Migrēna: simptomi, cēloņi, auras, ārstēšana un profilakse
Uzzini visu par migrēnu: simptomi, auras, cēloņi, mūsdienīga ārstēšana un efektīva profilakse — padomi, diagnoze un terapijas iespējas.
Migrēna ir neiroloģiska saslimšana, kas parasti izraisa smagas, pulsējošas galvassāpes vienā galvas pusē, taču simptomi var būt dažādi un ļoti ietekmēt ikdienu. Sāpes var būt tik stipras, ka cilvēkam ir grūti strādāt, kustēties vai pildīt ikdienas pienākumus. Lai gan lielākajai daļai cilvēku ar migrēnu rodas galvassāpes, ne visiem tās ir dominējošais simptoms — pastāv migrēnas formas ar izteiktām neiroloģiskām pazīmēm bez smagām galvassāpēm.
Simptomi
Lielākā daļa migrēnu izraisa galvassāpes un sliktu dūšu, kā arī var izraisīt reiboni vai paaugstinātu jutību pret spilgtu gaismu (fotofobija) un skaļiem trokšņiem (fonofobija). Raksturīgi simptomi:
- Pulsējošas vai durstošas sāpes, bieži vien vienā galvas pusē
- Slikta dūša un vemšana
- Paaugstināta jutība pret gaismu, skaņu vai smaržām
- Reibonis vai nespēks
- Pirms vai migrēnas laikā var mainīties citas maņas, piemēram, smaržas vai garšas sajūta
Dažiem cilvēkiem pirms migrēnas sākšanās vai tās laikā parādās auras. Auras parasti ir pārejošas neiroloģiskas pazīmes, biežāk vizuālas (piemēram, mirgojoši zobi, redzes lauka defekti, neskaidra redze), taču var būt arī jutības zudums, tirpšana vai runas traucējumi. Aura parasti attīstās pakāpeniski un ilgst līdz 60 minūtēm, bet pēc tās var sākties galvassāpes — vai arī galvassāpes var neparādīties vispār.
Migrēnas lēkme parasti ilgst no 4 līdz 72 stundām, ja netiek ārstēta. Simptomi un to ilgums var atšķirties starp cilvēkiem un starp lēkmēm vienai personai.
Klasifikācija
Migrēnas biežumu klasificē pēc lēkmju skaita mēnesī. Ja galvassāpes rodas mazāk nekā 15 dienas mēnesī, to parasti sauc par epizodisku migrēnu (EM). Ja galvassāpes ir 15 vai vairāk dienas mēnesī, no kuriem vismaz 8 atbilst migrēnas tipam, runā par hronisku migrēnu (CM). Hroniska migrēna nozīmē ilgstošu un atkārtotu saslimšanu; epizodiska migrēna dažkārt var progresēt uz hronisku formu.
Cēloņi un mehānisms
Migrēnas precīzie cēloņi nav pilnībā noskaidroti, taču zinātnieki ir atklājuši, ka svarīgu lomu spēlē neirovaskulāri procesi un īpašas molekulas smadzenēs. Viens no nozīmīgiem komponentiem ir CGRP — kalcitonīna gēna saistītais peptīds. CGRP ir olbaltumviela, kas atbrīvojoties smadzenēs un nervu galos veicina iekaisumu un asinsvadu paplašināšanos. CGRP aktivācija var izraisīt intensīvas sāpes un citus migrēnas simptomus, jo tā ietekmē plēves apvalku ap smadzenēm (plēves apvalkā, tādējādi palielinot jutību sāpju ceļos).
Riska faktori un izraisītāji
Pastāv vairāki riska faktori, kas palielina migrēnas iespējamību vai to atkārtošanos:
- Sieviešu dzimums — migrēna ir biežāka sievietēm, un hormoni bieži ietekmē lēkmes
- Ģimenes anamnēze — ja radiniekiem bijušas migrēnas, risks ir lielāks
- Hormonālas svārstības — īpaši saistībā ar estrogēna līmeņa izmaiņām (piem., menstrācija, grūtniecība, kontracepcija, menopauze)
- Stress, miega traucējumi, pārtikas produkti (piem., sīpolu vai nitrātus saturoši produkti), pārāk ilga vai nepietiekama ēšana, dehidratācija, spēcīgas smaržas, spilgta gaisma vai skaļas skaņas
Katram cilvēkam var būt savi individuālie izraisītāji; labākā pieeja ir tos izsekot un, ja iespējams, izvairīties.
