Migrēna

Veidi

Migrēna ar auru

• Acefalģiskā migrēna, saukta arī par kluso migrēnu, ir migrēna ar auru, bet bez galvassāpēm. Šis migrēnas veids parasti sākas pusmūžā, t. i., pēc 40 gadu vecuma, un kļūst biežāk sastopams, cilvēkam kļūstot vecākam. Atšķirībā no citām migrēnām vīriešiem acefalģiskā migrēna ir biežāk nekā sievietēm.
• Bazilārā tipa migrēna ir migrēnas ar auru veids, kas parasti izraisa galvassāpes pakauša smadzeņu rajonā ar neiroloģiskiem simptomiem, kuri, domājams, nāk no smadzeņu stumbra, pakauša smadzeņu garozas un smadzenītēm un/vai vienlaikus ietekmē abas smadzeņu puslodes. Lielākajai daļai cilvēku, kuriem ir bazilārā tipa migrēna, ir arī migrēna ar auru bez bazilārā tipa simptomiem. Šis migrēnas veids parasti biežāk sastopams cilvēkiem līdz 20 gadu vecumam un jaunām sievietēm.
• Ģimenes hemipleģiskā migrēna (FHM) ir migrēnas ar auru veids, kas var izraisīt arī vienas ķermeņa puses paralīzi. Kad migrēna beidzas, cilvēks atkal var normāli kustēties.
• Retinālajai migrēnai ir atkārtots redzes zudums vienā acī, kas var notikt pirms galvassāpēm vai to laikā. Cilvēkiem, kuriem ir retinālā migrēna, parasti iepriekš ir bijusi kāda no citām biežāk sastopamajām migrēnas formām.

Migrēna bez auras

• Menstruālā migrēna jeb katameniskā migrēna ir migrēnas veids, kas rodas perimenstruālā periodā, t. i., ap menstruāciju laiku sievietes ikmēneša menstruālā cikla laikā. Menstruālā migrēna parasti ir migrēna bez auras, bet dažkārt gadās menstruālā migrēna ar auru. Apmēram 7-14 % sieviešu migrēna ir tikai menstruāciju laikā. Tās tiek uzskatītas par īstām menstruālajām migrēnām. Lielākajai daļai sieviešu migrēniešu migrēnas lēkmes rodas visu menstruālā cikla laiku, turklāt to skaits palielinās perimenstruālā periodā. Tās tiek dēvētas par menstruāciju izraisītu vai menstruāciju izraisītu migrēnu. Gan īstās menstruālās migrēnas, gan ar menstruācijām saistītās migrēnas tiek iedalītas menstruālās migrēnas kategorijā.

• Estrogēnu loma

Estrogēns ir hormons, kas galvenokārt veidojas sievietes olnīcās. Pastāv trīs estrogēnu veidi: estrons, estradiols un estriols. Sievietēm, kurām ir migrēna, tā parasti ir saistīta ar menstruāciju ciklu. Aptuveni 60 % sieviešu ir šīs menstruālās vai ar menstruācijām saistītās migrēnas, un tiek uzskatīts, ka galvenais to izraisītājs ir samazināts cirkulējošā estrogēna līmenis, t. i., estrogēna, konkrēti estradiola, daudzums organismā. Dažos gadījumos migrēnu var izraisīt cirkulējošā estrogēna līmeņa svārstības (paaugstināšanās un pazemināšanās), t. i., migrēnu var izraisīt ne tikai pārāk maz, bet dažkārt arī pārāk daudz estrogēna.

Bērnu periodiskie sindromi

Bērnu periodiskie sindromi ir migrēnas sindromu grupa, kas var rasties bērniem. Ja bērnam ir kāds no šiem bērnu periodiskajiem sindromiem, ir lielāka iespēja, ka, kļūstot par pieaugušo, viņš saslims ar kādu no citiem, biežāk sastopamajiem migrēnas veidiem.

Vēdera migrēna ir migrēnas paveids, kas izraisa ļoti stipras sāpes vēdera rajonā, parasti ap "vēderpogu", ko sauc par periumbilikālo rajonu. Vēdera migrēna parasti skar bērnus, sākot no aptuveni 7 gadu vecuma, bet tā var skart arī jaunākus un vecākus bērnus, un dažkārt tā var skart arī pieaugušos.

