Miokarda infarkts (sirdslēkme) — definīcija, simptomi un ārstēšana

Uzzini visu par miokarda infarktu (sirdslēkmi): definīcija, biežākie simptomi, ātra rīcība un efektīva ārstēšana — ko darīt pirmajās minūtēs, lai glābtu dzīvību.

Akūts miokarda infarkts, saukts arī par sirdslēkmi, rodas, kad pēkšņi tiek bloķēts sirds asinsvads. Asinsvadi pārvadā asinis un skābekli. Ja sirds asinsvads tiek bloķēts, asinis nevar nokļūt sirds daļā. Šī sirds daļa nesaņem pietiekami daudz skābekļa. To sauc par išēmiju. Kad sirds muskulis kļūst išēmisks (nesaņem pietiekami daudz asiņu un skābekļa), išēmija bieži izraisa sāpes krūtīs. To sauc par stenokardiju. Ja išēmija ilgst pietiekami ilgi, sirds muskulis, kas nesaņem pietiekami daudz skābekļa, iet bojā. To sauc par infarktu. "Miokarda infarkts" nozīmē "sirds muskuļa infarkts (muskuļu nāve)".

Sirdslēkme ir neatliekama medicīniska palīdzība. Pirmās minūtes ir ļoti svarīgas, lai saglabātu cilvēka dzīvību. Daļu no sirdslēkmes radītajiem bojājumiem var novērst, ja cilvēks saņem ārstēšanu pirmajā stundā pēc lēkmes.

Kas izraisa miokarda infarktu?

Visbiežāk infarkta pamatā ir koronarās artērijas aizsērēšana ar asins recekli (trombu), kas veidojas uz jau pastāvošas aterosklerotiskas (tauku plāksnīšu) bojātas artērijas sienas. Plāksnīte var plīst, un tai izveidojas trombs, kas pilnībā vai daļēji aizsprosto asins plūsmu.

Galvenie riska faktori

• Smēķēšana
• Arteriāla hipertensija (paaugstināts asinsspiediens)
• Paaugstināts holesterīns
• Diabēts
• Liekais svars un aptaukošanās
• Fiziska inaktivitāte
• Vecums (risks palielinās ar gadiem) un ģimenes anamnēze
• Stress un neveselīgs uzturs

Simptomi

Simptomi var atšķirties, bet biežākie ir:

• Smagas, spiedzošas vai dedzinošas sāpes krūtīs, kas var izstarot uz roku (parasti kreiso), plecu, žokli, kaklu vai muguru
• Elpas trūkums
• Svīšana, aukstas sviedras
• Nauseja vai vemšana
• Reibonis vai ģībonis
• Dažkārt vieglākas vai netipiskas sūdzības — īpaši sievietēm, vecākiem cilvēkiem un diabētiķiem (piem., vāji simptomi, nogurums)

Ko darīt tūlītējā neatliekamā situācijā

• Sauciet neatliekamo medicīnisko palīdzību (ātro palīdzību) — laiks ir izšķirošs.
• Ja ir pieejams, lūdziet personai sēdēt vai apgulties un palikt mierā; neļaujiet vadīt pašam.
• Ja nav alerģijas un ārsts/neatliekamā palīdzība to iesaka, parasti lēkmes gadījumā nozīmīga ir acetilsalicilskābes (aspirīna) deva — to jāsakoordinē ar neatliekamo palīdzību vai mediķiem.
• Ja cilvēks zaudē samaņu un nav elpošanas, veiciet neatliekamo krūškurvja kompresijas (CPR) un, ja pieejams, izmantojiet automātisko ārējo defibrilatoru (AED).

Diagnostika

Medicīnas iestādē bieži veic:

• Elektrokardiogrammu (EKG) — ātrākais tests, kas palīdz noteikt, vai ir notikusi aizsprostojuma izraisīta išēmija
• Asins analīzes (piem., sirds enzīmi troponīni), kas apstiprina miokarda bojājumu
• Coronary angiography (koronārā angiogrāfija) — invazīvs izmeklējums, lai redzētu, kur ir sašaurinājums vai aizsprostojums
• Ultraskaņa (ehokardiogrāfija) sirds funkcijas novērtēšanai

Ārstēšana

Ārstēšanas mērķis ir pēc iespējas ātrāk atjaunot asinsriti bojātajā sirds daļā un samazināt nākotnes komplikāciju risku. Galvenās pieejas:

• Reperfūzijas terapija: ja iespējams, primārā perkutānā koronārā intervencija (PCI, jeb balona stentēšana) ir pirmā izvēle — to cenšas veikt ātri (parasti noteikts mērķis ir 90 minūtes no ierašanās), ja nav iespējama, var izmantot fibrinolītiskos medikamentus (trombolīzi), īpaši, ja sasniegšana līdz PCI aizņem pārāk ilgu laiku.
• Mediķamentu terapija: antitrombotiski līdzekļi (aspirīns, P2Y12 inhibitori), antikoagulanti, statīni (holesterīna samazināšanai), beta‑blokatori, AKF inhibitoru vai ARB grupas medikamenti — tos piemēro atbilstoši stāvoklim un vadlīnijām.
• Slimnīcā tiek nodrošināta arī sāpju mazināšana, elpošanas atbalsts, ritma traucējumu ārstēšana un nepieciešamības gadījumā intensīvā aprūpe (piem., kardiogēns šoks).
• Pēc akūtas stadijas pacientiem bieži nepieciešama ilgtermiņa medikamentoza terapija un kardiorehabilitācija.

