Menstruālā migrēna — definīcija, simptomi, cēloņi un ārstēšana
Uzzini visu par menstruālo migrēnu — simptomi, cēloņi un efektīvas ārstēšanas stratēģijas, praktiski padomi sāpju mazināšanai un profilaksei.
Menstruālā migrēna (saukta arī par katamentiālo migrēnu) ir termins, ko lieto, lai aprakstītu gan patieso menstruālo migrēnu, gan ar menstruācijām saistīto migrēnu. Aptuveni 7-14% sieviešu migrēna ir tikai menstruāciju laikā, un tās sauc par īstajām menstruālajām migrēnām. Lielākajai daļai migrēniešu migrēnas lēkmes rodas menstruāciju cikla laikā, un to skaits palielinās perimenstruālā periodā, un tās tiek dēvētas par ar menstruācijām saistītu vai menstruāciju izraisītu migrēnu.
Agrāk tika uzskatīts, ka migrēnas ārstēšana iedarbosies arī menstruālās migrēnas gadījumā, taču tas nav pierādījies, jo menstruālo migrēnu ir grūtāk ārstēt. Tāpēc menstruālā migrēna tagad tiek uzskatīta par atsevišķu medicīnisku traucējumu, kas nav migrēna. Kopš 2008. gada menstruālajai migrēnai ir piešķirti atsevišķi ICD-9 kodi (346.4-346.43), kas nošķir menstruālo migrēnu no citiem migrēnas veidiem.
Aptuveni 40 % sieviešu un 20 % vīriešu kādreiz dzīvē saslims ar migrēnu; lielākā daļa no viņiem pirmo reizi saslims ar migrēnu pirms 35 gadu vecuma. Vairāk nekā 50 % sieviešu, kurām ir migrēnas galvassāpes, ir ar menstruācijām saistīta migrēna.
Menstruālās migrēnas lēkmes parasti ilgst ilgāk nekā citas migrēnas lēkmes [Pinkerman un Holroyd, 2010], un īslaicīga ārstēšana menstruālās migrēnas gadījumā nav tik efektīva kā citu migrēnas veidu gadījumā. Tās parasti ir migrēnas lēkmes bez auras, bet 2012. gadā tika ziņots par menstruālās migrēnas ar auru gadījumu, tātad tas ir iespējams. Aura ir sava veida stāvoklis, kas ietekmē noteiktas smadzeņu daļas, parasti tās, kas kontrolē redzi, bet tā var ietekmēt arī tās smadzeņu daļas, kas kontrolē citas maņas, piemēram, taustes, kustību kontroli (ķermeņa daļu pārvietošanu) un tās smadzeņu daļas, kas kontrolē runu.
Simptomi
- Spēcīgas, pulsējošas vai sitoša rakstura galvassāpes, parasti vienpusējas (var būt arī abpusējas).
- Sāpes, kas pasliktinās pie kustībām vai fiziskas slodzes.
- Nelabums un vemšana.
- Fotofobija (jutība pret gaismu) un fonofobija (jutība pret trokšņiem).
- Parasti lēkmes ilgst ilgāk nekā parastās migrēnas — nereti vairākas dienas.
- Tipiski uzliesmojumi notiek ap menstruāciju — laika posmā no 2 dienām pirms līdz 3 dienām pēc menstruāciju sākuma.
Izcelsme un riska faktori
- Estrogēna līmeņa samazināšanās: visbiežāk saistīta ar estrogēnu kritumu pirms menstruācijām — tas tiek uzskatīts par galveno mehānismu.
- Hormonālas izmaiņas grūtniecības, dzemdību, menopauzes vai hormonālās kontracepcijas laikā.
- Stresa, miega traucējumu, uztura izmaiņu, alkohola un dehidratācijas ietekme kā papildus triggeri.
- Personīgā vai ģimenes anamnēze ar migrēnu palielina risku.
Diagnostika
- Galvenais diagnostikas rīks ir galvassāpju dienasgrāmata — pieraksti sāpju laiku, intensitāti, saistītās pazīmes un attiecību ar menstruācijām vismaz trīs ciklu garumā.
- Starptautiskās galvassāpju sabiedrības (IHS) kritēriji paredz, ka "patiesa menstruālā migrēna" parasti notiek tikai perimenstruālajā periodā (dienas −2 līdz +3) vismaz divos no trim cikliem.
- Ārstam jāizslēdz sekundāras (citas) galvassāpju cēloņi — nepieciešamības gadījumā tiek veikti papildu izmeklējumi (neiroattēlošana, asins analīzes), ja ir novirzes vai brīdinošas pazīmes.
