Sirds — definīcija, uzbūve un funkcija cilvēkam un mugurkaulniekiem
Uzzini sirds definīciju, uzbūvi un funkcijas cilvēkam un mugurkaulniekiem — kā darbojas sirds, tās muskulis (myocardium) un kā saglabāt sirds veselību.
Sirds ir orgāns, kas atrodams visos mugurkaulniekos. Tas ir ļoti spēcīgs muskulis. Cilvēkam tā atrodas krūšu dobuma vidū, nedaudz pa kreisi, un tās izmērs parasti ir aptuveni dūriena lielumā (atsevišķiem cilvēkiem — nedaudz lielāks). Sirds sūknē asinis visā ķermenī, veicot regulāras kontrakcijas jeb ritmiskas saraušanās un atslābināšanās fāzes, kas nodrošina asinsriti un skābekļa, barības vielu un metabolītu piegādi audiem.
Terminoloģijā bieži lieto priedēkli kardio (no grieķu valodas), kas norāda uz saistību ar sirdi. Piemēram, daudzi medicīnas termini, kas satur šo priedēkli, attiecas uz sirds darbību vai slimībām.
Myocardium ir sirds muskulis: "myo" nāk no grieķu valodas vārda "mys" (muskulis), bet "cardium" ir no grieķu vārda "kardia", kas nozīmē "sirds". Myocardium ir atbildīgs par kontrakciju — tas sastāv no īpašām muskuļu šūnām (kardiomiocītiem), kas spēj ritmiski sarauties un atslābināties.
Uzbūve
Sirds iekšēji ir sadalīta četrās galvenajās kamerās:
- divas priekškambari (atrii) — saņem asinis no vēnām;
- divas kambari (ventrikuli) — sūknē asinis ārā uz asinsvadu sistēmām.
Starp kamerām atrodas vārsti, kas nodrošina asins plūsmas vienvirzienu kustību: labā pusē trikuspidālais un pulmonārais vārsts, kreisā pusē mitrālais (bikuspīda) un aortas vārsts. Sirds sienas sastāv no trīs slāņiem: endokarda (iekšpusē), myocardium (muskuļslānis) un epikarda (ārējais slānis).
Asinsrite — plaušu un sistēmiskā
Sirds darbība sadalās divās asinsrites ķēdēs:
- plaušu asinsrite (pulmonālā) — labais kambaris pumpē deoksigenētas asinis uz plaušām, kur tās piepildās ar skābekli;
- sistēmiskā asinsrite — kreisais kambaris sūknē oksigenētas asinis pa aortu uz visu ķermeni.
Šīs divas ķēdes nodrošina pastāvīgu apgādi ar skābekli un barības vielām, kā arī metabolo atkritumu, piemēram, oglekļa dioksīda, izvadīšanu.
Elektrofizioloģija un ritms
Sirds ritmu nosaka īpašas vadtrakstūras struktūras:
- sinusa (sinoatriālā, SA) mezgls — galvenais ritma ģenerators;
- atrioventrikulārais (AV) mezgls — pārsūta impulsus no priekškambariem uz kambariem ar nelielu aizturi;
- His–Purkinje sistēma — vada impulsus pa kambaru muskulatūru, ļaujot tiem sinhroni sarauties.
Vesela cilvēka miera stāvoklī sirdsdarbība parasti ir 60–100 sitieni minūtē. Rītu, fizisku slodzi, emocionālu stresu un hormonus (piem., adrenalīnu) ietekmē simpātiskā un parasimpātiskā nervu sistēma, kas regulē pulsa ātrumu un kontrakciju spēku.
Sirds asinsapgāde
Sirds pats saņem asins piegādi caur koronārajiem (sirdssirds) asinsvadiem — koronārajām artērijām. Ja šie asinsvadi tiek sašaurināti vai aizsprostoti (piem., aterosklerozes dēļ), myocardium var attīstīt skābekļa trūkumu, kas var izraisīt sāpes krūtīs (angīnu) vai miokarda infarktu.
Sirds dažādība mugurkaulniekos
Mugurkaulniekiem sirds uzbūve atšķiras pēc grupas un vides adaptācijām. Piemēram:
- zivīm parasti ir vienas cirkulācijas sistēma ar divkameru sirdi (viens priekškambaris, viens kambaris);
- amfībijām un rāpuļiem — četrkameru struktūras varianti ar daļēju atdalīšanu starp skābekļa bagāto un nabagāto asinju plūsmu;
- putniem un zīdītājiem (tostarp cilvēkiem) ir pilnīgi sadalīta četrkameru sirds, kas nodrošina efektīvu divu asinsrites loku atdalīšanu un augstu vielmaiņas līmeni.
Sirds veselība un vispārīgas slimības
Biežākās problēmas, kas skar sirdi:
- ateroskleroze un koronārā sirds slimība;
- miokarda infarkts (sirdslēkme);
- aritmijas (ritma traucējumi);
- insuficience (sirds mazspēja), kad sirds nespēj pietiekami sūknēt asinis;
- vārstuļu bojājumi un iedzimtas sirds anomālijas.
