Apollons

Mīti par Apolonu

Apollons jeb Apolons bija viens no divpadsmit olimpiešiem - 12 svarīgākajiem dieviem grieķu mitoloģijā. Tāpēc par viņu ir daudz mītu:

Apolona dzimšana

Apolons un viņa dvīņumāsa Artemīda bija grieķu dievu karaļa Dzeusa un dievietes Leto bērni. Kad Leto kļuva grūtniece, Dzeusam jau bija sieva - dievu karaliene Hēra. Hēra bija dusmīga, ka Dzeusam ir bērni ar Leto, un nolādēja Leto, lai viņa nekad nevarētu dzemdēt bērnus nekur uz zemes, kur spīd saule. Tad Hēra aizsūtīja čūsku Pitonu, lai viņu apēd. Pitons aizdzina Leto līdz jūras krastam, no kurienes Leto aizpeldēja uz Delas salu. Tomēr Pitons neprotēja peldēt, un viņam nācās viņu atstāt vienu. Delosas sala tolaik bija tikai liels akmens, kas peldēja jūrā, nevis vēl sala, tātad tā nebija "uz zemes". Tāpēc Leto uzkāpa palmas ēnā un dzemdēja meitu Artemīdu, bet pēc tam arī dēlu Apolonu. Delosa kļuva par Apolona un Artemīdas svēto zemi.

Apolons un Delfi

Kad Apolons izauga, viņš devās pie sava tēva Dzeusa un lūdza zelta loku ar tikpat spožām un asām bultām kā saules gaisma. Tad viņš devās meklēt vietu, kur uzcelt savu templi. Viņš nonāca pie avota, kas piederēja nimfai vārdā Telephusa, un mēģināja tur uzcelt savu templi, bet Telephusa ieteica viņam uzcelt templi Delfos, jo tur jau bija Temīdas, nākotnes zīlēšanas dievietes, svētnīca. Apolons devās uz Delfiem, bet uzzināja, ka tos ir pārņēmis Pitons, pūķis, kas bija mēģinājis apēst viņa māti. Viņš nogalināja Pitonu ar simts bultām un pasludināja Delfus par savu svētnīcu. Viņš panāca, ka divi jūrnieki kļuva par viņa priesteriem, un pēc tam piešķīra meitenei spēju zīlēt nākotni. Meitene kļuva par viņa priesteri jeb orākulu. Mazais dievs Eross, mīlestības dievietes Afrodītes dēls, bija vērojis, kā Apolons nogalina Pitonu, un pielūdza Apolonu kā savu elku. Taču Apolonu Eross kaitināja un apvainoja viņu. Erots sadusmojās un nošāva Apolonu ar savu burvju bultiņu, liekot viņam iemīlēties nimfā vārdā Dafne. Dafne nemīlēja Apolonu un novērsās no viņa. Apolons viņu vajāja, un viņa pārvērta sevi lauru kokā, lai no viņa izbēgtu. Apolons joprojām viņu mīlēja un padarīja lauru par vienu no saviem simboliem.

Apolons un Hermess

Apolons pieskatīja saules dieva Hēlija lopus, kamēr Hēlijs dzina sauli pa debesīm. Kamēr Apolons vajāja Dafni, nerātnais bērnu dievs Hermess nozaga lopus un apjuka Apolonu, liekot tiem, izejot no aplokiem, iet atpakaļ. Kad Apolons devās tos meklēt, izskatījās, ka tie ir iegājuši rančo, nevis izgājuši. Hermess arī sacīja kādam tuvumā dzīvojošam cilvēkam, ka padarīs viņu bagātu, ja viņš nevienam nestāstīs par to, ko redzēja Hermesu darām. Bet šis vīrs, Battos, tik un tā pastāstīja Apollonam, un vēlāk Hermess par sodu viņu pārvērta akmenī. Apolons izrāda Hermesu visu dievu priekšā, lai viņu tiesātu. Tomēr Hermess izturējās nevainīgi un galu galā pārliecināja Apolonu viņam piedot, uzdāvinot viņam liru. Apolonam šī lira tik ļoti iepatikās, ka viņš ne tikai atļāva Hermemam paturēt lopus, bet arī uzdāvināja viņam kaduceju - burvju nūjiņu, ar kuru varēja dziedēt brūces un izraisīt miegu. Hermess izmēģināja kaduceju uz divām mirstošām čūskām, kuras atdzīvojās un uz mūžību griezās ap zizli. Apolons savukārt izmantoja savu liru, lai kļūtu par mūzikas dievu un kļūtu par deviņu mākslas dieviešu - mūzu - vadoni.