Labdabīgs paroksizmāls reibonis bērniem (BPVC): simptomi, vecums, gaita
Uzziniet par labdabīgu paroksizmālo reiboni bērniem (BPVC): simptomi, biežums, tipiska vecuma sākums un slimības gaita — saprotami padomi vecākiem.
Labdabīgs paroksizmāls vertigo bērnībā (saīsināti BPVC) ir bieži sastopama medicīniska problēma bērniem. "Labdabīgs" nozīmē, ka stāvoklis parasti nav nopietns vai dzīvībai bīstams; "paroksizmāls" nozīmē, ka simptomu epizodes parādās pēkšņi un pēc tam pāriet; un "vertigo" nozīmē reiboni — sajūtu, ka bērns kustas vai griežas, lai gan realitātē viņš stāv mierīgi. BPVC raksturo atkārtotas īslaicīgas reiboņu epizodes bez skaidras auss slimības vai dzirdes zuduma.
Reibonis parasti bērniem rada sajūtu, it kā viņi kustētos vai grieztos, vai arī ka galvas iekšpuse kustējas. Epizodes bieži vien ir pēkšņas, var ilgt no dažām sekundēm līdz dažām minūtēm (reti stundām), un pēc tām bērns atgriežas normālā stāvoklī. Dažkārt pievienojas nelabums, vemšana, balta āda, baiļu izpausmes, īslaicīga līdzsvara zudums vai nistagms (acu ritmiska kustēšanās).
Simptomi
- Īslaicīgas, atkārtotas reiboņa epizodes (pārvietošanās/griešanās sajūta)
- Nelabums vai vemšana epizodes laikā
- Bērns var būt satraukts, kliegt vai gribēt tikt paturēts rokās
- Pārejošs līdzsvara traucējums starp epizodēm
- Var novērot nistagmu ārstam novērojot acu kustības
- Parasti nav dzirdes zuduma vai citu auss simptomu
Vecums un gaita
BPVC visbiežāk sākas bērniem vecumā no aptuveni 2 līdz 5 gadiem, un daudzos gadījumos simptomi izzūd līdz 8 gadu vecumam. Tomēr epizodes var sākties arī agrāk (dažu mēnešu vecumā) vai vēlāk (līdz aptuveni 12 gadiem). Dažiem bērniem BPVC parādība atkārtojas periodiski vairākus mēnešus vai gadus, pirms pilnīgi izzūd.
Biežums un saistība ar citām saslimšanām
BPVC ir visbiežāk sastopamais reibonis bērniem bez dzirdes zuduma vai noteiktas diagnosticētas auss slimības. Tiek lēsts, ka tas skar aptuveni 2,6 % bērnu (ap 26 no 1000 bērniem). Ir bieža saistība ar migrēnu — daudziem bērniem ar BPVC vai viņu ģimenes locekļiem vēlāk attīstās migrēna; BPVC tiek uzskatīts par migrēnas “ekvivalentu” bērnībā.
Diagnostika
Diagnoze parasti balstās uz rūpīgu anamnēzi (epizodes apraksts, ilgums, biežums, pavadošie simptomi) un fizisku izmeklēšanu, tostarp nervu sistēmas un ausu/acu pārbaudi. Parasti dzirdes testi un neurologiska pārbaude ir normāli. Papildu izmeklējumi nav nepieciešami ikvienam bērnam, ja klīniskā aina atbilst BPVC un nav brīdinošu pazīmju.