Diagnoze
Diagnozi parasti nosaka ārsts, pamatojoties uz slimības vēsturi un simptomiem. Nav viena specifiska asins analīzes vai attēldiagnostikas testa migrēnas noteikšanai, tomēr ārsts var nozīmēt izmeklējumus (piem., MRI, CT vai asinsanalīzes), ja ir aizdomas par citu smagu diagnozi vai ja simptomi ir neparasti (piem., pirmā ļoti stiprā galvassāpe, pakāpeniski pasliktinošās lēkmes, neizskaidrojama drudzis, fokālas neiroloģiskas pazīmes, konstatētas išēmiska insulta riska pazīmes).
Akūtā ārstēšana (lēkmes laikā)
Mērķis ir mazināt sāpes un citus simptomus ātri. Ierasti lietojamās iespējas:
- Bezrecepšu analgētiskie līdzekļi: paracetamols (acetaminofēns), nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (ibuprofēns, naproksēns)
- Recepšu medikamenti: triptani (sumatriptāns, rizatriptāns u. c.) — efektīvi daudzām lēkmēm, īpaši, ja lieto laicīgi
- Antiemētiskie līdzekļi pret sliktu dūšu (piem., metoklopramīds) — noderīgi, ja ir vemšana vai slikta dūša
- Jaunākas iespējas: gepanti (perorāli), ditani un citi medikamenti, kas mērķē uz CGRP ceļu vai specifiskiem receptoriem — parasti pieejami pēc ārsta ieteikuma
Ir svarīgi lietot medikamentus atbilstoši instrukcijām un konsultēties ar ārstu par piemērotāko līdzekli. Pārmērīga vai ilgstoša pretsāpju līdzekļu lietošana var novest pie medikamentozi izraisītas galvassāpes.
Preventīvā (profilaktiskā) ārstēšana
Ja migrēnas lēkmes ir biežas vai ļoti smagas, ārsts var ieteikt profilaktisku ārstēšanu, kas samazina lēkmju skaitu un smagumu. Profilakses iespējas ietver:
- Oralās zāles: beta‑blokatori (piem., propranolols), antidepresanti (piem., amitriptilīns), antiepileptiskie līdzekļi (piem., topiramāts) — izvēle atkarīga no pacientam piemītošajām sūdzībām un blakusparādībām
- Monoklonālās antivielas pret CGRP vai tā receptoru — mērķētas, specifiskas profilakses iespējas, kas pēdējos gados ir devušas labus rezultātus
- Botulīna toksīna injekcijas — biežāk lieto hroniskai migrēnai
- Dzīvesveida un uzvedības terapijas: regulārs miegs, uzturs, stresa vadība, biofeedback, kognitīvā uzvedības terapija
Profilaakse jāizvērtē individuāli, un ārstēšanas plānu izstrādā kopā ar ārstu.
Profilakse un pašaprūpe
Praktiski pasākumi, kas var samazināt lēkmju biežumu vai smagumu:
- Uzturēt regulāru miega režīmu un uzturu
- Izvairīties no zināmiem izraisītājiem (ja tie ir identificēti)
- Samazināt stresu un mācīties relaksācijas paņēmienus (elpošanas vingrinājumi, meditācija, biofeedback)
- Uzturēt pietiekamu šķidruma uzņemšanu un fizisku aktivitāti
- Vairākas sievietes var apsvērt hormonu līmeņa stabilizēšanu kopā ar ginekologu, ja migrēna ir saistīta ar menstrāciju vai hormonu svārstībām
Komplikācijas un brīdinājumi
Medikamentozi izraisītas galvassāpes (MOH): regulāra pretsāpju līdzekļu vai recepšu medikamentu pārmērīga lietošana var izraisīt hroniskas galvassāpes. Parasti MOH definē kā galvassāpes 15 vai vairāk dienu mēnesī pacientam, kurš ilgstoši pārnesee medikamentus; atsevišķos medikamentu tipos (triptani, opioīdi, kombinētie līdzekļi) kritēriji var būt 10 vai vairāk dienu mēnesī. Ja pastāv aizdomas par MOH, jāmeklē ārsta palīdzība.
