Acefalģiskā migrēna (klusā migrēna) — simptomi, cēloņi un ārstēšana

Uzziniet visu par acefalģisko (klusā) migrēnu: simptomi, auras pazīmes, cēloņi un efektīvas ārstēšanas iespējas, padomi diagnostikai un profilaksei.

Acefalģiskā migrēna (saukta arī par "klusā migrēnu" vai medicīniski — migrēnas auru bez galvassāpēm) ir migrēnas paveids, kurā parādās tipiskas migrēnas aura pazīmes, bet trūkst pieaugošas vai pulsējošas galvassāpes. Nosaukums skaidrojams arī latīņu valodā — acephalalgia nozīmē "bez galvassāpēm". Atšķirībā no citām migrēnas formām, kas bieži sākas jaunībā (pirms 30 gadu vecuma), acefalģiskā migrēna parasti attīstās vēlāk — biežāk pusmūžā un vecākā vecumā. Turklāt šis migrēnas veids vīriešiem ir novērojams biežāk nekā sievietēm.

Simptomi

Acefalģiskās migrēnas galvenais raksturojums ir neiroloģiskas aura pazīmes bez sekojošām galvassāpēm. Tipiski simptomi:

• Vizualas izmaiņas: mirgojošas gaismas, zigsaga līnijas, lauka defekti (akli plankumi), rūpnieciski vai izplūduši attēli;
• Sensoras izmaiņas: tirpoņa vai nejutīgums vienā ķermeņa pusē vai sejas daļā;
• Runas vai valodas traucējumi: vārdu atrašanas grūtības vai izteikšanas problēmas;
• Motora simptomi: vājums (retāk), koordinācijas traucējumi vai reibonis;
• Laika raksturs: parasti aura attīstās pakāpeniski (minūšu laikā) un ilgst dažas minūtes līdz vienai stundai; reizēm ilgāki vai atkārtoti epizodes gadījumi var prasīt plašāku izmeklēšanu.

Šādu neiroloģisko disfunkciju kopumā sauc par auru — par to var lasīt vairāk auru. Aura var notikt pirms, reizēm vietā, vai neatkarīgi no galvassāpēm.

Cēloņi un riska faktori

• Nezināmi vairumā gadījumu: precīzs acefalģiskās migrēnas cēlonis nav pilnībā noskaidrots; to uzskata par centrālās nervu sistēmas izmaiņu rezultātu, kurā īslaicīgi mainās neironu aktivitāte.
• Ģenētiska nosliece: migrēna kopumā biežāk iet roku rokā ar ģimenes anamnēzi.
• Riska faktori: vecāks vecums, īpaši vīriešiem, stress, miega traucējumi, noteikti pārtikas produkti, alkohols, spilgtas vai mirgojošas gaismas un hormonālas izmaiņas (sievietēm).)

Atšķiršana no citām slimībām

Acefalģiskā migrēna var izskatīties līdzīgi smadzeņu išēmiskām epizodēm (piem., TIA — tranzitorai ischemiska lēkme) vai insultam, jo arī tās var izraisīt pēkšņas neiroloģiskas izmaiņas. Tomēr tipiski migrēnas aurai ir pakāpeniska attīstība un pozitīvi simptomi (piem., mirgošana, zigsagi), kamēr TIA/insults biežāk sākas strauji un rodas negatīvi simptomi — pēkšņa vājuma vai nejutīga zudums. Tomēr jebkurā gadījumā, it īpaši, ja simptomi ir neparasti, jauni vai ilgstoši, jāveic medicīniska izmeklēšana, lai izslēgtu bīstamas saslimšanas.

Diagnostika

• Anamnēze un neiroloģiskā izmeklēšana — svarīgākais posms diagnozes noteikšanā.
• Attēldiagnostika (MRI vai CT), ja simptomi ir neparasti, pirmoreiz parādās pie vecāka cilvēka vai ja pastāv riska faktori asinsvadu slimībām.
• Papildu izmeklējumi (asiņu analīzes, ultrasonogrāfija, EKG), ja nepieciešams, lai novērtētu asinsvadu veselību un izslēgtu citas diagnozes.

Ārstēšana

Mērķis ir mazināt aura epizožu garumu un biežumu, kā arī atšķirt tās no citiem bīstamiem stāvokļiem. Ārstēšana parasti ietver:

• Akūta epizožu vadība: nav universālas "ātras zāles", kas vienmēr aptur aura, taču daži pacienti ziņo par simptomu samazināšanos, ja tiek atpūsts acis, izvairās no spilgtas gaismas un nomierinās. Ja aura ir ilgstoša (>60 minūtes) vai to pavada jauni/neparasti simptomi, nekavējoties jākonsultējas ar ārstu.
• Profilaktiska ārstēšana: ja aura ir bieža vai ļoti traucējoša, lieto preventīvus medikamentus. Izplatītākās grupas ir beta blokatori (piem., propranolols), antidepresanti (piem., amitriptilīns), pretkrampju līdzekļi (piem., topiramāts, valproāts) un selektīvi kalcija kanālu blokatori (piem., verapamils). Specifiski medikamenti pret auru, piemēram, lamotrigīns, reizēm tiek izvēlēti pacientiem ar biežām aurām.
• Dzīvesveida un trigeru pārvaldība: pietiekams miegs, regulāras ēdienreizes, hidratācija, stresa vadība, izvairīšanās no identificētiem trigeriem (spilgta gaisma, noteikti pārtikas produkti, alkohols).

Profilakse un dzīves kvalitāte

• Reģistrēt simptomus dienasgrāmatā — palīdz atrast trigerus un izvērtēt ārstēšanas efektu.
• Veselīga dzīvesveida ieradumi — regulārs miegs, sabalansēts uzturs, fiziskās aktivitātes un stresa samazināšana var samazināt epizožu biežumu.
• Ja Jums ir kuplāki riska faktori sirds un asinsvadu slimībām (piem., augsts asinsspiediens, diabēts, smēķēšana), svarīgi tos kontrolēt, jo tās var palielināt neiroloģisku notikumu risku.

Kad jāvēršas pie ārsta

• Ja aura parādās pirmo reizi, īpaši vecākam cilvēkam;
• ja aura ilgst neparasti ilgi vai pasliktinās;
• ja parādās jauni simptomi, piemēram, stiprs vājums, runas zudums vai samaņas traucējumi;
• ja epizodes sāk ietekmēt ikdienas darbību vai drošību (vadīšanu, darbu ar mehānismiem).

Prognoze

Daudziem cilvēkiem acefalģiskā migrēna ir hronisks, bet kontrolējams stāvoklis. Pareiza diagnoze, trigeru atpazīšana un mērķtiecīga ārstēšana var būtiski uzlabot dzīves kvalitāti. Tomēr jebkura pēkšņa vai neparasta neiroloģiska simptomātika prasa medicīnisku novērtējumu, lai izslēgtu smagākas slimības.

Ja vēlaties, varu palīdzēt sagatavot jautājumus ārsta konsultācijai vai ieteikt, kā veidot simptomu dienasgrāmatu, lai labāk izprastu savu situāciju.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Acephalgic migrēna?

J: Kad parasti sākas acefalģiskā migrēna?

Vai acefalģiskā migrēna kļūst biežāka, cilvēkam kļūstot vecākam?

J: Vai acefalģiskā migrēna ir biežāk sastopama vīriešiem vai sievietēm?

J: Kas ir neiroloģiska disfunkcija?

J: Kas ir aura?

Vai acefalģiskā migrēna dažiem cilvēkiem var izraisīt auru?

Meklēt pēc burta