Labdabīgs paroksizmāls vertigo bērnībā

Cēloņi

Ārsti nav pārliecināti, kas izraisa BPVC. Daži ārsti uzskata, ka tas ir saistīts ar iekšējās auss problēmām, kas ietekmē līdzsvaru. Piemēram, daži ārsti uzskata, ka BPVC ir līdzīgs kādai citai slimībai, kas bieži rodas pieaugušajiem pēc 50 gadu vecuma. Šo traucējumu sauc par labdabīgu paroksizmālu pozicionālu vertigo (BPPV). BPPV ir "vestibulārais traucējums" - traucējumi iekšējā ausī, kas ietekmē līdzsvaru.

Citi ārsti uzskata, ka BPVC ir saistīts ar migrēnas galvassāpēm, taču lielākajai daļai bērnu ar BPVC galvassāpes nerodas.

Pazīmes un simptomi

• Nistagms (dažkārt dēvēts par "dejojošām acīm"): Ātras, nekontrolējamas acu kustības. Šīs acu kustības var notikt pašas no sevis vai tās var izraisīt skatīšanās. Ja bērnam ar BPVC nav citu simptomu, viņam var būt pozicionālais nistagms, kas rodas, kad galva atrodas noteiktā stāvoklī.
• Slikta dūša: Slikta dūša: gribas vemt.
• vemšana: Vemšana.
• Gaitas ataksija: Gājiena grūtības, jo medicīnisku problēmu dēļ (piemēram, BPVC) muskuļi nedarbojas kopā. Šo simptomu var būt grūtāk pamanīt zīdaiņiem, kuri vēl nevar staigāt.
• stājas nelīdzsvarotība: Problēmas ar līdzsvara saglabāšanu, kas apgrūtina stāvēšanu taisni. Šo simptomu var būt grūtāk pamanīt zīdaiņiem, kuri vēl nespēj stāvēt.
• Izskatās nobijies: Bērni var izskatīties nobijušies BPVC izraisīto fizisko simptomu, piemēram, līdzsvara zuduma un reibonis, dēļ.

Tas parāda, kā izskatās iekšējā auss, vestibulārā sistēma ir krāsainā daļa. Iekšējā auss ir tā auss daļa, kas atrodas cilvēka galvā.


Horizontālais (no vienas puses uz otru) optokinētiskais nistagms. Acis var kustēties arī uz augšu un uz leju (vertikālais optokinētiskais nistagms).

Diagnoze

Lai ārsts varētu diagnosticēt labdabīgu parogātisku bērnu reiboni, visām šīm pazīmēm ir jābūt patiesām:

• Bērnam ir bijuši vismaz pieci vertigo lēkmes.
• Bērnam bieži rodas reibonis; reibonis rodas pēkšņi un pēc dažām minūtēm līdz dažām stundām izzūd.
• Bērnam bija normāla neiroloģiskā izmeklēšana (ar kuru pārbauda, vai ir problēmas ar smadzeņu darbību).
• Bērnam starp lēkmēm bija normālas audiometriskās un vestibulārās funkcijas (tas nozīmē, ka starp lēkmēm bērnam bija normāla dzirde un nebija acīmredzamu iekšējo ausu problēmu).
• Bērnam bija normāla elektroencefalogrāfija (EEG) (tas ir tests, ar kuru nosaka neparastu elektrisko aktivitāti smadzenēs).

Diferenciāldiagnozes

Diferenciāldiagnozes ir dažādi medicīniskie traucējumi, kas var izraisīt tos pašus simptomus. Kad ārsts jautā, kādas ir BPVC diferenciāldiagnozes, viņš jautā: "Kāda cita slimība varētu izraisīt šos simptomus? Kas vēl tas varētu būt?" Pirms ārsts nosaka galīgo diagnozi, viņam ir jādomā, kādām citām saslimšanām ir tādi paši vai līdzīgi simptomi, un jāpārliecinās, vai kāda no tām nav problēma.

Dažas no BPVC diferenciālajām diagnozēm ir šādas:

• Aizmugurējās bedres audzējs: Audzējs smadzeņu daļā, kas atrodas galvaskausa apakšdaļā vai tās tuvumā. Aizmugurējās bedres audzēji biežāk sastopami bērniem nekā pieaugušajiem. Aptuveni 54-70 % no visiem smadzeņu audzējiem, kas rodas bērniem, sākas aizmugurējā bedrē.
• Dzemdes kakla mugurkaula anomālijas: Problēmas ar mugurkaula kakla daļu.
• Otoloģiski traucējumi: Problēmas ar ausu iekšpusi.
• Labdabīga pakauša epilepsija: Epilepsijas veids, ko lielākā daļa bērnu izārstē.
• Metabolisma traucējumi: Problēmas, kas saistītas ar to, kā organisms iegūst enerģiju no pārtikas.