Kad nekavējoties meklēt medicīnisku palīdzību: ja galvassāpes ir pēkšņas un ārkārtīgi stipras (t.s. "pērkona davis" jeb thunderclap), ja ir augsta temperatūra, kakla stīvums, sarežģīta redze, runas traucējumi, vājums vai citas fokālas neiroloģiskas pazīmes, vai ja galvassāpes ievērojami atšķiras no iepriekšējām — nepieciešama tūlītēja medicīniska izmeklēšana.
Slimības ietekme un sabiedrības nozīme
Pasaules Veselības organizācija atzīst migrēnu par būtisku sabiedrības veselības problēmu. Migrēna ir viena no vadošajām invaliditātes cēloņiem darbspējas zaudējumā darba spējā un dzīves kvalitātes pasliktinājumā. Migrēna ir arī viena no visdārgāk ārstējamajām smadzeņu slimībām un invaliditātēm Eiropas Savienībā un Amerikas Savienotajās Valstīs, jo tai ir liels ietekmes potenciāls uz darbaspēju un sabiedrības izmaksām.
Noslēgumā
Migrēna ir bieži sastopama, bet mainīga slimība ar plašu simptomu spektru. Pārzinot savus izraisītājus, adekvāti ārstējot lēkmes un, ja nepieciešams, ieviešot profilaktiskas terapijas, lielākā daļa pacientu var nozīmīgi samazināt lēkmju biežumu un smagumu. Ja migrēna traucē ikdienu vai ārstēšana nav efektīva, svarīgi vērsties pie ģimenes ārsta vai neirologa, lai izvērtētu papildu iespējas, tai skaitā specializētas terapijas.
Veidi
Migrēna ar auru
- Acefalģiskā migrēna, saukta arī par kluso migrēnu, ir migrēna ar auru, bet bez galvassāpēm. Šis migrēnas veids parasti sākas pusmūžā, t. i., pēc 40 gadu vecuma, un kļūst biežāk sastopams, cilvēkam kļūstot vecākam. Atšķirībā no citām migrēnām vīriešiem acefalģiskā migrēna ir biežāk nekā sievietēm.
- Bazilārā tipa migrēna ir migrēnas ar auru veids, kas parasti izraisa galvassāpes pakauša smadzeņu rajonā ar neiroloģiskiem simptomiem, kuri, domājams, nāk no smadzeņu stumbra, pakauša smadzeņu garozas un smadzenītēm un/vai vienlaikus ietekmē abas smadzeņu puslodes. Lielākajai daļai cilvēku, kuriem ir bazilārā tipa migrēna, ir arī migrēna ar auru bez bazilārā tipa simptomiem. Šis migrēnas veids parasti biežāk sastopams cilvēkiem līdz 20 gadu vecumam un jaunām sievietēm.
- Ģimenes hemipleģiskā migrēna (FHM) ir migrēnas ar auru veids, kas var izraisīt arī vienas ķermeņa puses paralīzi. Kad migrēna beidzas, cilvēks atkal var normāli kustēties.
- Retinālajai migrēnai ir atkārtots redzes zudums vienā acī, kas var notikt pirms galvassāpēm vai to laikā. Cilvēkiem, kuriem ir retinālā migrēna, parasti iepriekš ir bijusi kāda no citām biežāk sastopamajām migrēnas formām.
Migrēna bez auras
- Menstruālā migrēna jeb katameniskā migrēna ir migrēnas veids, kas rodas perimenstruālā periodā, t. i., ap menstruāciju laiku sievietes ikmēneša menstruālā cikla laikā. Menstruālā migrēna parasti ir migrēna bez auras, bet dažkārt gadās menstruālā migrēna ar auru. Apmēram 7-14 % sieviešu migrēna ir tikai menstruāciju laikā. Tās tiek uzskatītas par īstām menstruālajām migrēnām. Lielākajai daļai sieviešu migrēniešu migrēnas lēkmes rodas visu menstruālā cikla laiku, turklāt to skaits palielinās perimenstruālā periodā. Tās tiek dēvētas par menstruāciju izraisītu vai menstruāciju izraisītu migrēnu. Gan īstās menstruālās migrēnas, gan ar menstruācijām saistītās migrēnas tiek iedalītas menstruālās migrēnas kategorijā.