Iespējamās komplikācijas

• Sirds ritma traucējumi (aritmijas), tostarp dzīvībai bīstamas kameras ekstrasistolijas un ventrikulāra fibrilācija
• Sirds mazspēja vai kardiogēns šoks
• Sirds muskula perforācija vai plīsums (retāk)
• Asins recekļu veidošanās sirds dobumos un embolijas risks
• Perikardīts un hroniska sirds mazspēja ilgtermiņā

Atveseļošanās un rehabilitācija

Pēc izrakstīšanās no slimnīcas svarīga ir kardiorehabilitācija — fizioterapijas vingrinājumi, uztura un dzīvesveida izmaiņas, psiholoģiska atbalsta un medikamentu lietošanas uzraudzība. Mērķis ir atjaunot funkcionālo spēju, samazināt atkārtota infarkta risku un uzlabot dzīves kvalitāti.

Profilakse

Profilakse ietver:

• Smēķēšanas pārtraukšanu
• Veselīgu uzturu ar zemu piesātināto tauku daudzumu un daudz dārzeņu, augļu, pilngraudu produktu
• Regulāras fiziskas aktivitātes
• Asinsspiediena, glikozes un holesterīna kontrole
• Svara samazināšanu, ja nepieciešams, un stresa pārvaldību
• Ārsta ieteiktu medikamentu lietošana, ja ir palielināts risks (piem., statīni, antihipertensīvie līdzekļi)

Kad nekavējoties jāizsauc neatliekamā palīdzība

Sazinieties ar neatliekamo palīdzību, ja Jums vai kādam blakus esošajam ir:

• Smagas, ilgstošas (vairāk nekā 10–15 minūtes) sāpes vai spiedīgs diskomforts krūtīs vai citviet, kas var izstarot
• Sarežģīta elpošana, stipra svīšana, ģībonis vai bezsamaņa
• Neparasti intensīvs vājinājums, vemšana vai sajūta, ka “jānomirst”

Miokarda infarkta ārstēšana un prognoze ir atkarīga no laikus sniegtas palīdzības, pacientu vispārējā veselības stāvokļa un ārstēšanas kvalitātes. Ātra rīcība un ilgtermiņa riska faktoru kontrole būtiski samazina nākotnes komplikāciju risku.

Simptomi

Pazīmes, ka cilvēkam ir sirdslēkme, parādās vairāku minūšu laikā un reti kad uzreiz. Lielākajai daļai cilvēku, kuriem ir sirdslēkme, ir sāpes krūtīs. Dažreiz cilvēkiem sāp arī kreisā roka, apakšžoklis, kakls, labā roka, mugura vai vēdera daļas.

Daudzām sievietēm ir atšķirīgi simptomi nekā vīriešiem. Visbiežāk sastopamie simptomi ir elpas trūkums (apgrūtināta elpošana), vājums un liela noguruma sajūta. Dažas sievietes jūtas nogurušas, slikti guļ un viņām ir elpas trūkums līdz pat mēnesim pirms sirdslēkmes. Sievietēm sirdslēkmes laikā var būt arī slikta dūša un kuņģa darbības traucējumi.

Dažreiz cilvēkiem ir "klusie sirdslēkmes". Tie ir sirdslēkmes, kas neizraisa sāpes. Tie biežāk sastopami gados vecākiem cilvēkiem, sievietēm un diabēta slimniekiem. Šiem cilvēkiem vienīgā sirdslēkmes pazīme var būt pēkšņa liela noguruma sajūta vai ģībonis.

Sirdslēkme ( miokarda infarkts) Brīdinājuma pazīmes sievietēm.


Koronārā sirds slimība : Sirdslēkme: šajā gadījumā vienā no šaurajiem asinsvadiem pēkšņi iestrēgst asins receklis.

Ārstēšana

Sirdslēkme ir neatliekama medicīniskā palīdzība, kas jāārstē pēc iespējas ātrāk. Vissvarīgākais ir saglabāt pēc iespējas vairāk miokarda (sirds muskuļa) un novērst vēl lielākas komplikācijas. Laikam ritot, palielinās sirds muskuļa bojājumu risks.