Prevencē svarīgs ir veselīgs dzīvesveids: sabalansēts uzturs, regulāras fiziskās aktivitātes, smēķēšanas un pārmērīga alkohola izvairīšanās, asinsspiediena, cukura līmeņa un holesterīna kontrole. Agrīna diagnostika un savlaicīga medicīniskā iejaukšanās būtiski uzlabo prognozi slimību gadījumā.
Kopsavilkums
Sirds ir centrāls orgāns asinsrites nodrošināšanai, tās darbība balstās uz specializētu muskuļu audu (myocardium) kontrakcijām un sarežģītu elektroķīmisku vadību. Dažādos mugurkaulniekos sirds uzbūve ir pielāgota viņu dzīvesveidam un videi. Lai saglabātu sirds veselību, ir svarīgi ievērot profilakses pasākumus un pievērst uzmanību agrīniem slimību simptomiem.
Struktūra
Cilvēka sirdij ir četras kameras jeb slēgtas telpas. Dažiem dzīvniekiem ir tikai divas vai trīs kameras.
Cilvēkam četras kameras ir divi priekškambari un divi kambari. Atrijs nozīmē divas kameras, priekškambaris nozīmē vienu kameru. Ir labais priekškambaris un labais kambaris. Tie saņem asinis, kas nonāk sirdī. Tās sūknē šīs asinis uz plaušām. Plaušās asinis uzņem skābekli un izvada oglekļa dioksīdu. No plaušām asinis nonāk kreisajā priekškambarī un kambara sirds. Kreisais priekškambaris un sirds kambara nosūta asinis uz ķermeni. Kreisais kambara kambars strādā sešas reizes intensīvāk nekā labais kambars, jo tas pārnēsā skābekli saturošas asinis.
Asinis tiek pārvadātas asinsvados. Tie ir artērijas un vēnas. Asinis, kas nonāk sirdī, tiek pārvadātas vēnās. Asinis, kas dodas prom no sirds, tiek pārvadātas artērijās. Galvenā artērija, kas iziet no labā kambara, ir plaušu artērija. (Plaušu nozīmē plaušu.) Galvenā artērija, kas iziet no kreisā kambara, ir aorta.
Vēnas, kas ieiet labajā priekškambarī, ir augšējā vena cava un apakšējā vena cava. Tās novada asinis no ķermeņa uz labo sirdi. Kreisajā priekškambarī ieejošās vēnas ir plaušu vēnas. Tās novada asinis no plaušām uz kreiso sirdi.
Kad asinis no priekškambariem nonāk sirds kambarī, tās iet caur sirds vārstuļiem. Kad asinis izplūst no sirds kambariem, tās iet caur vārstiem. Vārstuļi nodrošina, ka asinis ieplūst vai izplūst tikai vienā virzienā.
Četri sirds vārstuļi:
- Priekškambaru un kambaru vārstuļi
- Trikuspidālais vārsts - asinis no labā priekškambara uz labo kambaru.
- Mitrālā vārstuļa - asinis no kreisā priekškambara uz kreiso kambaru
- Kambaru uz artērijām
- Pulmonālais vārsts - asinis no labā kambara uz plaušām (caur pulmonālo artēriju).
- Aortas vārstuļa - asinis no kreisā kambara uz ķermeni (caur aortu).
Sirdij ir trīs slāņi. Ārējais apvalks ir perikards. Tas ir ciets apvalks, kas apņem sirdi. Vidējais slānis ir miokards. Tas ir sirds muskulis. Iekšējais slānis ir endokards. Tas ir plāns, gluds sirds kameru oderējums.
Sirds struktūra: Ar bultiņām parādīts asins plūsmas virziens.
Sirds cikls
Sirdsdarbība ir sirds muskuļa saraušanās. Tas nozīmē, ka sirds spiež uz iekšpusi, un tādējādi kameras kļūst mazākas. Tas izspiež asinis no sirds uz asinsvadiem. Pēc tam, kad sirds saraujas un spiež iekšā, muskulis atslābst vai pārtrauc spiest iekšā. Kameras kļūst lielākas, un asinis, kas atgriežas sirdī, tās piepilda.
Kad sirds muskulatūra saraujas (iespiežas), to sauc par sistolu. Kad sirds muskulis atslābst (pārtrauc spiedienu), to sauc par diastolu. Sistolu veic abi priekškambari kopā. Abi kambari veic sistolu kopā. Taču priekškambari veic sistolu pirms kambaru sistoles. Lai gan priekškambaru sistola notiek pirms kambaru sistolas, visi četri kambari vienlaicīgi veic diastolu. To sauc par sirds diastolu
Secība ir šāda: priekškambaru sistola → kambaru sistola → sirds diastole. Kad tas notiek vienu reizi, to sauc par sirds ciklu.