Labdabīgs paroksizmāls reibonis bērnībā (saīsinājumā BPVC): (tas nozīmē nekaitīgu reiboni, kas atkārtojas un atkārtojas un notiek pēkšņi) ir medicīnisks stāvoklis, kas bērniem parasti sākas no divu līdz piecu gadu vecumam; tas bieži izzūd līdz astoņu gadu vecumam. BPVC izraisa reiboni.

Cikliskas vemšanas sindroms jeb cikliskas vemšanas sindroms (CVS) ir slimība, kuras galvenie simptomi ir slikta dūša un atkārtota vemšana. CVS biežāk sastopams bērniem, bet tas var rasties jebkurā vecumā.

Hroniska un epizodiska migrēna

Epizodiska migrēna (EM) ir tad, ja cilvēkam migrēnas simptomi ir 14 dienas vai mazāk viena mēneša laikā, bet hroniska migrēna (CM) ir tad, ja cilvēkam migrēnas simptomi ir 15 vai vairāk dienas viena mēneša laikā. Salīdzinot ar personām ar epizodisku migrēnu, personas ar CM retāk strādāja pilnu slodzi un tām bija lielāks ar galvassāpēm saistītas invaliditātes risks. Personām ar CM ir gandrīz divreiz lielāka iespējamība saslimt ar trauksmi, hroniskām sāpēm un/vai depresiju; tām ir arī par 40 % lielāka iespēja saslimt ar sirds slimībām un stenokardiju un par 70 % lielāka iespējamība, ka viņām būs insults.

Aptuveni 7,68 % no visiem migrēnas gadījumiem ir hroniskas migrēnas, un aptuveni 1 % ASV iedzīvotāju ir CM, turklāt biežāk ar to slimo sievietes, vidēja vecuma cilvēki un mājsaimniecības ar zemākajiem gada ienākumiem. (Amerikas migrēnas izplatības un profilakses pētījums)

Tas ir tas, kā izskatās normālas cilvēka smadzenes, ja jūs skatītos uz cilvēka galvas virspusi. (skats no augšas) Smadzenēm ir divas puses, ko sauc par puslodēm. Vairumam migrēnas galvassāpju sāpes ir vienpusējas, tas nozīmē, ka tās ir vienā puslodē. Šajā gadījumā - kreisajā puslodē.


Vēdera migrēna izraisa stipras sāpes vēderā,.

Aura

Aura (no grieķu valodas vārda "vējš") ir vārds, ar ko apzīmē neiroloģisko simptomu virkni, kas var sākties pirms epilepsijas lēkmes vai migrēnas galvassāpēm. Aptuveni 15 % cilvēku, kuriem ir migrēna, tā ir ar auru. Šie simptomi var ietvert redzes problēmas, piemēram, skotomas (redzes zudumu uz īsu brīdi, zigzaglīnijas vai peldošus plankumus u. c.), reiboni, zvana troksni ausīs (troksnis ausīs) un runas problēmas.

Skotoma (no grieķu vārda skotos, kas nozīmē tumsu): akls plankums vai redzes traucējumu zona, ko ieskauj normāls redzes lauks, t. i., cilvēks redz normāli, izņemot vietu, kur ir skotoma. Skotomas var skart vienu vai abas acis, un tās var būt vai nu absolūtas, kad skotomā nav redzams nekas, vai relatīvas, kad skotomas apgabalā var redzēt.

Skotomām var būt arī dažādi raksti un formas, piemēram, fortifikācijas skotoma; to sauc par fortifikāciju, jo tā izskatās kā veca cietokšņa kontūras. Skotomas var sākties kā nelielas un pēc tam kļūt lielākas, pārvietoties uz dažādām redzes lauka daļām, un tās var arī izskatīties pēc mirgojošas gaismas.

Riska faktori un izraisītāji

Medicīnā faktors ir viela, stāvoklis vai darbība, vai to trūkums, kas palielina iespēju, ka notiks kāds iznākums vai stāvoklis. Ja tas palielina kāda neveselīga stāvokļa iespējamību, tas ir riska faktors. Stimulējošais faktors jeb saīsinājumā "ierosinātājs" ir faktors, kas var izraisīt kādas darbības vai medicīniska stāvokļa pazīmju un/vai simptomu rašanos.