- Estrogēnu loma
Estrogēns ir hormons, kas galvenokārt veidojas sievietes olnīcās. Pastāv trīs estrogēnu veidi: estrons, estradiols un estriols. Sievietēm, kurām ir migrēna, tā parasti ir saistīta ar menstruāciju ciklu. Aptuveni 60 % sieviešu ir šīs menstruālās vai ar menstruācijām saistītās migrēnas, un tiek uzskatīts, ka galvenais to izraisītājs ir samazināts cirkulējošā estrogēna līmenis, t. i., estrogēna, konkrēti estradiola, daudzums organismā. Dažos gadījumos migrēnu var izraisīt cirkulējošā estrogēna līmeņa svārstības (paaugstināšanās un pazemināšanās), t. i., migrēnu var izraisīt ne tikai pārāk maz, bet dažkārt arī pārāk daudz estrogēna.
Bērnu periodiskie sindromi
Bērnu periodiskie sindromi ir migrēnas sindromu grupa, kas var rasties bērniem. Ja bērnam ir kāds no šiem bērnu periodiskajiem sindromiem, ir lielāka iespēja, ka, kļūstot par pieaugušo, viņš saslims ar kādu no citiem, biežāk sastopamajiem migrēnas veidiem.
Vēdera migrēna ir migrēnas paveids, kas izraisa ļoti stipras sāpes vēdera rajonā, parasti ap "vēderpogu", ko sauc par periumbilikālo rajonu. Vēdera migrēna parasti skar bērnus, sākot no aptuveni 7 gadu vecuma, bet tā var skart arī jaunākus un vecākus bērnus, un dažkārt tā var skart arī pieaugušos.
Labdabīgs paroksizmāls reibonis bērnībā (saīsinājumā BPVC): (tas nozīmē nekaitīgu reiboni, kas atkārtojas un atkārtojas un notiek pēkšņi) ir medicīnisks stāvoklis, kas bērniem parasti sākas no divu līdz piecu gadu vecumam; tas bieži izzūd līdz astoņu gadu vecumam. BPVC izraisa reiboni.
Cikliskas vemšanas sindroms jeb cikliskas vemšanas sindroms (CVS) ir slimība, kuras galvenie simptomi ir slikta dūša un atkārtota vemšana. CVS biežāk sastopams bērniem, bet tas var rasties jebkurā vecumā.
Hroniska un epizodiska migrēna
Epizodiska migrēna (EM) ir tad, ja cilvēkam migrēnas simptomi ir 14 dienas vai mazāk viena mēneša laikā, bet hroniska migrēna (CM) ir tad, ja cilvēkam migrēnas simptomi ir 15 vai vairāk dienas viena mēneša laikā. Salīdzinot ar personām ar epizodisku migrēnu, personas ar CM retāk strādāja pilnu slodzi un tām bija lielāks ar galvassāpēm saistītas invaliditātes risks. Personām ar CM ir gandrīz divreiz lielāka iespējamība saslimt ar trauksmi, hroniskām sāpēm un/vai depresiju; tām ir arī par 40 % lielāka iespēja saslimt ar sirds slimībām un stenokardiju un par 70 % lielāka iespējamība, ka viņām būs insults.
Aptuveni 7,68 % no visiem migrēnas gadījumiem ir hroniskas migrēnas, un aptuveni 1 % ASV iedzīvotāju ir CM, turklāt biežāk ar to slimo sievietes, vidēja vecuma cilvēki un mājsaimniecības ar zemākajiem gada ienākumiem. (Amerikas migrēnas izplatības un profilakses pētījums)
Tas ir tas, kā izskatās normālas cilvēka smadzenes, ja jūs skatītos uz cilvēka galvas virspusi. (skats no augšas) Smadzenēm ir divas puses, ko sauc par puslodēm. Vairumam migrēnas galvassāpju sāpes ir vienpusējas, tas nozīmē, ka tās ir vienā puslodē. Šajā gadījumā - kreisajā puslodē.
Vēdera migrēna izraisa stipras sāpes vēderā,.
Aura
Aura (no grieķu valodas vārda "vējš") ir vārds, ar ko apzīmē neiroloģisko simptomu virkni, kas var sākties pirms epilepsijas lēkmes vai migrēnas galvassāpēm. Aptuveni 15 % cilvēku, kuriem ir migrēna, tā ir ar auru. Šie simptomi var ietvert redzes problēmas, piemēram, skotomas (redzes zudumu uz īsu brīdi, zigzaglīnijas vai peldošus plankumus u. c.), reiboni, zvana troksni ausīs (troksnis ausīs) un runas problēmas.