Ārsti vai feldšeri parasti uzsāk noteiktu ārstēšanu, tiklīdz rodas aizdomas par sirdslēkmi. Šāda ārstēšana ietver:

• Aspirīns. Aspirīns ir agrīns un svarīgs sirdslēkmes ārstēšanas līdzeklis. Aspirīns neļauj trombocītiem salipt kopā un var palīdzēt novērst lielāku asins recekļu veidošanos asinsvados un sirdī.
• Nitroglicerīns (nitro). Nitro paplašina sirds asinsvadus. Tas atvieglo asins plūsmu caur šiem asinsvadiem uz sirdi.
• Skābeklis (ja nepieciešams). Ja pacientam ir apgrūtināta elpošana, var ievadīt skābekli.
• pretsāpju zāles pret sāpēm krūtīs (ja nepieciešams).

Kad ārsti ir pārliecināti, ka cilvēkam ir sirdslēkme, ir divi galvenie ārstēšanas veidi: "Trombu veidošanos veicinošas zāles (trombolītiķi) un perkutāna koronārā intervencija.

Trombu savācēji

"Trombu veidošanos veicinošas zāles" (t.s. trombolītiskie līdzekļi) var izšķīdināt asins recekļus, kas bloķē sirds asinsvadus. Tas dod iespēju asinīm un skābeklim atkal ieplūst tajā sirds daļā, kas nesaņēma pietiekami daudz asiņu un skābekļa. Visbiežāk sastopamais trombu likvidējošais medikaments ir audu plazminogēna aktivators (tPA).

Vislabāk darbojas trombu savākšanas līdzekļi, ja pacienti tos saņem 30 minūšu laikā pēc nokļūšanas slimnīcā. Tomēr, ja pacients trombu veidošanos veicinošus medikamentus saņem 12 stundu laikā pēc sirdslēkmes sākuma, viņam ir lielākas izredzes izdzīvot.

Zāles, kas mazina trombu veidošanos, rada zināmu risku. Dažreiz tie var pārāk daudz atšķaidīt asinis un izraisīt asiņošanu.

Perkutāna koronārā intervencija

Ar perkutāno koronāro intervenci tiek atvērtas bloķētas koronārās artērijas. Perkutāna nozīmē, ka procedūra netiek veikta, pārgriežot cilvēku ķirurģiski. Koronārā intervence nozīmē "veids, kā palīdzēt sirdij". Perkutāno koronāro intervenci sauc arī par "koronāro angioplastiku".

Veicot perkutāno koronāro intervenci, ārsts ievada elastīgu caurulīti vienā no pacienta asinsvadiem, parasti augšējā augšstilba daļā. Ārsts vada caurulīti līdz aizsprostotajiem asinsvadiem sirdī. Caurulītes galā ir baloniņš. Ārsts uzpūš balonu, kas nospiež plāksni un asins recekli pret bloķētā asinsvada sānu. Tas ļauj asinīm atkal plūst cauri asinsvadam. Dažreiz ārsts asinsvadā var ievietot arī nelielu tīklveida caurulīti, ko sauc par stentu. Stents nodrošinās, ka asinsvads paliek atvērts un nākotnē atkal neaizsprostojas.

Pirmā palīdzība

Tiklīdz cilvēkam šķiet, ka viņam varētu būt sirdslēkmes, nekavējoties jāzvana neatliekamās palīdzības dienestam. (ASV neatliekamās palīdzības dienestus var sazvanīt, zvanot 911, bet lielākajā daļā Eiropas kontinentālās daļas - 112.) Tomēr vidēji cilvēks nogaida aptuveni trīs stundas, pirms lūdz palīdzību. Ja cilvēks nogaida, lai saņemtu palīdzību, pastāv lielāka iespēja, ka sirds būs nopietnāk bojāta. Amerikas Sirds asociācija saka, ka "laiks ir muskulis": jo ilgāk cilvēks gaida, lai saņemtu palīdzību, jo vairāk sirds muskuļa iet bojā.

Ja cilvēkam ir apgrūtināta elpošana, var palīdzēt sēdēšana taisni. Personai jāievēro visi neatliekamās palīdzības operatora vai ārsta norādījumi.

Atskaņot multivides Animācijā ir parādīts, kā plāksnītes uzkrāšanās vai koronāro artēriju spazmas var izraisīt sirdslēkmi un kā asins plūsmas bloķēšana koronārajā artērijā var izraisīt sirdslēkmi.


Sāpes cilvēki izjūt sarkanā krāsā norādītajās zonās: Daudzi cilvēki norāda tumši sarkanā krāsā iekrāsotās zonas, bet gaiši sarkanā krāsā iekrāsotās zonas skar retāk. Šajā attēlā redzama krūškurvis no priekšpuses.


Dažkārt par sāpju vietām tiek uzskatītas vietas, kas iekrāsotas gaiši sarkanā krāsā. Šajā attēlā redzama mugura.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir akūts miokarda infarkts?

J: Kas ir stenokardija?

J: Ko nozīmē "miokarda infarkts"?

Vai sirdslēkme ir neatliekama medicīniskā palīdzība?

J: Cik ilgā laikā cilvēkam ir jāsaņem sirdslēkmes ārstēšana?

J: Kas notiek, ja sirds daļai nepietiek skābekļa?

Meklēt pēc burta