viens no divpadsmit olimpiešiem.
J: Kas ir Apolona vecāki un brāļi un māsas?
A: Apolona vecāki ir Dzeuss un Leto, bet viņa māsa dvīņumāsa ir Artemīda.
J: Kas ir Apolona dievs?
A: Apolons ir dziedniecības, medicīnas, loka šaušanas, mūzikas, dzejas, saules un mūzu vadītājs.
J: Kāda nozīme ir Apolona pareģojumam Delfos?
A: Apolons ir pareģošanas dievs, un viņa Delfu orākuls ir ļoti svarīgs.
J: Kā Apolons tiek attēlots grieķu mitoloģijā?
A: Apolons tiek attēlots kā izskatīgs jauns vīrietis ar lauru vainagu un spēlējot litaru (liru).
J: Kāds ir Apolona simbols grieķu mitoloģijā?
A: Apolona simbols ir lira, konkrēti, kītara.
J: Kādi vēl simboli grieķu mitoloģijā ir saistīti ar Apolonu?
A: Daži no citiem Apolona simboliem ir vārna.
Meklēt