Akūts miokarda infarkts, saukts arī par sirdslēkmi, rodas, kad pēkšņi tiek bloķēts sirds asinsvads. Asinsvadi pārvadā asinis un skābekli. Ja sirds asinsvads tiek bloķēts, asinis nevar nokļūt sirds daļā. Šī sirds daļa nesaņem pietiekami daudz skābekļa. To sauc par išēmiju. Kad sirds muskulis kļūst išēmisks (nesaņem pietiekami daudz asiņu un skābekļa), išēmija bieži izraisa sāpes krūtīs. To sauc par stenokardiju. Ja išēmija ilgst pietiekami ilgi, sirds muskulis, kas nesaņem pietiekami daudz skābekļa, iet bojā. To sauc par infarktu. "Miokarda infarkts" nozīmē "sirds muskuļa infarkts (muskuļu nāve)".

Sirdslēkme ir neatliekama medicīniska palīdzība. Pirmās minūtes ir ļoti svarīgas, lai saglabātu cilvēka dzīvību. Daļu no sirdslēkmes radītajiem bojājumiem var novērst, ja cilvēks saņem ārstēšanu pirmajā stundā pēc lēkmes.

Kas izraisa miokarda infarktu?

Visbiežāk infarkta pamatā ir koronarās artērijas aizsērēšana ar asins recekli (trombu), kas veidojas uz jau pastāvošas aterosklerotiskas (tauku plāksnīšu) bojātas artērijas sienas. Plāksnīte var plīst, un tai izveidojas trombs, kas pilnībā vai daļēji aizsprosto asins plūsmu.

Galvenie riska faktori

  • Smēķēšana
  • Arteriāla hipertensija (paaugstināts asinsspiediens)
  • Paaugstināts holesterīns
  • Diabēts
  • Liekais svars un aptaukošanās
  • Fiziska inaktivitāte
  • Vecums (risks palielinās ar gadiem) un ģimenes anamnēze
  • Stress un neveselīgs uzturs

Simptomi

Simptomi var atšķirties, bet biežākie ir:

  • Smagas, spiedzošas vai dedzinošas sāpes krūtīs, kas var izstarot uz roku (parasti kreiso), plecu, žokli, kaklu vai muguru
  • Elpas trūkums
  • Svīšana, aukstas sviedras
  • Nauseja vai vemšana
  • Reibonis vai ģībonis
  • Dažkārt vieglākas vai netipiskas sūdzības — īpaši sievietēm, vecākiem cilvēkiem un diabētiķiem (piem., vāji simptomi, nogurums)

Ko darīt tūlītējā neatliekamā situācijā

  • Sauciet neatliekamo medicīnisko palīdzību (ātro palīdzību) — laiks ir izšķirošs.
  • Ja ir pieejams, lūdziet personai sēdēt vai apgulties un palikt mierā; neļaujiet vadīt pašam.
  • Ja nav alerģijas un ārsts/neatliekamā palīdzība to iesaka, parasti lēkmes gadījumā nozīmīga ir acetilsalicilskābes (aspirīna) deva — to jāsakoordinē ar neatliekamo palīdzību vai mediķiem.
  • Ja cilvēks zaudē samaņu un nav elpošanas, veiciet neatliekamo krūškurvja kompresijas (CPR) un, ja pieejams, izmantojiet automātisko ārējo defibrilatoru (AED).

Diagnostika

Medicīnas iestādē bieži veic:

  • Elektrokardiogrammu (EKG) — ātrākais tests, kas palīdz noteikt, vai ir notikusi aizsprostojuma izraisīta išēmija
  • Asins analīzes (piem., sirds enzīmi troponīni), kas apstiprina miokarda bojājumu
  • Coronary angiography (koronārā angiogrāfija) — invazīvs izmeklējums, lai redzētu, kur ir sašaurinājums vai aizsprostojums
  • Ultraskaņa (ehokardiogrāfija) sirds funkcijas novērtēšanai

Ārstēšana

Ārstēšanas mērķis ir pēc iespējas ātrāk atjaunot asinsriti bojātajā sirds daļā un samazināt nākotnes komplikāciju risku. Galvenās pieejas:

  • Reperfūzijas terapija: ja iespējams, primārā perkutānā koronārā intervencija (PCI, jeb balona stentēšana) ir pirmā izvēle — to cenšas veikt ātri (parasti noteikts mērķis ir 90 minūtes no ierašanās), ja nav iespējama, var izmantot fibrinolītiskos medikamentus (trombolīzi), īpaši, ja sasniegšana līdz PCI aizņem pārāk ilgu laiku.
  • Mediķamentu terapija: antitrombotiski līdzekļi (aspirīns, P2Y12 inhibitori), antikoagulanti, statīni (holesterīna samazināšanai), beta‑blokatori, AKF inhibitoru vai ARB grupas medikamenti — tos piemēro atbilstoši stāvoklim un vadlīnijām.
  • Slimnīcā tiek nodrošināta arī sāpju mazināšana, elpošanas atbalsts, ritma traucējumu ārstēšana un nepieciešamības gadījumā intensīvā aprūpe (piem., kardiogēns šoks).
  • Pēc akūtas stadijas pacientiem bieži nepieciešama ilgtermiņa medikamentoza terapija un kardiorehabilitācija.

Iespējamās komplikācijas

  • Sirds ritma traucējumi (aritmijas), tostarp dzīvībai bīstamas kameras ekstrasistolijas un ventrikulāra fibrilācija
  • Sirds mazspēja vai kardiogēns šoks
  • Sirds muskula perforācija vai plīsums (retāk)
  • Asins recekļu veidošanās sirds dobumos un embolijas risks
  • Perikardīts un hroniska sirds mazspēja ilgtermiņā

Atveseļošanās un rehabilitācija

Pēc izrakstīšanās no slimnīcas svarīga ir kardiorehabilitācija — fizioterapijas vingrinājumi, uztura un dzīvesveida izmaiņas, psiholoģiska atbalsta un medikamentu lietošanas uzraudzība. Mērķis ir atjaunot funkcionālo spēju, samazināt atkārtota infarkta risku un uzlabot dzīves kvalitāti.

Profilakse

Profilakse ietver:

  • Smēķēšanas pārtraukšanu
  • Veselīgu uzturu ar zemu piesātināto tauku daudzumu un daudz dārzeņu, augļu, pilngraudu produktu
  • Regulāras fiziskas aktivitātes
  • Asinsspiediena, glikozes un holesterīna kontrole
  • Svara samazināšanu, ja nepieciešams, un stresa pārvaldību
  • Ārsta ieteiktu medikamentu lietošana, ja ir palielināts risks (piem., statīni, antihipertensīvie līdzekļi)

Kad nekavējoties jāizsauc neatliekamā palīdzība

Sazinieties ar neatliekamo palīdzību, ja Jums vai kādam blakus esošajam ir:

  • Smagas, ilgstošas (vairāk nekā 10–15 minūtes) sāpes vai spiedīgs diskomforts krūtīs vai citviet, kas var izstarot
  • Sarežģīta elpošana, stipra svīšana, ģībonis vai bezsamaņa
  • Neparasti intensīvs vājinājums, vemšana vai sajūta, ka “jānomirst”

Miokarda infarkta ārstēšana un prognoze ir atkarīga no laikus sniegtas palīdzības, pacientu vispārējā veselības stāvokļa un ārstēšanas kvalitātes. Ātra rīcība un ilgtermiņa riska faktoru kontrole būtiski samazina nākotnes komplikāciju risku.