Asins plūsma caur sirds vārstuļiem
Sirds elektrokardiostimulators
Sistole (kad sirds saraujas) notiek tāpēc, ka sirds muskuļu šūnas kļūst mazākas. Kad tās kļūst mazākas, mēs arī sakām, ka tās saraujas. Elektrība, kas iet caur sirdi, liek šūnām sarauties. Elektrība sākas sinu-atriālajā mezglā (saīsinājums SA mezgls) SA mezgls ir šūnu grupa labajā priekškambarī. Šajās šūnās sākas elektriskais impulss. Šis elektriskais impulss nosaka ātrumu un laiku, kādā visas sirds muskuļa šūnas saraujas. Šo kustību sauc par priekškambaru sistolu. Kad elektriskais impulss iet caur priekškambaru mezglu (AV mezglu). AV mezgls palēnina impulsu. Palēninot elektrisko impulsu, tas vēlāk nonāk kambaru sirdsdarbības blokā. Tas ir iemesls, kāpēc kambaru sistola notiek pēc priekškambaru sistolas un ļauj visām asinīm izplūst no priekškambariem, pirms kambari saraujas (t. i., izspiesties).
Pēc tam, kad elektriskais impulss iet caur AV mezglu, elektriskais impulss iet caur kambara vadīšanas sistēmu. Kondukcija nozīmē siltuma vai elektrības pārvietošanos caur kaut ko. Tādējādi elektriskais impulss nonāk kambaru sistēmā. Diriģēšanas sistēmas pirmā daļa ir Hisa saišķis. His ir nosaukts par godu ārstam (Vilhelmam Hisam junioram), kurš to atklāja. Stieple nozīmē paralēli sagrupētas virtenes vai vadi. Kad saišķis (tas nozīmē paralēli virzienos ejošu stīgu vai vadu grupu) iziet cauri kambara muskulim, tas sadalās divos saišķa atzaros - kreisajā saišķa atzarā un labajā saišķa atzarā. Kreisais saišķa atzars dodas uz kreiso kambaru, bet labais saišķa atzars dodas uz labo kambaru. Saruna atzaru beigās elektriskais impulss caur Purkinje šķiedru nonāk kambara muskulatūrā. Tā notiek kambaru kontrakcija un kambaru sistola.
Kārtība ir šāda: Sinu- priekškambaru mezgls → priekškambaru mezgls (sistola) → priekškambaru mezgls → Hisa saišķis → saišķu atzari → Purkinje šķiedras → kambari (sistola).
EKG
EKG ir saīsinājums no ElectroCardioGram. Vācu valodā to raksta arī EKG kā ElectroKardioGram. EKG parāda, ko dara elektrība sirdī. EKG veic, uzliekot elektrodus uz cilvēka ādas. Elektrodi uzrāda elektrību, kas iet caur sirdi. To uzraksta uz papīra ar aparāta palīdzību. Šis uzraksts uz papīra ir EKG.
Ārsti uzzina par cilvēka sirdi, aplūkojot EKG. EKG parāda dažas sirds slimības, piemēram, sirdslēkmes vai sirds ritma problēmas (kā elektrība iet pa sirds vadīšanas sistēmu).
EKG rāda priekškambaru sistolu. To sauc par P-viļņu. Pēc tam notiek kambaru sistola. To sauc par QRS jeb QRS kompleksu. To sauc par kompleksu, jo tajā ir trīs dažādi viļņi. Q, R un S vilnis. Tad EKG parāda kambaru diastolu. To sauc par T-viļņu. Tad notiek arī priekškambaru diastole. Taču to neredz atsevišķi no kambaru diastolas.
PR intervāls ir telpa starp priekškambaru sistolu (P) un kambaru sistolu (QRS). QT intervāls ir no QRS sākuma līdz T beigām. ST-segments ir telpa starp QRS un T.
EKG - elektrokardiogramma
EKG "Ritma josla" - katrs QRS ir viens sirdsdarbības ritms.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir sirds?
A: Sirds ir orgāns, kas atrodas visos mugurkaulniekos un sūknē asinis visā ķermenī.
J: Kāda izmēra ir cilvēka sirds?
A: Cilvēka sirds ir aptuveni dūriena lieluma.
J: Kur atrodas cilvēka sirds?
A: Sirds atrodas cilvēka ķermeņa kreisajā pusē.
J: Kāda ir sirds funkcija?
A: Sirds funkcija ir sūknēt asinis visā ķermenī.
J: Kāda ir priedēkļu "sirds" un "kardio" nozīme?
A: Gan "cardiac", gan "cardio" nozīmē "par sirdi".
J: Ko nozīmē "miokardijs"?
A: "Myocardium" nozīmē sirds muskuli.
J: Kā sauc sirds ārējo slāni?
A: Sirds ārējo slāni sauc par perikardu.
Meklēt