Skotoma (no grieķu vārda skotos, kas nozīmē tumsu): akls plankums vai redzes traucējumu zona, ko ieskauj normāls redzes lauks, t. i., cilvēks redz normāli, izņemot vietu, kur ir skotoma. Skotomas var skart vienu vai abas acis, un tās var būt vai nu absolūtas, kad skotomā nav redzams nekas, vai relatīvas, kad skotomas apgabalā var redzēt.
Skotomām var būt arī dažādi raksti un formas, piemēram, fortifikācijas skotoma; to sauc par fortifikāciju, jo tā izskatās kā veca cietokšņa kontūras. Skotomas var sākties kā nelielas un pēc tam kļūt lielākas, pārvietoties uz dažādām redzes lauka daļām, un tās var arī izskatīties pēc mirgojošas gaismas.
Stiprinājumiskotoma
Paplašināšanās stiprinājuma skotoma. Tā sākas kā neliels plankums, kā redzams kreisajā augšējā stūrī, un pēc tam kļūst lielāka.
Vertigo Vertigo ir reibonis, kad cilvēkam šķiet, ka viņš pats vai apkārtējā pasaule griežas, un viņš zaudē līdzsvaru.
Negatīvs scotomablank
vietas
Pozitīva scotomadark
vietas
Riska faktori un izraisītāji
Medicīnā faktors ir viela, stāvoklis vai darbība, vai to trūkums, kas palielina iespēju, ka notiks kāds iznākums vai stāvoklis. Ja tas palielina kāda neveselīga stāvokļa iespējamību, tas ir riska faktors. Stimulējošais faktors jeb saīsinājumā "ierosinātājs" ir faktors, kas var izraisīt kādas darbības vai medicīniska stāvokļa pazīmju un/vai simptomu rašanos.
Riska faktori
- Dzimums: Sievietēm migrēnas galvassāpes ir trīs reizes biežāk sastopamas nekā vīriešiem.
- Ģimenes vēsture: Ja migrēna ir bijusi kādam no vecākiem, cilvēkam ir lielāka iespēja saslimt ar migrēnu. Starptautiskajā galvassāpju konsorcijā (International Headache Consortium) ir ārsti no daudzām dažādām valstīm, kas pēta galvassāpes un to cēloņus. Viņi ir atklājuši četras ģenētiskās variācijas - tās ir atšķirības gēnos -, kas ir riska faktori migrēnai bez auras cilvēkiem, kuriem ir šīs atšķirības. Divas no šīm ģenētiskajām variācijām jau ir pierādījušas, ka tām ir nozīme migrēnas ar auru gadījumā.
- Hormonālās izmaiņas
- Aptaukošanās: ir pierādīts, ka tā ir hroniskas, nevis epizodiskas migrēnas riska faktors.
Palaidēji
- Uztura paradumi: badošanās, dehidratācija vai ēdienreižu izlaišana.
- Diēta: Tas ir aminoskābes tirozīna dabiskās sadalīšanās galarezultāts, kas rodas, ēdot noteiktus pārtikas produktus, piemēram, tādus, kas satur tiramīnu, kurš ir sastopams noteiktos pārtikas produktos. Tiramīnu satur dažādi pārtikas produkti, piemēram, nogatavināti sieri, kūpinātas zivis, daži alus veidi. Tiek uzskatīts, ka tiramīns kā migrēnas izraisītājs ietekmē mazāk nekā 10 % cilvēku ar migrēnu.
Riska faktors
Migrēnas riska faktors ir tas,
ka esat jauna sieviete.
Sprūda faktors
Dusmas var būt migrēnas izraisītājs.
Diagnoze
Migrēnas diagnosticēšanai nav īpašu testu, taču ārsts var izmantot dažādus testus, lai izslēgtu citus simptomus izraisošus iemeslus. Migrēnas diagnoze ir klīniska diagnoze, kas nozīmē, ka tā ir balstīta uz personas slimības vēsturi, ko persona paziņo ārstam. Iespējamās migrēnas diagnozes anamnēzē, ko var saukt par galvassāpju anamnēzi, iekļauj šādu informāciju:
- Vai kādam citam no šīs personas ģimenes locekļiem ir veselības problēmas. Ja jā, kādas?
- Kādi ir visi simptomi, kas jums ir?
- Kādā vecumā sākās pirmie simptomi?
- Cik bieži rodas galvassāpes un/vai citi simptomi?
- Cik ilgi ir simptomi?
