Grieķu mitoloģijā Hēra bija laulības, dzīves un mīlestības dieviete. Viņa bija precējusies ar Dzeusu un kopā ar viņu pildīja galveno lomu olimpiešu pantheonā — Hēra ir viena no divpadsmit olimpiešiem. Bieži viņu sauc arī par debesu un zvaigžņoto debesu dievieti, un seno grieķu priekšstatos viņa bija viena no skaistākajām dievietēm, gandrīz tikpat skaista kā Afrodīte. Romiešu mitoloģijā viņai atbilst Juno.
Simboli un atribūti
Hēras tradicionālās īpašās zīmes ir pāvs, granātābols un govs. Nozīmīgi priekšmeti un atribūti, kas saistīti ar Hēru, ir kronis, plīvurs un scepters vai tronis — viņa tiek attēlota kā dievu karaliene. Pāva spalvas mīts skaidro, kā Hēra esot pārvietojusi Argusa daudzacs acis uz pāva astei par godu Argusa uzraudzības stāstam.
Ģimenes saites
Hēras vecāki ir Kronoss un Reja. Viņas brāļi un māsas ir Dzeuss (ar kuru viņa arī apprecējās), Hestija, Demetra, Hades un Poseidons. Hērai ir viena meita un divi dēli — Hēbe, Āress un Hefaists (mītu versijās Hephaistos reizēm tiek minēts arī kā Hēras dēls bez Dzeusa). Tā kā Dzeuss bija daudzu dievu un varoņu tēvs, Hēra bieži bija daudzu no šiem bērniem — piemēram, Atēna — pamāte, jo Atēna ir Dzeusa meita no citas sievietes; līdzīgi daudzi Dzeusa dēli un meitas bija Hēras padēli, piemēram, Hermess.
Loma un kults
Hēra bija uzskatāma par visu grieķu dievu un dieviešu karalieni un bieži attēlota kā valdniecisks, godīgs un reizēm stingrs tēls. Viņa valda pār Olimpakalnu, kur dzīvo dievi un dievietes, un senie mīti viņu pieskaita pilnvarām pār debesīm un zemi, kā arī par atbildīgu par dzīvo radību un dabas cikliem, tostarp par gadalaikiem un laikapstākļiem.
Kultiski Hērai bija nozīmīgas svētnīcas un tempļi, piemēram, lieli Heraioni Samosā un Argosā, kur notika svētki un svinības. Viņai veltītie svētki iekļāva Heraia (sieviešu sacensības un rituāli, kas saistīti ar jaunām meitenēm un sievišķību) un citus vietējos rituālus, kuros upurēja laukdzīvniekus, īpaši govis, un izlika ceremoniju plīvurus un vainagus.
Mīti un tēli
Lielākajā daļā stāstu, mītu un leģendu Hēra (romiešu Juno) ir pazīstama kā laulību dieviete un dievu karalienes figūra, taču viņas mitoloģija ir cieši sapīta ar Dzeusa nemierīgajām attiecībām. Viņa bieži ir attēlota kā skaista, bet greizsirdīga un atriebīga sieva, kas sodīja Dzeusa mīļākās un viņu bērnus — piemēram, stāstos par Io, par kuras uzraudzību Hēra sūtīja Argusu, vai par Hēraklu, kuru Hēra vajāja no dzimšanas līdz varoņa slavas brīdim. Atsevišķos mītos Hēra mēģina sodīt arī tiešos pretiniekus Trojas kara laikā, un Homēra Iliāda rāda viņu kā vienu no dievietēm, kas aktīvi iejaucas cilvēku karos un rundīsīs dievu attiecības.
Vārda nozīme un izcelsme
Vārda Hēra izcelsme nav pilnīgi skaidra; tradicionāli to saista ar ideju par kundzi vai diženumu, un tautas tulkojumos reizēm to interpretē kā "skaista dāma" vai "lielā sieva".
Ikonogrāfija
Mākslā Hēru bieži attēlo sēžam uz troņa, nēsājam kroni, pie viņas stāv pāvs vai govs, un viņas rokā var būt scepters; granātābols reizēm simbolizē auglību un laulību saikni. Viņas tēls mākslā un keramikā uzsver majestātiskumu, reizēm arī greizsirdību un spēku.
Kopumā Hēra ir viena no centrālajām grieķu dievībām — gan kā laulības un ģimenes sargi, gan kā pārvaldītāja un dievu sabiedrības kronēta kundze.
