Hēra (Juno) — grieķu laulību un debesu dieviete
Uzzini par Hēru (Juno) — grieķu laulību, debesu un Olimpās karalieni: mitoloģija, simboli (pāvs, granātābols), ģimene un leģendas.
Grieķu mitoloģijā Hēra bija laulības, dzīves un mīlestības dieviete. Viņa bija precējusies ar Dzeusu un kopā ar viņu pildīja galveno lomu olimpiešu pantheonā — Hēra ir viena no divpadsmit olimpiešiem. Bieži viņu sauc arī par debesu un zvaigžņoto debesu dievieti, un seno grieķu priekšstatos viņa bija viena no skaistākajām dievietēm, gandrīz tikpat skaista kā Afrodīte. Romiešu mitoloģijā viņai atbilst Juno.
Simboli un atribūti
Hēras tradicionālās īpašās zīmes ir pāvs, granātābols un govs. Nozīmīgi priekšmeti un atribūti, kas saistīti ar Hēru, ir kronis, plīvurs un scepters vai tronis — viņa tiek attēlota kā dievu karaliene. Pāva spalvas mīts skaidro, kā Hēra esot pārvietojusi Argusa daudzacs acis uz pāva astei par godu Argusa uzraudzības stāstam.
Ģimenes saites
Hēras vecāki ir Kronoss un Reja. Viņas brāļi un māsas ir Dzeuss (ar kuru viņa arī apprecējās), Hestija, Demetra, Hades un Poseidons. Hērai ir viena meita un divi dēli — Hēbe, Āress un Hefaists (mītu versijās Hephaistos reizēm tiek minēts arī kā Hēras dēls bez Dzeusa). Tā kā Dzeuss bija daudzu dievu un varoņu tēvs, Hēra bieži bija daudzu no šiem bērniem — piemēram, Atēna — pamāte, jo Atēna ir Dzeusa meita no citas sievietes; līdzīgi daudzi Dzeusa dēli un meitas bija Hēras padēli, piemēram, Hermess.
Loma un kults
Hēra bija uzskatāma par visu grieķu dievu un dieviešu karalieni un bieži attēlota kā valdniecisks, godīgs un reizēm stingrs tēls. Viņa valda pār Olimpakalnu, kur dzīvo dievi un dievietes, un senie mīti viņu pieskaita pilnvarām pār debesīm un zemi, kā arī par atbildīgu par dzīvo radību un dabas cikliem, tostarp par gadalaikiem un laikapstākļiem.
Kultiski Hērai bija nozīmīgas svētnīcas un tempļi, piemēram, lieli Heraioni Samosā un Argosā, kur notika svētki un svinības. Viņai veltītie svētki iekļāva Heraia (sieviešu sacensības un rituāli, kas saistīti ar jaunām meitenēm un sievišķību) un citus vietējos rituālus, kuros upurēja laukdzīvniekus, īpaši govis, un izlika ceremoniju plīvurus un vainagus.
Mīti un tēli
Lielākajā daļā stāstu, mītu un leģendu Hēra (romiešu Juno) ir pazīstama kā laulību dieviete un dievu karalienes figūra, taču viņas mitoloģija ir cieši sapīta ar Dzeusa nemierīgajām attiecībām. Viņa bieži ir attēlota kā skaista, bet greizsirdīga un atriebīga sieva, kas sodīja Dzeusa mīļākās un viņu bērnus — piemēram, stāstos par Io, par kuras uzraudzību Hēra sūtīja Argusu, vai par Hēraklu, kuru Hēra vajāja no dzimšanas līdz varoņa slavas brīdim. Atsevišķos mītos Hēra mēģina sodīt arī tiešos pretiniekus Trojas kara laikā, un Homēra Iliāda rāda viņu kā vienu no dievietēm, kas aktīvi iejaucas cilvēku karos un rundīsīs dievu attiecības.
Vārda nozīme un izcelsme
Vārda Hēra izcelsme nav pilnīgi skaidra; tradicionāli to saista ar ideju par kundzi vai diženumu, un tautas tulkojumos reizēm to interpretē kā "skaista dāma" vai "lielā sieva".
Ikonogrāfija
Mākslā Hēru bieži attēlo sēžam uz troņa, nēsājam kroni, pie viņas stāv pāvs vai govs, un viņas rokā var būt scepters; granātābols reizēm simbolizē auglību un laulību saikni. Viņas tēls mākslā un keramikā uzsver majestātiskumu, reizēm arī greizsirdību un spēku.
Kopumā Hēra ir viena no centrālajām grieķu dievībām — gan kā laulības un ģimenes sargi, gan kā pārvaldītāja un dievu sabiedrības kronēta kundze.
Hēras statuja Vatikānā.