Riska faktori

• Dzimums: Sievietēm migrēnas galvassāpes ir trīs reizes biežāk sastopamas nekā vīriešiem.
• Ģimenes vēsture: Ja migrēna ir bijusi kādam no vecākiem, cilvēkam ir lielāka iespēja saslimt ar migrēnu. Starptautiskajā galvassāpju konsorcijā (International Headache Consortium) ir ārsti no daudzām dažādām valstīm, kas pēta galvassāpes un to cēloņus. Viņi ir atklājuši četras ģenētiskās variācijas - tās ir atšķirības gēnos -, kas ir riska faktori migrēnai bez auras cilvēkiem, kuriem ir šīs atšķirības. Divas no šīm ģenētiskajām variācijām jau ir pierādījušas, ka tām ir nozīme migrēnas ar auru gadījumā.
• Hormonālās izmaiņas
• Aptaukošanās: ir pierādīts, ka tā ir hroniskas, nevis epizodiskas migrēnas riska faktors.

Palaidēji

• Uztura paradumi: badošanās, dehidratācija vai ēdienreižu izlaišana.
• Diēta: Tas ir aminoskābes tirozīna dabiskās sadalīšanās galarezultāts, kas rodas, ēdot noteiktus pārtikas produktus, piemēram, tādus, kas satur tiramīnu, kurš ir sastopams noteiktos pārtikas produktos. Tiramīnu satur dažādi pārtikas produkti, piemēram, nogatavināti sieri, kūpinātas zivis, daži alus veidi. Tiek uzskatīts, ka tiramīns kā migrēnas izraisītājs ietekmē mazāk nekā 10 % cilvēku ar migrēnu.

Diagnoze

Migrēnas diagnosticēšanai nav īpašu testu, taču ārsts var izmantot dažādus testus, lai izslēgtu citus simptomus izraisošus iemeslus. Migrēnas diagnoze ir klīniska diagnoze, kas nozīmē, ka tā ir balstīta uz personas slimības vēsturi, ko persona paziņo ārstam. Iespējamās migrēnas diagnozes anamnēzē, ko var saukt par galvassāpju anamnēzi, iekļauj šādu informāciju:

• Vai kādam citam no šīs personas ģimenes locekļiem ir veselības problēmas. Ja jā, kādas?
• Kādi ir visi simptomi, kas jums ir?
• Kādā vecumā sākās pirmie simptomi?
• Cik bieži rodas galvassāpes un/vai citi simptomi?
• Cik ilgi ir simptomi?
• Kur ir sāpes? Vienpusējas: vai nu kreisajā, vai labajā galvas pusē, - abpusējas: gan kreisajā, gan labajā pusē.

Diferenciālās diagnozes

Diferenciāldiagnozes ir dažādi medicīniskie traucējumi, kas var izraisīt tos pašus simptomus. Pirms ārsts nosaka galīgo diagnozi, kas nozīmē, ka viņš ir pārliecināts par to, kāds medicīnisks traucējums izraisa problēmu, viņš padomā, kādām citām saslimšanām ir tādi paši vai gandrīz tādi paši simptomi, un pārliecinās, ka tas nav viens no tiem.

• Smadzeņu audzējs
• Klastera galvassāpes
• Sinusīts
• Insults
• Subarahnoidālā asiņošana
• Spriedzes galvassāpes
• Asinsvadu patoloģijas: slimības, kas ietekmē asinsvadu sistēmu, piemēram, arteriovenoza malformācija.

Migrēnas invaliditātes novērtējuma anketas vienkārša versija angļu valodā

Traucējumi, kas bieži sastopami kopā ar migrēnu

Bieži vien, ja cilvēkam ir viens veselības stāvoklis, ir lielāka iespēja, ka viņam būs arī viens vai vairāki citi medicīniski vai psihiski traucējumi. Šie citi traucējumi ir "komorbīdie traucējumi" jeb "blakusslimības". Ar migrēnu ir saistīti dažādi medicīniskie un psihiskie traucējumi. Migrēnas ārstēšanu un prognozi (vai slimība laika gaitā uzlabojas, pasliktinās vai saglabājas tāda pati) ietekmē iespējamie komorbīdie traucējumi un/vai iespējamība iegūt komorbīdos traucējumus.

