Aspirīns (acetilsalicilskābe): īpašības, lietošana un blakusparādības

Uzzini par aspirīna īpašībām, lietošanu sirds veselībai, pretsāpju efektu un iespējamām blakusparādībām — kad lietot un kad izvairīties.

Aspirīns (acetilsalicilskābe) ir plaši lietots pretsāpju, pretdrudža un pretiekaisuma līdzeklis. Visbiežāk to lieto, lai mazinātu sāpju, drudža un iekaisuma simptomus. Tam piemīt arī antitrombocītu iedarbība — tas kavē trombocītu agregāciju asinīs, samazinot asins recēšanas iespēju; šo īpašību izmanto kardiovaskulāro notikumu, piemēram, sirdslēkmju, profilaksei. Aspirīns ir viens no visvairāk lietotajiem medikamentiem pasaulē.

Kā aspirīns darbojas

Aspirīns irreversible inhibē ciklooksigenāzes enzīmus (COX‑1 un COX‑2). Tas samazina prostaglandīnu un tromboksāna A2 ražošanu — vielas, kas iesaistītas sāpju signālu veidošanā, iekaisumā un trombocītu agregācijā. Aspirīna ietekme uz trombocītiem ir ilgstoša, jo tas maina trombocītu funkciju uz visu trombocīta dzīves ilgumu (parasti 7–10 dienas).

Lietošanas norādījumi un devas

Deva un lietošanas biežums atkarīgs no indikācijas un pacienta vecuma:

• Analģija un drudzis: bieži lieto 300–1000 mg katru 4–6 stundu; maksimālā diennakts deva pieaugušajiem parasti nepārsniedz 3–4 g (vienmēr jāievēro ārsta vai produkta norādījumi).
• Antitrombocītu (sirds un asinsvadu profilakse): parasti lieto zemas devas aspirīnu — apmēram 75–100 mg vienreiz dienā. Šāda deva samazina risku atkārtotām trombotiskām komplikācijām pēc infarkta vai insulta.
• Bērniem: aspirīnu bērniem lieto reti un tikai ārsta uzraudzībā; īpaši jāizvairās no aspirīna bērniem un pusaudžiem, kam ir iespējama vīrusu infekcija (skat. Rēja sindroms).

Ir pieejamas dažādas formulācijas: parastās tabletes, enteriski pārklātas tabletes (lai mazinātu kuņģa kairinājumu), bufertabletes un citas. Enteriski pārklātas tabletes var aizkavēt absorbciju.

Blakusparādības un riski

Aspirīns parasti labi panesams, taču var izraisīt blakusparādības:

• Kuņģa un zarnu trakta kairinājums, dedzināšana, kuņģa čūlas un asiņošana. Ilgstoša lietošana vai lielas devas palielina riska iespēju.
• Asiņošanas risks: aspirīns palielina asiņošanas risku (piem., no gļotādām vai pēc traumas), īpaši ja vienlaikus lieto antikoagulantus.
• Bronhospazms: cilvēkiem ar astmu aspirīns var izraisīt astmas lēkmes (aspirin-exacerbated respiratory disease).
• Alerģiskas reakcijas, izsitumi, izteikta jutība pret zālēm.
• Tinnitus (ausu troksnis) un reibonis — bieži agrīnas pārmērīgas devas pazīmes.
• Nieres un aknu funkcijas traucējumi — lieli daudzumi vai ilgstoša lietošana var bojāt nieres vai aknas.

Pārmērīga deva un pārdozēšana

Pārmērīga aspirīna lietošana (salicilātu intoksikācija) var būt nopietna. Simptomi var ietvert sliktu dūšu, vemšanu, svīšanu, dehidratāciju, tinnitusu, elpošanas ātruma izmaiņas (sākotnēji elpošanas paātrinājums — respiratorā alkalosis, vēlāk — metaboliska acidoze), apziņas traucējumus un koma. Smagos gadījumos nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība; ārstēšana var ietvert aktivēto ogli, šķīdumu alkalozēšanu ar nātrija bikarbonātu un hemodialīzi.