Ārstēšana
Menstruālās migrēnas ārstēšana ietver divus galvenos pieejas veidus: akūtu lēkmju mazināšanu un profilaksi (novēršanu) ap menstruācijām.
Akūtā ārstēšana
- NSPL (piem., ibuprofēns, naproksēns) — sākotnēji lietojami, īpaši, ja nav kontrindikāciju.
- Triptāni (piem., sumatriptāns, zolmitriptāns, frovatriptāns) — efektīvi, bet menstruālās migrēnas gadījumā dažkārt nepieciešamas spēcīgākas vai atkārtotas devas; frovatriptānam ir ilgāka darbība un tas bieži tiek izmantots perimenstruālai profilaksei/ārstēšanai.
- Pretdrudža līdzekļi pret vemšanu (piem., metoklopramīds) kombinācijā ar pretsāpju līdzekļiem var uzlabot efektu.
- Ja akūtā ārstēšana nepalīdz vai ir ļoti biežas lēkmes, jāapspriež hroniska profilakses iespējas ar ārstu.
Perimenstruālā (īslaicīgā) profilakse
- Īstermiņa triptānu kurss: frovatriptāns vai naratriptāns 2–3 dienas pirms un 5–7 dienas kopš menstruāciju sākuma — lieto atbilstoši ārsta norādījumiem.
- NSPL īslaicīga lietošana ap menstruāciju var samazināt lēkmju smagumu un ilgumu.
- Perimenstruāla estrogēna papildināšana (piem., transdermāls estradiols vai estrogena tabletes nelielā devā perimenstruālā periodā) var mazināt lēkžu biežumu sievietēm, kurām migrēna saistīta ar estrogēna krišanos — šo iespēju novērtē endokrinologs/neiroloģisks speciālists un tiek ņemti vērā riski.
Pastāvīgā (ilgtermiņa) profilakse
- Ja lēkmes ir biežas vai ļoti smagas, apsver profilaktisku medikamentozu terapiju (beta blokatori, antidepresanti, antikonvulsanti) — lēmums pieņemams kopā ar ārstu.
- Hormonālā regulēšana: kombinēto hormonālo kontracepciju lietošana bez pauzes vai ar samazinātu beztablešu periodu var stabilizēt estrogēna līmeni un mazināt menstruālo migrēnu.
- Ja invazīvākas vai modernākas iespējas (piemēram, pret-CGRP monoklonālās antivielas) tiek apsvērtas, tās jāizvērtē speciālistam, jo pierādījumi par to efektivitāti tieši menstruālajai migrēnai vēl tiek papildināti.
Neblīvēri un piesardzība
- Vajadzētu izsvērt blakusparādības un kontrindikācijas — īpaši, ja lieto hormonālu terapiju vai triptānus kopā ar noteiktiem medikamentiem.
- Sievietēm ar sirds-asinsvadu riska faktoriem jākonsultējas ar ārstu pirms triptānu vai estrogēna lietošanas.
Dzīvesveids un preventīvi pasākumi
- Regulārs miegs, pietiekama hidratācija, regulāras ēdienreizes un stresa vadība var samazināt lēkmju biežumu.
- Izvairīšanās no pazīstamiem triggereļiem (piem., alkohola, gari laiki bez ēšanas) palīdz.
- Pamazām uzsākta fiziskā aktivitāte un relaksācijas paņēmieni (piem., elpošanas vingrinājumi) var mazināt intensitāti.
- Dažiem sievietēm magnija papildinājumi (aptuveni 300–400 mg dienā) pirms menstruācijām palīdz samazināt migrēnas risku, bet par to jākonsultējas ar ārstu.
Kad vērsties pie ārsta vai steidzami meklēt palīdzību
- Ja galvassāpes ir neparasti spēcīgas vai strauji pasliktinās.
- Ja parādās jaunas neurologiskas pazīmes (runas traucējumi, vājums vai nejūtīgums ķermeņa pusē, redzes zudums, koordinācijas traucējumi).
- Ja akūtā profilakse vai mājas līdzekļi nav efektīvi vai ja medikamenti izraisa nopietnas blakusparādības.
- Stereotips “visu laiku lietoju medikamentus” — ja lieto daudz akūto pretsāpju medikamentus, pastāv risks no medikamentozi inducētām galvassāpēm — par to jārunā ar ārstējošo ārstu.