Kad nepieciešami papildizmeklējumi
Papildus izmeklējumi (piem., galvas attēlveidošana, audiometrija, vestibularie testi vai pediatrijas/neiroloģijas konsultācija) jāapsver, ja ir kāds no šiem:
- pastāvīgs vai progresējošs līdzsvara traucējums starp epizodēm
- dzirdes zudums vai troksņi ausīs
- neparasti gari vai ļoti smagi uzbrukumi
- fokālas neirologiskas pazīmes (vājums, koordinācijas traucējumi, runas vai redzes izmaiņas)
- drudzis, kakla stīvums, traumas vēsture vai krampji
Ārstēšana un pašaprūpe
BPVC ārstēšanas pamatā ir mierināšana un drošības nodrošināšana epizodēs. Praktiski ieteikumi:
- nodrošināt drošu vidi — turēt bērnu sēdošu vai guļošu, lai nepieļautu krišanu
- atslodzēt (vēdināt telpu, dot ūdeni pēc vemšanas) un nomierināt bērnu
- ja nepieciešams, var izmantot īslaicīgi pretvemšanas medikamentus pēc ārsta ieteikuma
- izvairīties no potenciāliem trigeriem, ja tos var identificēt (piem., ilgstošs izsalkums, miega trūkums)
- ja epizodes ir biežas un smagas, dažkārt apsverama migrēnas profilakse atbilstoši pediatra vai neirologa ieteikumam
Kad meklēt nekavējošu medicīnisko palīdzību
Meklējiet neatliekamo palīdzību vai pediatra konsultāciju, ja parādās kāds no šiem:
- asonadījumā notiek pirmā reize un simptomi ir smagi (ilgstoša vemšana, bezsamaņa, grūtības elpot)
- pievienojas dzirdes zudums vai stipri troksņi ausīs
- fokālas neirologiskas pazīmes — vājums, grūtības runāt vai redzes zudumi
- drudzis, kakla stīvums vai traumas vēsture
Prognoze
Prognoze parasti ir laba. Lielākā daļa bērnu izaug no BPVC, un epizodes ar laiku kļūst retākas un izzūd. Tomēr daļa bērnu vēlāk var attīstīt migrēnu; tāpēc ir svarīgi uzraudzīt simptomu attīstību un ģimenes anamnēzi.
Svarīgi kopsavilkumā
- BPVC ir biežs, parasti nekaitīgs reibonis mazu bērnu vecumā.
- Diagnoze balstās uz raksturīgu klīnisko vēsturi un normālu izmeklēšanu.
- Galvenā ārstēšana — mierināšana, drošība un atbalsts; vairumā gadījumu speciāla ārstēšana nav nepieciešama.
- Meklējiet medicīnisko palīdzību, ja ir dzirdes zudums, neparasti smagi vai ilgstoši simptomi, fokālas neirologiskas pazīmes vai aizdomas par traumu vai infekciju.
Cēloņi
Ārsti nav pārliecināti, kas izraisa BPVC. Daži ārsti uzskata, ka tas ir saistīts ar iekšējās auss problēmām, kas ietekmē līdzsvaru. Piemēram, daži ārsti uzskata, ka BPVC ir līdzīgs kādai citai slimībai, kas bieži rodas pieaugušajiem pēc 50 gadu vecuma. Šo traucējumu sauc par labdabīgu paroksizmālu pozicionālu vertigo (BPPV). BPPV ir "vestibulārais traucējums" - traucējumi iekšējā ausī, kas ietekmē līdzsvaru.
Citi ārsti uzskata, ka BPVC ir saistīts ar migrēnas galvassāpēm, taču lielākajai daļai bērnu ar BPVC galvassāpes nerodas.
Pazīmes un simptomi
- Nistagms (dažkārt dēvēts par "dejojošām acīm"): Ātras, nekontrolējamas acu kustības. Šīs acu kustības var notikt pašas no sevis vai tās var izraisīt skatīšanās. Ja bērnam ar BPVC nav citu simptomu, viņam var būt pozicionālais nistagms, kas rodas, kad galva atrodas noteiktā stāvoklī.
- Slikta dūša: Slikta dūša: gribas vemt.
- vemšana: Vemšana.
- Gaitas ataksija: Gājiena grūtības, jo medicīnisku problēmu dēļ (piemēram, BPVC) muskuļi nedarbojas kopā. Šo simptomu var būt grūtāk pamanīt zīdaiņiem, kuri vēl nevar staigāt.
- stājas nelīdzsvarotība: Problēmas ar līdzsvara saglabāšanu, kas apgrūtina stāvēšanu taisni. Šo simptomu var būt grūtāk pamanīt zīdaiņiem, kuri vēl nespēj stāvēt.
- Izskatās nobijies: Bērni var izskatīties nobijušies BPVC izraisīto fizisko simptomu, piemēram, līdzsvara zuduma un reibonis, dēļ.