Astma

Reino slimība: ir asinsrites traucējumi, kas izraisa asins plūsmas sašaurināšanos mazajās artērijās, kuras apgādā ar asinīm ekstremitātes - visbiežāk rokas, bet var skart arī pirkstus, deguna galu un ausis. Tas izraisa ekstremitāšu nejutīgumu un vēsumu, kas ir zemāks par ķermeņa pamattemperatūru. To var izraisīt stresa un aukstuma iedarbība.

Epilepsija

Fibromialģija

Komorbidie psihiatriskie traucējumi

Lieli depresīvi traucējumi

Trauksme

Bipolārie traucējumi

Personai, kurai ir migrēna, ir lielāks risks saslimt ar vienu vai vairākiem citiem medicīniskiem un/vai psihiskiem traucējumiem; šie citi traucējumi ir migrēnas komorbiditāte. Diagrammā parādītas dažas no galvenajām komorbiditātēm.

Migrēnas komplikācijas

Medicīnā komplikācija ir problēma, kas rodas procedūras (piemēram, operācijas), ārstēšanas (piemēram, medikamentu) vai slimības (piemēram, migrēnas) dēļ.

• Hroniska migrēna
• Migrēnas lēkme ir termins, ar ko apzīmē smagu migrēnas lēkmi, kas ilgst vairāk nekā 72 stundas bez pārtraukuma.
• Noturīga aura bez insulta
• Migrēnas insults
• Migrēnas izraisīti krampji

Epidemioloģija

Medicīnā epidemioloģija ir pētījums par to, kas izraisa slimības un veselības stāvokļus, cik bieži tie rodas, kur tie rodas un kam tie rodas.

Migrēna ir biežāk sastopama zēniem nekā meitenēm līdz pubertātes sākumam, kad meitenes sāk biežāk saslimt ar migrēnu nekā zēni. Līdz pusaudža gadu beigām meitenes saņem migrēnu gandrīz divreiz biežāk nekā zēni. Visvairāk migrēnas saslimstība ir vērojama vecumā no 25 līdz 55 gadiem gan vīriešiem, gan sievietēm, bet pēc tam, cilvēkam kļūstot vecākam, migrēnas saslimšanas risks samazinās.

65-75 % pieaugušo migrēnas slimnieku ir sievietes, un aptuveni divām trešdaļām no tām ir menstruālā migrēna. Migrēnas biežāk ir sastopamas cilvēkiem, kuri pelna mazāk naudas, un tam var būt dažādi iemesli, piemēram, stress.

Aptuveni divas trešdaļas migrēnas gadījumu ir migrēna bez auras, bet pārējā trešdaļa gadījumu ir migrēna ar auru.

Svītru grafiks, kurā parādīts, cik bieži galvassāpes un migrēna rodas vīriešiem un sievietēm, kas vecāki par 18 gadiem, Amerikas Savienotajās Valstīs. (CDC, 2004)

Vēsture

Dažādās kultūrās visā rakstītajā vēsturē ir novēroti simptomi, kas imitē migrēnas simptomus. Pirmo reizi par migrēnas simptomiem minēts Babilonijas klinšu raksta plāksnītēs, kas datētas ar 2000.-1880. gadu p. m. ē. Migrēnas ārstēšana ir aprakstīta Ebersa papirusā, Senās Ēģiptes medicīnas tekstā, kas nosaukts vācu eigptologa Georga Ebersa vārdā, kurš tos atklāja. Senajā tekstā, kas datēts ar 1552. gadu pirms mūsu ēras, migrēna tiek dēvēta par "ciešanām pusgalvā".

Vēl viens līdzeklis pret ciešanām pusē galvas. Eļļā cepta samša galvaskauss. Ar to svaidiet galvu. Ebersa papiruss, 1552. gads pirms mūsu ēras.

Senās Grieķijas ārsta Aretejs no Kapadokijas aprakstīto galvassāpju veidu, ko viņš nosauca par heterokriāniju, uzskata par migrēnas aprakstu.