Miokarda infarkts

Cēloņi

Lielāko daļu sirdslēkmju izraisa koronāro artēriju slimība (KAS). Koronāro artēriju slimības gadījumā uz sirds artēriju iekšējām sieniņām uzkrājas vaskam līdzīgs materiāls, ko sauc par plāksnīti. To sauc par aterosklerozi. Plāksni veido holesterīns un citas šūnas. Plākšņu daudzums palielinās lēni. Tā kā uzkrājas arvien vairāk aplikuma, sirds asinsvadu iekšpuse sašaurinās. Tas nozīmē, ka caur asinsvadiem var plūst mazāk asiņu. Tas var izraisīt trombocītu (kas veido asins recekli) uzkrāšanos plāksnītes priekšā. Tas izraisa asins recekļa veidošanos asinsvadā. Ja trombs atbrīvojas un iestrēgst asinsvada daļā, ko sašaurina plāksnīte, plāksnīte un trombs kopā pilnībā bloķē asinsvadu. Tas neļauj asinīm piekļūt pie sirds daļas un izraisa sirdslēkmi.

Cilvēks var samazināt savas izredzes saslimt ar koronāro artēriju slimību, ēdot veselīgu pārtiku, sportojot, nesmēķējot cigaretes un nelietojot pārāk daudz alkohola. ^[]

Simptomi

Pazīmes, ka cilvēkam ir sirdslēkme, parādās vairāku minūšu laikā un reti kad uzreiz. Lielākajai daļai cilvēku, kuriem ir sirdslēkme, ir sāpes krūtīs. Dažreiz cilvēkiem sāp arī kreisā roka, apakšžoklis, kakls, labā roka, mugura vai vēdera daļas.

Daudzām sievietēm ir atšķirīgi simptomi nekā vīriešiem. Visbiežāk sastopamie simptomi ir elpas trūkums (apgrūtināta elpošana), vājums un liela noguruma sajūta. Dažas sievietes jūtas nogurušas, slikti guļ un viņām ir elpas trūkums līdz pat mēnesim pirms sirdslēkmes. Sievietēm sirdslēkmes laikā var būt arī slikta dūša un kuņģa darbības traucējumi.

Dažreiz cilvēkiem ir "klusie sirdslēkmes". Tie ir sirdslēkmes, kas neizraisa sāpes. Tie biežāk sastopami gados vecākiem cilvēkiem, sievietēm un diabēta slimniekiem. Šiem cilvēkiem vienīgā sirdslēkmes pazīme var būt pēkšņa liela noguruma sajūta vai ģībonis.

Sirdslēkme ( miokarda infarkts) Brīdinājuma pazīmes sievietēm.


Koronārā sirds slimība : Sirdslēkme: šajā gadījumā vienā no šaurajiem asinsvadiem pēkšņi iestrēgst asins receklis.

Ārstēšana

Sirdslēkme ir neatliekama medicīniskā palīdzība, kas jāārstē pēc iespējas ātrāk. Vissvarīgākais ir saglabāt pēc iespējas vairāk miokarda (sirds muskuļa) un novērst vēl lielākas komplikācijas. Laikam ritot, palielinās sirds muskuļa bojājumu risks.

Ārsti vai feldšeri parasti uzsāk noteiktu ārstēšanu, tiklīdz rodas aizdomas par sirdslēkmi. Šāda ārstēšana ietver:

• Aspirīns. Aspirīns ir agrīns un svarīgs sirdslēkmes ārstēšanas līdzeklis. Aspirīns neļauj trombocītiem salipt kopā un var palīdzēt novērst lielāku asins recekļu veidošanos asinsvados un sirdī.
• Nitroglicerīns (nitro). Nitro paplašina sirds asinsvadus. Tas atvieglo asins plūsmu caur šiem asinsvadiem uz sirdi.
• Skābeklis (ja nepieciešams). Ja pacientam ir apgrūtināta elpošana, var ievadīt skābekli.
• pretsāpju zāles pret sāpēm krūtīs (ja nepieciešams).