Kontrindikācijas un īpaši brīdinājumi

Ir situācijas, kad aspirīnu nevajadzētu lietot vai jālieto tikai ārsta uzraudzībā:

• Cilvēkiem ar smagām kuņģa vai zarnu čūlām, hronisku asiņošanu vai asiņošanas traucējumiem, piemēram, hemofiliju.
• Cilvēkiem ar smagām nieru vai aknu slimībām — aspirīns var pasliktināt nieru funkciju un uzkrāties.
• Cilvēkiem ar podagru vai hiperurikēmiju — lielas devas var ietekmēt urīnskābes izvadīšanu.
• Cilvēkiem ar diabētu vai augstu asinsspiedienu jālieto aspirīns tikai pēc ārsta ieteikuma, ņemot vērā risku un ieguvumu.
• Cilvēkiem, kas ir alerģiski pret aspirīnu, ibuprofēnu vai naproksēnu, jāizvairās no šiem līdzekļiem.
• Cilvēkiem ar astmu, kuriem astmas lēkmes izraisa aspirīns, vajadzētu izvairīties no jebkādu pretiekaisuma līdzekļu lietošanas uz tā bāzes.
• Bērniem un pusaudžiem ar vīrusu infekciju (piem., gripa vai vējbakas) aspirīns var izraisīt Reja sindroms, kas ir reta, bet nopietna slimība — tāpēc aspirīns bērniem jādod tikai pēc ārsta norādījuma.
• Grūtniecība: aspirīns īpaši jāizvairās trešajā trimestrī (risks asiņošanai jaundzimušajam un ietekme uz dzemdību), un lietot tikai pēc ārsta novērtējuma.

Savstarpējās mijiedarbības ar citām zālēm

Aspirīns mijiedarbojas ar daudziem medikamentiem. Piemēram:

• Antikoagulanti (var palielināt asiņošanas risku).
• Daži citi pretiekaisuma līdzekļi, piemēram, ibuprofēns, var samazināt aspirīna antitrombocītu efektu, ja lieto vienlaikus.
• Dažas antidepresantu grupas (piem., SSRI) var pastiprināt asiņošanas risku kombinācijā ar aspirīnu.
• Metotreksāts un daži citi medikamenti var mijiedarboties, palielinot toksicitātes risku.

Vienmēr informējiet ārstu vai farmaceitu par visām lietotajām zālēm un uztura bagātinātājiem.

Praktiski padomi

• Lietojiet aspirīnu ar ēdienu vai pienu, lai mazinātu kuņģa kairinājumu.
• Ja rodas asiņošana (piem., melena, asiņains vemjums, neparastas zilumu parādīšanās), nekavējoties jākonsultējas ar ārstu.
• Neizmantojiet aspirīnu bērniem ar vīrusu infekciju; lietojiet bērnu pretsāpju līdzekļus, ieteiktus pediatra.
• Ilgstoša vai regulāra lietošana profilaksei jāveic pēc ārsta novērtējuma — īpaši primārā profilaksē (bez jau esošas kardiovaskulāras slimības) jaunu pētījumu dēļ ieguvumi var neatmaksāties attiecībā pret asiņošanas risku.
• Uzglabāt sausā, vēsā vietā, ārpus bērnu sasniedzamības.

Pārskats par vēsturi un nosaukumu

Aspirīns tika izgudrots Vācijā 1897. gadā, un Uzņēmumam Bayer ir preču zīme uz zīmolu "aspirīns" daudzās valstīs (apmēram 80 valstīs). Citās valstīs nosaukums "aspirīns" kļuvis par vispārīgu zāļu nosaukumu (ģeneriskais nosaukums).

Jautājumi un atbildes

J: Kādam nolūkam lieto aspirīnu?

Vai aspirīns ir viens no visvairāk lietotajiem medikamentiem pasaulē?

J: Vai ir kādas blakusparādības, kas saistītas ar aspirīna lietošanu?

J: Kam nevajadzētu lietot aspirīnu, iepriekš nekonsultējoties ar ārstu?

J: Kad tika izgudrots aspirīns?

Vai Bayer ir preču zīme uz "aspirīnu"?

Meklēt pēc burta