Prognoze
Menstruālā migrēna var būt ļoti traucējoša, bet daudziem sievietēm simptomi samazinās pēc menopauzes, kad hormonālās svārstības izzūd. Tomēr daļa sieviešu migrēnu turpina saistīt ar citiem faktoriem arī pēc menopauzes. Ar mērķtiecīgu diagnostiku, kombinētu ārstēšanu un dzīvesveida izmaiņām ir iespējams samazināt lēkmju skaitu un to smagumu.
Ja Jums ir aizdomas par menstruālu migrēnu, ieteicams sākt ar galvassāpju dienasgrāmatu un konsultēties ar ģimenes ārstu vai neirologu, lai izstrādātu individuālu ārstēšanas plānu.
Simptomi
Brīdinājuma simptomi
Brīdinājuma simptomi, ko dēvē arī par prodroma simptomiem, bieži parādās pirms migrēnas lēkmes.
- Miegainība
- Nogurums
- depresija (skumjas sajūta), eiforija (ļoti laimīga sajūta) vai aizkaitināmība.
- Nemiers
- Pārmērīgs (pārāk liels) rēpošana
- Alkas pēc pārtikas, īpaši pēc saldiem vai sāļiem ēdieniem, vai ēstgribas zudums.
- Palielinātas slāpes
- Caureja
- Slikta dūša
- Uzpūšanās: organisms aiztur (saglabā) pārāk daudz ūdens.
- Kakla stīvums
- Runīgums (pārāk daudz runāšana)
- Vieglas reibuma sajūta
- Sāpes un krampji dzemdē
Galvassāpju simptomi
Galvassāpes, kas pulsē, un sāpes ir vienā galvas pusē (vienpusējas). Galvas puse, kurā ir sāpes, mainās no vienas galvassāpes uz otru.
Šī ir Levlen®ED kontracepcijas tablešu blistera iepakojums. Šīs tabletes satur etinilestradiolu, vienu no trim hormona estrogēna veidiem. Pārtraucot lietot tabletes, sievietei samazinās estrogēnu līmenis; tas dažām sievietēm var izraisīt menstruālo migrēnu.
Papildslimības
Bieži vien, ja cilvēkam ir viens veselības stāvoklis, ir lielāka iespēja, ka viņam būs arī viens vai vairāki citi medicīniski vai psihiski traucējumi. Šie citi traucējumi ir "komorbīdie traucējumi" jeb "blakusslimības". Ar migrēnu ir saistīti dažādi medicīniskie un psihiskie traucējumi. Migrēnas ārstēšanu un prognozi (vai slimība laika gaitā uzlabojas, pasliktinās vai saglabājas tāda pati) ietekmē iespējamie komorbīdie traucējumi un/vai iespējamība iegūt komorbīdos traucējumus.
Pirmsmenstruālā astma (PMA): astmas simptomi pastiprinās pirmsmenstruālā periodā. Šis stāvoklis var skart līdz pat 40 % sieviešu, kas cieš no astmas. Lai noteiktu PMA diagnozi, ir nepieciešama detalizēta anamnēze par menstruālo ciklu laiku, kā arī par astmas simptomiem un maksimālo izelpas plūsmas ātrumu (PMA var izraisīt PEF samazināšanos pirmsmenstruālā periodā). Diagnozes noteikšanai ir lietderīgi veikt simptomu un maksimālās izelpas plūsmas (PEF) ātruma uzskaiti dienasgrāmatā.
Reino slimība: ir asinsrites traucējumi, kas izraisa asins plūsmas sašaurināšanos mazajās artērijās, kuras apgādā ar asinīm ekstremitātes - visbiežāk rokas, bet var skart arī pirkstus, deguna galu un ausis. Tas izraisa ekstremitāšu nejutīgumu un vēsumu, kas ir zemāks par ķermeņa pamattemperatūru. To var izraisīt stresa un aukstuma iedarbība.
Fibromialģija
Komorbidie psihiatriskie traucējumi
Personai, kurai ir migrēna, ir lielāks risks saslimt ar vienu vai vairākiem citiem medicīniskiem un/vai psihiskiem traucējumiem; šie citi traucējumi ir migrēnas komorbiditāte. Diagrammā parādītas dažas no galvenajām komorbiditātēm.
Profilakse
Pastāv ārstēšanas metodes, ko izmanto menstruālās migrēnas ārstēšanai, kas dažos gadījumos var samazināt to biežumu un stiprumu. Šāda veida ārstēšanu sauc par profilaktisko terapiju, un to lieto perimenstruālā periodā, kas ir laiks starp mēnešreizēm.