- Kur ir sāpes? Vienpusējas: vai nu kreisajā, vai labajā galvas pusē, - abpusējas: gan kreisajā, gan labajā pusē.
Diferenciālās diagnozes
Diferenciāldiagnozes ir dažādi medicīniskie traucējumi, kas var izraisīt tos pašus simptomus. Pirms ārsts nosaka galīgo diagnozi, kas nozīmē, ka viņš ir pārliecināts par to, kāds medicīnisks traucējums izraisa problēmu, viņš padomā, kādām citām saslimšanām ir tādi paši vai gandrīz tādi paši simptomi, un pārliecinās, ka tas nav viens no tiem.
- Smadzeņu audzējs
- Klastera galvassāpes
- Sinusīts
- Insults
- Subarahnoidālā asiņošana
- Spriedzes galvassāpes
- Asinsvadu patoloģijas: slimības, kas ietekmē asinsvadu sistēmu, piemēram, arteriovenoza malformācija.
Galvassāpju dienasgrāmata
Galvassāpju dienasgrāmatas piemērs. Galvassāpju dienasgrāmatas var būt noderīgas dažādu galvassāpju veidu, piemēram, migrēnas, diagnosticēšanā un ārstēšanā.
Migrēnas diagnoze
Diagramma, kurā parādīts vienkāršotas migrēnas diagnozes paraugs
Migrēnas invaliditātes novērtējuma anketas vienkārša versija angļu valodā
Traucējumi, kas bieži sastopami kopā ar migrēnu
Bieži vien, ja cilvēkam ir viens veselības stāvoklis, ir lielāka iespēja, ka viņam būs arī viens vai vairāki citi medicīniski vai psihiski traucējumi. Šie citi traucējumi ir "komorbīdie traucējumi" jeb "blakusslimības". Ar migrēnu ir saistīti dažādi medicīniskie un psihiskie traucējumi. Migrēnas ārstēšanu un prognozi (vai slimība laika gaitā uzlabojas, pasliktinās vai saglabājas tāda pati) ietekmē iespējamie komorbīdie traucējumi un/vai iespējamība iegūt komorbīdos traucējumus.
Reino slimība: ir asinsrites traucējumi, kas izraisa asins plūsmas sašaurināšanos mazajās artērijās, kuras apgādā ar asinīm ekstremitātes - visbiežāk rokas, bet var skart arī pirkstus, deguna galu un ausis. Tas izraisa ekstremitāšu nejutīgumu un vēsumu, kas ir zemāks par ķermeņa pamattemperatūru. To var izraisīt stresa un aukstuma iedarbība.
Fibromialģija
Komorbidie psihiatriskie traucējumi
Personai, kurai ir migrēna, ir lielāks risks saslimt ar vienu vai vairākiem citiem medicīniskiem un/vai psihiskiem traucējumiem; šie citi traucējumi ir migrēnas komorbiditāte. Diagrammā parādītas dažas no galvenajām komorbiditātēm.
Migrēnas komplikācijas
Medicīnā komplikācija ir problēma, kas rodas procedūras (piemēram, operācijas), ārstēšanas (piemēram, medikamentu) vai slimības (piemēram, migrēnas) dēļ.
- Hroniska migrēna
- Migrēnas lēkme ir termins, ar ko apzīmē smagu migrēnas lēkmi, kas ilgst vairāk nekā 72 stundas bez pārtraukuma.
- Noturīga aura bez insulta
- Migrēnas insults
- Migrēnas izraisīti krampji
Epidemioloģija
Medicīnā epidemioloģija ir pētījums par to, kas izraisa slimības un veselības stāvokļus, cik bieži tie rodas, kur tie rodas un kam tie rodas.
Migrēna ir biežāk sastopama zēniem nekā meitenēm līdz pubertātes sākumam, kad meitenes sāk biežāk saslimt ar migrēnu nekā zēni. Līdz pusaudža gadu beigām meitenes saņem migrēnu gandrīz divreiz biežāk nekā zēni. Visvairāk migrēnas saslimstība ir vērojama vecumā no 25 līdz 55 gadiem gan vīriešiem, gan sievietēm, bet pēc tam, cilvēkam kļūstot vecākam, migrēnas saslimšanas risks samazinās.
65-75 % pieaugušo migrēnas slimnieku ir sievietes, un aptuveni divām trešdaļām no tām ir menstruālā migrēna. Migrēnas biežāk ir sastopamas cilvēkiem, kuri pelna mazāk naudas, un tam var būt dažādi iemesli, piemēram, stress.