Mīti par Hēras greizsirdību
Dionīss
Dionīss ir Dzeva dēls, ko Dzeuss salaulāja ar cilvēku sievieti. Hēra mēģināja viņu nogalināt, kad viņš bija bērns kopā ar titāniem. Titāni grasījās likt Dionīsam nākt pie viņa, rādot viņam rotaļlietas, un tad viņu apēst. Dzeuss ar pērkona dārdiem aizbiedēja titānus, bet titāni jau bija apēduši visu, izņemot Dionīsa sirdi. Dzeuss izmantoja sirdi, lai atkal radītu Dionīsu. Viņš to izdarīja, ievietojot sirdi Semēles dzemdē. Tad Dionīss piedzima otro reizi.
Echo
Grieķijas mitoloģijā Eho ir nimfa. Viņas uzdevums reiz bija novērst Hēras uzmanību no Zevsa attiecībām ar citām sievietēm. Viņa to darīja, aizvedot Hēru prom un glaimojot viņai. Kad Hēra to uzzināja, viņa bija ļoti dusmīga uz Eko. Viņa uzlika viņai lāstu, kas nozīmēja, ka viņa varēja runāt citu cilvēku vārdus tikai pēc tam, kad pati tos bija dzirdējusi. Pateicoties šim stāstam, mēs saprotam vārda atbalss nozīmi.
Io
Io ir Dzeusa kundze. Hēra gandrīz pieķēra Io un Dzeusu kopā, bet Dzeuss paslēpa Io, pārvēršot viņu par govi. Hēra netika apmānīta un sacīja, ka Dzeusam ir jādāvina viņai govs. Kad Io piederēja Hērai, par viņu rūpējās Argus. Argus uzdevums bija gādāt, lai Io un Dzeuss nekad nebūtu kopā. Zevs lika Hermemam nogalināt Argu, lai Io būtu brīva. Hermess to izdarīja, nogalinot Argu pēc tam, kad viņš bija iemidzinājis. Pēc tam Hēra aizsūtīja odi, lai dzeloņkāju dzeloņknābja Io, kad viņa staigāja pa zemi.
Lamia
Lamija ir Lībijas karaliene, kuru bija iemīlējis Dzeuss. Hēra bija greizsirdīga uz Lamiju un pārvērta viņu par briesmoni. Kad Lamija bija kļuvusi par briesmoni, viņa nogalināja savus bērnus. Cita šī stāsta versija ir tāda, ka Hēra nogalināja Laimijas bērnus un pēc tam bija tik ļoti noskumuša, ka pārvērtās par briesmoni. Hēra arī uzlika Lamijai lāstu. Lāmijas lāsts bija tāds, ka Lamija nevarēja aizvērt acis. Hēra izvēlējās šo lāstu, jo gribēja, lai Lamija vienmēr domātu par saviem mirušajiem bērniem. Tad Dzeuss dāvāja Lamijai dāvanu, ka viņa varēja aizvērt acis, lai viņa varētu atpūsties. Pēc tam viņa atkal varēja tās ielikt atpakaļ.
Leto
Kad Hēra uzzināja, ka Leto gaida dvīņus no Dzeusa, viņa bija dusmīga. Viņa aizliedza Leto dzemdēt uz visas zināmās cietzemes vai salas. Leto atrada peldošo salu, ko nosauca par Dellos. Tā nebija ne cietzeme, ne īsta sala, tāpēc Leto drīkstēja tur dzemdēt. Pirmā piedzima Artemīda, kura pēc tam palīdzēja Leto dzemdēt Apolonu. Vēlāk Dellos tika nostiprināta ar četriem pīlāriem, lai tā vairs nepeldētu. Stāsta, ka to ieskauj gulbji, un vēlāk tā kļuva par Apollona svēto vietu.
Saistītās lapas
- Uni - etrusku mitoloģijas versija par Hēru.
- Juno - romiešu mitoloģijas Hēras versija.
Jautājumi un atbildes
J: Ar ko ir precējusies Hēra?
A: Hēra ir precējusies ar Dzeusu.
J: Kādi simboli ir saistīti ar Hēru?
A: Ar Hēru saistītie simboli ir pāvs, granātābols, govs, kronis un plīvurs.
J: Kas ir Hēras vecāki?
A: Hēras vecāki ir Kronoss un Rēja.
J: Kas ir viņas brāļi un māsas?
A: Daži no viņas brāļiem un māsām ir Dzeuss (ar kuru viņa arī apprecējās), Hestija, Demetra, Hades un Poseidons.
J: Ko grieķu mitoloģijā nozīmē vārds "Hēra"?
A: Grieķu mitoloģijā "Hēra" nozīmē "skaista dāma".
J: Kāda ir viena no viņas kā dievietes lomām?
A: Viena no Hēras kā dievietes lomām ir valdīt pār Olimpa kalnu, kur dzīvo visi dievi un dievietes.
J: Kāds dzīvnieks ir saistīts ar Hēru? A: Ar Hēru saistītais dzīvnieks ir vārna.
Meklēt