Sirds ir orgāns, kas atrodams visos mugurkaulniekos. Tas ir ļoti spēcīgs muskulis. Cilvēkam tā atrodas krūšu dobuma vidū, nedaudz pa kreisi, un tās izmērs parasti ir aptuveni dūriena lielumā (atsevišķiem cilvēkiem — nedaudz lielāks). Sirds sūknē asinis visā ķermenī, veicot regulāras kontrakcijas jeb ritmiskas saraušanās un atslābināšanās fāzes, kas nodrošina asinsriti un skābekļa, barības vielu un metabolītu piegādi audiem.
Terminoloģijā bieži lieto priedēkli kardio (no grieķu valodas), kas norāda uz saistību ar sirdi. Piemēram, daudzi medicīnas termini, kas satur šo priedēkli, attiecas uz sirds darbību vai slimībām.
Myocardium ir sirds muskulis: "myo" nāk no grieķu valodas vārda "mys" (muskulis), bet "cardium" ir no grieķu vārda "kardia", kas nozīmē "sirds". Myocardium ir atbildīgs par kontrakciju — tas sastāv no īpašām muskuļu šūnām (kardiomiocītiem), kas spēj ritmiski sarauties un atslābināties.
Uzbūve
Sirds iekšēji ir sadalīta četrās galvenajās kamerās:
- divas priekškambari (atrii) — saņem asinis no vēnām;
- divas kambari (ventrikuli) — sūknē asinis ārā uz asinsvadu sistēmām.
Starp kamerām atrodas vārsti, kas nodrošina asins plūsmas vienvirzienu kustību: labā pusē trikuspidālais un pulmonārais vārsts, kreisā pusē mitrālais (bikuspīda) un aortas vārsts. Sirds sienas sastāv no trīs slāņiem: endokarda (iekšpusē), myocardium (muskuļslānis) un epikarda (ārējais slānis).
Asinsrite — plaušu un sistēmiskā
Sirds darbība sadalās divās asinsrites ķēdēs:
- plaušu asinsrite (pulmonālā) — labais kambaris pumpē deoksigenētas asinis uz plaušām, kur tās piepildās ar skābekli;
- sistēmiskā asinsrite — kreisais kambaris sūknē oksigenētas asinis pa aortu uz visu ķermeni.
Šīs divas ķēdes nodrošina pastāvīgu apgādi ar skābekli un barības vielām, kā arī metabolo atkritumu, piemēram, oglekļa dioksīda, izvadīšanu.
Elektrofizioloģija un ritms
Sirds ritmu nosaka īpašas vadtrakstūras struktūras:
- sinusa (sinoatriālā, SA) mezgls — galvenais ritma ģenerators;
- atrioventrikulārais (AV) mezgls — pārsūta impulsus no priekškambariem uz kambariem ar nelielu aizturi;
- His–Purkinje sistēma — vada impulsus pa kambaru muskulatūru, ļaujot tiem sinhroni sarauties.
Vesela cilvēka miera stāvoklī sirdsdarbība parasti ir 60–100 sitieni minūtē. Rītu, fizisku slodzi, emocionālu stresu un hormonus (piem., adrenalīnu) ietekmē simpātiskā un parasimpātiskā nervu sistēma, kas regulē pulsa ātrumu un kontrakciju spēku.
Sirds asinsapgāde
Sirds pats saņem asins piegādi caur koronārajiem (sirdssirds) asinsvadiem — koronārajām artērijām. Ja šie asinsvadi tiek sašaurināti vai aizsprostoti (piem., aterosklerozes dēļ), myocardium var attīstīt skābekļa trūkumu, kas var izraisīt sāpes krūtīs (angīnu) vai miokarda infarktu.
Sirds dažādība mugurkaulniekos
Mugurkaulniekiem sirds uzbūve atšķiras pēc grupas un vides adaptācijām. Piemēram:
- zivīm parasti ir vienas cirkulācijas sistēma ar divkameru sirdi (viens priekškambaris, viens kambaris);
- amfībijām un rāpuļiem — četrkameru struktūras varianti ar daļēju atdalīšanu starp skābekļa bagāto un nabagāto asinju plūsmu;
- putniem un zīdītājiem (tostarp cilvēkiem) ir pilnīgi sadalīta četrkameru sirds, kas nodrošina efektīvu divu asinsrites loku atdalīšanu un augstu vielmaiņas līmeni.
Sirds veselība un vispārīgas slimības
Biežākās problēmas, kas skar sirdi:
- ateroskleroze un koronārā sirds slimība;
- miokarda infarkts (sirdslēkme);
- aritmijas (ritma traucējumi);
- insuficience (sirds mazspēja), kad sirds nespēj pietiekami sūknēt asinis;
- vārstuļu bojājumi un iedzimtas sirds anomālijas.
Prevencē svarīgs ir veselīgs dzīvesveids: sabalansēts uzturs, regulāras fiziskās aktivitātes, smēķēšanas un pārmērīga alkohola izvairīšanās, asinsspiediena, cukura līmeņa un holesterīna kontrole. Agrīna diagnostika un savlaicīga medicīniskā iejaukšanās būtiski uzlabo prognozi slimību gadījumā.
Kopsavilkums
Sirds ir centrāls orgāns asinsrites nodrošināšanai, tās darbība balstās uz specializētu muskuļu audu (myocardium) kontrakcijām un sarežģītu elektroķīmisku vadību. Dažādos mugurkaulniekos sirds uzbūve ir pielāgota viņu dzīvesveidam un videi. Lai saglabātu sirds veselību, ir svarīgi ievērot profilakses pasākumus un pievērst uzmanību agrīniem slimību simptomiem.