Aptuveni divas trešdaļas migrēnas gadījumu ir migrēna bez auras, bet pārējā trešdaļa gadījumu ir migrēna ar auru.
Svītru grafiks, kurā parādīts, cik bieži galvassāpes un migrēna rodas vīriešiem un sievietēm, kas vecāki par 18 gadiem, Amerikas Savienotajās Valstīs. (CDC, 2004)
Vēsture
Dažādās kultūrās visā rakstītajā vēsturē ir novēroti simptomi, kas imitē migrēnas simptomus. Pirmo reizi par migrēnas simptomiem minēts Babilonijas klinšu raksta plāksnītēs, kas datētas ar 2000.-1880. gadu p. m. ē. Migrēnas ārstēšana ir aprakstīta Ebersa papirusā, Senās Ēģiptes medicīnas tekstā, kas nosaukts vācu eigptologa Georga Ebersa vārdā, kurš tos atklāja. Senajā tekstā, kas datēts ar 1552. gadu pirms mūsu ēras, migrēna tiek dēvēta par "ciešanām pusgalvā".
|
Vēl viens līdzeklis pret ciešanām pusē galvas. Eļļā cepta samša galvaskauss. Ar to svaidiet galvu. Ebersa papiruss, 1552. gads pirms mūsu ēras. |
Senās Grieķijas ārsta Aretejs no Kapadokijas aprakstīto galvassāpju veidu, ko viņš nosauca par heterokriāniju, uzskata par migrēnas aprakstu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir migrēna?
A: Migrēna ir medicīniska saslimšana, kas parasti izraisa smagas, pulsējošas galvassāpes vienā galvas pusē. Sāpes var būt ļoti stipras un sāpēt tik ļoti, ka cilvēkam var būt grūti kaut ko darīt. Lai gan lielākajai daļai cilvēku, kuriem ir migrēna, galvassāpes ir, tās necieš visi. Ir dažādi migrēnas veidi, un daži no tiem neizraisa galvassāpes, bet tiem ir citi simptomi. Lielākā daļa migrēnas izraisa galvassāpes un sliktu dūšu, kā arī cilvēkam var reibt galva vai viņš var būt ļoti jutīgs pret spilgtu gaismu vai skaļiem trokšņiem.
J: Kas ir "auras"?
A.: Auras ir redzes izmaiņas, ko daži cilvēki izjūt pirms migrēnas galvassāpju sākšanās. Viņi var redzēt smieklīgus rakstus, redzēt neskaidri vai neredzēt vispār. Pirms migrēnas vai migrēnas laikā var mainīties arī citas maņas, un cilvēks var sajust smieklīgas smakas vai garšas.
Jautājums: Cik ilgi migrēna ilgst?
A: Migrēna parasti ilgst no četrām līdz 72 stundām.
J: Kāda ir atšķirība starp epizodisko migrēnu (EM) un hronisko migrēnu (CM)?
A: Epizodiska migrēna (EM) ir tad, ja cilvēkam ir bijušas galvassāpes mazāk nekā 15 dienas attiecīgajā mēnesī, bet hroniska migrēna (CM) ir tad, ja cilvēkam ir bijušas galvassāpes ilgākā laika periodā, kas pārsniedz 15 dienas attiecīgajā mēnesī. Dažiem cilvēkiem, kuriem migrēna sākas epizodiski, vēlāk var sākties arī hroniska migrēna.
J: Kas ir CGRP?
A: CGRP nozīmē "kalcitonīna gēna saistītais peptīds". Tas ir olbaltumviela, kas izraisa iekaisumu ap smadzenēm, kas izraisa migrēnu, kad tā izdalās ap smadzeņu zonu.
J: Vai ir kādi riska faktori, kas saistīti ar migrēnu?
A: Jā, viens no riska faktoriem ir tas, ka esat sieviete, kā arī tas, ka jūsu ģimenes locekļiem ir bijušas/ir migrēnas, palielina iespēju, ka arī jums pašam tās attīstīsies.
J: Vai ir kādi izraisītāji, kas izraisa migrēnu?
A: Jā, jo īpaši sievietēm viens no galvenajiem izraisītājfaktoriem, šķiet, ir pārāk zems estrogēnu līmenis vai arī straujas to līmeņa svārstības īsā laika periodā.
Meklēt