Tas parāda, kā izskatās iekšējā auss, vestibulārā sistēma ir krāsainā daļa. Iekšējā auss ir tā auss daļa, kas atrodas cilvēka galvā.
Horizontālais (no vienas puses uz otru) optokinētiskais nistagms. Acis var kustēties arī uz augšu un uz leju (vertikālais optokinētiskais nistagms).
Diagnoze
Lai ārsts varētu diagnosticēt labdabīgu parogātisku bērnu reiboni, visām šīm pazīmēm ir jābūt patiesām:
- Bērnam ir bijuši vismaz pieci vertigo lēkmes.
- Bērnam bieži rodas reibonis; reibonis rodas pēkšņi un pēc dažām minūtēm līdz dažām stundām izzūd.
- Bērnam bija normāla neiroloģiskā izmeklēšana (ar kuru pārbauda, vai ir problēmas ar smadzeņu darbību).
- Bērnam starp lēkmēm bija normālas audiometriskās un vestibulārās funkcijas (tas nozīmē, ka starp lēkmēm bērnam bija normāla dzirde un nebija acīmredzamu iekšējo ausu problēmu).
- Bērnam bija normāla elektroencefalogrāfija (EEG) (tas ir tests, ar kuru nosaka neparastu elektrisko aktivitāti smadzenēs).
Diferenciāldiagnozes
Diferenciāldiagnozes ir dažādi medicīniskie traucējumi, kas var izraisīt tos pašus simptomus. Kad ārsts jautā, kādas ir BPVC diferenciāldiagnozes, viņš jautā: "Kāda cita slimība varētu izraisīt šos simptomus? Kas vēl tas varētu būt?" Pirms ārsts nosaka galīgo diagnozi, viņam ir jādomā, kādām citām saslimšanām ir tādi paši vai līdzīgi simptomi, un jāpārliecinās, vai kāda no tām nav problēma.
Dažas no BPVC diferenciālajām diagnozēm ir šādas:
- Aizmugurējās bedres audzējs: Audzējs smadzeņu daļā, kas atrodas galvaskausa apakšdaļā vai tās tuvumā. Aizmugurējās bedres audzēji biežāk sastopami bērniem nekā pieaugušajiem. Aptuveni 54-70 % no visiem smadzeņu audzējiem, kas rodas bērniem, sākas aizmugurējā bedrē.
- Dzemdes kakla mugurkaula anomālijas: Problēmas ar mugurkaula kakla daļu.
- Otoloģiski traucējumi: Problēmas ar ausu iekšpusi.
- Labdabīga pakauša epilepsija: Epilepsijas veids, ko lielākā daļa bērnu izārstē.
- Metabolisma traucējumi: Problēmas, kas saistītas ar to, kā organisms iegūst enerģiju no pārtikas.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir labdabīgs parocisks vertigo bērnībā (BPVC)?
A: BPVC ir medicīniska problēma, kas rodas bērniem. Tas ir nekaitīgs reibonis, kas pēkšņi rodas un pēkšņi izzūd.
J: Kā jūtas bērni, kas cieš no BPVC?
A: Bērni parasti jūtas tā, it kā viņi kustētos vai grieztos, vai arī tā, it kā viņu galvas iekšpuse kustētos vai grieztos.
J: Kādā vecumā parasti sākas BPVC?
A: Parasti BPVC sākas bērniem vecumā no diviem līdz pieciem gadiem. Tas bieži vien izzūd līdz astoņu gadu vecumam. Taču tas var sākties jau dažu mēnešu vecumā vai pat 12 gadu vecumā.
J: Vai BPVC ir izplatīta bērnu vidū?
Atbilde: Jā, tā ir izplatīta problēma, kas rodas aptuveni 2,6 % bērnu (26 no 1000).
Vai dzirdes zudums vai auss slimība palielina iespēju saslimt ar BPVC?
A: Nē, tas ir visbiežāk sastopamais reibonis bērniem, kuriem nav dzirdes zuduma vai diagnosticētas ausu slimības.
J: Vai ir kādi BPVC ārstēšanas veidi?
A: Jā, ar BPVC saistīto simptomu ārstēšanai ir pieejami tādi ārstēšanas veidi kā medikamenti un vestibulārās rehabilitācijas terapija.
Meklēt