Profilaktiskā terapija menstruālās migrēnas ārstēšanai jāmēģina vismaz 3 menstruāciju ciklus, lai pārliecinātos, vai šāda veida ārstēšana darbojas, pirms to pārtrauc. Var lietot šādus medikamentus:
- NPL (nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi):
1. Napraksēna nātrija sāls, piemēram, Aleve
- Beta blokatori, piemēram, propranolola, nadolola, atenolola un metoprolola.
- Migrēnas profilaksei bieži lieto tricikliskos antidepresantus (TCA) un citus antidepresantus. Tie ir amitriptilīns, nortriptilīns un doksepīns.
Estradiola trasdermālais plāksteris. Estradiols ir viens no trim estrogēnu veidiem. Šo plāksteri nēsā uz ādas, un estradiols caur ādu nonāk organismā.
Ārstēšana
Akūtas ārstēšanas (īstermiņa ārstēšana) ietver medikamentus, ko sauc par nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem (NPL) (zāles, kas palīdz apturēt iekaisumu, kas ir ķermeņa daļas apsārtums, pietūkums, sāpes, jutīgums, karstums), triptānus, piemēram, frovatriptānu, ergotomīnus, kas ir zāļu veids, ko ražo no sēnītes, ko sauc par melnajiem grauzējiem, un estrogēnu transdermālos plāksterus, kas ir uz ādas nēsājami plāksteri ar estrogēnu, kurš caur ādu nokļūst organismā un pēc tam asinsritē.
Cēloņi
Precīzi menstruālās migrēnas cēloņi nav precīzi zināmi, taču pastāv saikne starp sievišķā hormona estrogēna līmeņa pazemināšanos un migrēnas lēkmes sākumu. Estrogēnu līmenis var pazemināties pēc tam, kad menstruālā cikla laikā ir notikusi asiņošana, vai arī tad, kad ārējie estrogēnu avoti vairs netiek lietoti, piemēram, kad sieviete pārtrauc lietot kontracepcijas tabletes vai hormonu aizstājterapijas tabletes.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir menstruālā migrēna?
A: Menstruālā migrēna (saukta arī par katameniālo migrēnu) ir termins, ko lieto, lai apzīmētu gan īstu menstruālo migrēnu, gan ar menstruācijām saistītu migrēnu. Īsta menstruālā migrēna sastopama aptuveni 7-14 % sieviešu, bet lielākajai daļai migrēniešu ir palielināts migrēnas lēkmju skaits menstruālā cikla laikā, ko dēvē par menstruāli saistītu vai menstruāli izraisītu migrēnu.
J: Ar ko menstruālā migrēna atšķiras no citiem migrēnas veidiem?
A: Menstruālā migrēna tagad tiek uzskatīta par atsevišķu medicīnisku traucējumu, kas atšķiras no citiem migrēnas veidiem, jo parastās migrēnas ārstēšana nav tik efektīva menstruālās migrēnas gadījumā. 2008. gadā ICD-9 kodi (346.4-346.43) tika piešķirti tieši menstruālajai migrēnai, kas to nošķir no citiem galvassāpju veidiem.
J: Cik izplatīta ir ar menstruācijām saistīta migrēna?
A: Ar menstruācijām saistīta migrēna ir vairāk nekā 50 procentiem sieviešu, kurām ir migrēnas galvassāpes.
J: Vai ir kādas atšķirības starp parastās un menstruālās migrēnas lēkmēm?
A: Menstruālās migrēnas lēkmes parasti ilgst ilgāk nekā parastās migrēnas lēkmes, un īstermiņa ārstēšana to gadījumā nav tik efektīva kā citu migrēnas veidu gadījumā. Tās parasti ir bez auras, bet 2012. gadā tika ziņots par menstruālās migrēnas ar auru gadījumu, tāpēc ir iespējams, ka tās var būt arī ar auru. Aura ietekmē noteiktas smadzeņu daļas, piemēram, redzi un motoriku (ķermeņa daļu pārvietošanu).
Jautājums: Cik daudziem cilvēkiem kādā dzīves posmā ir bijusi migrēna?
A.: Migrēna kādreiz dzīvē piemeklē aptuveni 40 % sieviešu un 20 % vīriešu; lielākā daļa no viņiem pirmo reizi saslimst ar migrēnu līdz 35 gadu vecumam.
J: Kas izraisa menstruālo migrēnu?
A: Precīzs menstruālās migrēnas cēlonis nav zināms, bet tiek uzskatīts, ka tas ir saistīts ar hormonālajām izmaiņām pirmsmenstruālā periodā, kad estrogēnu līmenis ievērojami samazinās tieši pirms ovulācijas.
Meklēt