Kad ārsti ir pārliecināti, ka cilvēkam ir sirdslēkme, ir divi galvenie ārstēšanas veidi: "Trombu veidošanos veicinošas zāles (trombolītiķi) un perkutāna koronārā intervencija.

Trombu savācēji

"Trombu veidošanos veicinošas zāles" (t.s. trombolītiskie līdzekļi) var izšķīdināt asins recekļus, kas bloķē sirds asinsvadus. Tas dod iespēju asinīm un skābeklim atkal ieplūst tajā sirds daļā, kas nesaņēma pietiekami daudz asiņu un skābekļa. Visbiežāk sastopamais trombu likvidējošais medikaments ir audu plazminogēna aktivators (tPA).

Vislabāk darbojas trombu savākšanas līdzekļi, ja pacienti tos saņem 30 minūšu laikā pēc nokļūšanas slimnīcā. Tomēr, ja pacients trombu veidošanos veicinošus medikamentus saņem 12 stundu laikā pēc sirdslēkmes sākuma, viņam ir lielākas izredzes izdzīvot.

Zāles, kas mazina trombu veidošanos, rada zināmu risku. Dažreiz tie var pārāk daudz atšķaidīt asinis un izraisīt asiņošanu.

Perkutāna koronārā intervencija

Ar perkutāno koronāro intervenci tiek atvērtas bloķētas koronārās artērijas. Perkutāna nozīmē, ka procedūra netiek veikta, pārgriežot cilvēku ķirurģiski. Koronārā intervence nozīmē "veids, kā palīdzēt sirdij". Perkutāno koronāro intervenci sauc arī par "koronāro angioplastiku".

Veicot perkutāno koronāro intervenci, ārsts ievada elastīgu caurulīti vienā no pacienta asinsvadiem, parasti augšējā augšstilba daļā. Ārsts vada caurulīti līdz aizsprostotajiem asinsvadiem sirdī. Caurulītes galā ir baloniņš. Ārsts uzpūš balonu, kas nospiež plāksni un asins recekli pret bloķētā asinsvada sānu. Tas ļauj asinīm atkal plūst cauri asinsvadam. Dažreiz ārsts asinsvadā var ievietot arī nelielu tīklveida caurulīti, ko sauc par stentu. Stents nodrošinās, ka asinsvads paliek atvērts un nākotnē atkal neaizsprostojas.

Pirmā palīdzība

Tiklīdz cilvēkam šķiet, ka viņam varētu būt sirdslēkmes, nekavējoties jāzvana neatliekamās palīdzības dienestam. (ASV neatliekamās palīdzības dienestus var sazvanīt, zvanot 911, bet lielākajā daļā Eiropas kontinentālās daļas - 112.) Tomēr vidēji cilvēks nogaida aptuveni trīs stundas, pirms lūdz palīdzību. Ja cilvēks nogaida, lai saņemtu palīdzību, pastāv lielāka iespēja, ka sirds būs nopietnāk bojāta. Amerikas Sirds asociācija saka, ka "laiks ir muskulis": jo ilgāk cilvēks gaida, lai saņemtu palīdzību, jo vairāk sirds muskuļa iet bojā.

Ja cilvēkam ir apgrūtināta elpošana, var palīdzēt sēdēšana taisni. Personai jāievēro visi neatliekamās palīdzības operatora vai ārsta norādījumi.

Atskaņot multivides Animācijā ir parādīts, kā plāksnītes uzkrāšanās vai koronāro artēriju spazmas var izraisīt sirdslēkmi un kā asins plūsmas bloķēšana koronārajā artērijā var izraisīt sirdslēkmi.


Sāpes cilvēki izjūt sarkanā krāsā norādītajās zonās: Daudzi cilvēki norāda tumši sarkanā krāsā iekrāsotās zonas, bet gaiši sarkanā krāsā iekrāsotās zonas skar retāk. Šajā attēlā redzama krūškurvis no priekšpuses.


Dažkārt par sāpju vietām tiek uzskatītas vietas, kas iekrāsotas gaiši sarkanā krāsā. Šajā attēlā redzama mugura.