Putnu gripa (A tipa): cēloņi, simptomi, H5N1 un pandēmijas risks

Uzzini par putnu gripu (A tips), H5N1 cēloņiem, simptomiem, izplatību un pandēmijas risku — preventīvie pasākumi, vakcīnas un globālā gatavība.

Putnu gripa (saukta arī par putnu infleunzu vai vienkārši putnu gripu) ir vīrusa izraisīta slimība. Vīruss, ko parasti sauc par A gripas vīrusuA tipa vīrusu, parasti cirkulē putnos, taču dažkārt inficē arī zīdītājus, tostarp cilvēkus. Kad A tipa vīruss inficē cilvēkus, to sauc par gripu.

Kas ir A tipa gripas vīrusi un to dažādība

Ir daudzi A tipa gripas vīrusu apakštipi, kuru atšķirību nosaka virusa virsmas olbaltumvielas — hemaglutinīns (H) un neiraminidāze (N). Pirmais reģistrētais A tipa putnu gripas gadījums putnam tika aprakstīts 1878. gadā Itālijā. Lielākajai daļai apakštipu infekcija putnos var būt viegla vai bezsimptomātiska, un cilvēkiem tās parasti izraisa elpošanas traucējumus, kas var būt līdzīgi saaukstēšanās vai vieglas gripas simptomiem — sk. arī simptomi.

Sarežģīti un bīstami apakštipi

Daži A tipa vīrusi ir izteikti patogēni putniem un var izraisīt smagas, bieži letālas slimības gan mājputniem, gan savvaļas putnu populācijās. Daži apakštipi spēj inficēt arī cilvēkus un citus zīdītājus. Piemēram, vēsturiska mēroga pandēmijas ir izraisījušas:

• spāņu gripa (1918./1920.) — ļoti lieli upuri visā pasaulē;
• Āzijas gripa (1957.) — izraisīja plašas slimības epizodes;
• Honkongas gripa (1968.) — arī izraisīja globālas sekas.

Šie notikumi rāda, ka putnu izcelsmes gripas vīrusi var evolucionēt un, ja tie pārlec uz cilvēkiem un spēj efektīvi izplatīties no cilvēka uz cilvēku, radīt pandēmiju.

H5N1 — īpaša uzmanība

H5N1 apakštips pirmo reizi izraisīja cilvēku nāves gadījumus 1997. gadā sešiem cilvēkiem Honkongā, bet līdz 2003. gadam, šoreiz Ķīnā, tas vairs nenogalināja. Līdz 2005. gada vidum šis vīruss galvenokārt bija sastopams Dienvidaustrumāzijā, bet kopš tā laika tas ir izplatījies Āfrikā un Eiropā. H5N1 ir nogalinājis desmitiem miljonu putnu un izraisījis simtiem miljonu citu putnu izkaušanu, lai ierobežotu tā izplatību. Lai gan cilvēku infekcijas ar H5N1 ir salīdzinoši reti, ziņotie cilvēku gadījumi ir saistīti ar augstu mirstību, tāpēc šis apakštips rada bažas.

Kā notiek pārnese uz cilvēkiem

• Saskaroties ar inficētiem mājputniem vai to izdalījumiem (spļava, izkārnījumi, elpošanas sekrēti).
• Reti — tieša infekcija no inficēta dzīvnieka vai, ļoti retos gadījumos, no cilvēka uz cilvēku.
• Kontaminētas vides virsmas vai nepietiekami termiski apstrādāta putnu gaļa un olas (pareizā gatavošana samazina risku).

Simptomi cilvēkiem

Cilvēkiem putnu gripas simptomi var būt līdzīgi sezonālajai gripai, bet arī smagāki. Biežākie simptomi:

• drudzis, drebuļi;
• klepus, aizsmakums, elpas trūkums;
• muguras un muskuļu sāpes;
• nogurums;
• retāk — šķidrums plaušās (pneimonija), akūta elpošanas mazspēja vai citādas smagas komplikācijas.

Diagnostika un ārstēšana

Diagnozi apstiprina laboratoriski, izmantojot elpceļu paraugus (piem., nazofaringeāla iztriepe) un molekulāras metodes. Ārstēšanā svarīgākās pieejas:

• antivirotikas (piem., oseltamivirs, zanamivirs) — efektivitāte ir lielāka, ja terapiju sāk agri;
• supportīva aprūpe slimnīcā smagos gadījumos (skābekļa terapija, intensīvā terapija pēc vajadzības);
• sekundāru bakteriālu infekciju ārstēšana ar antibiotikām, ja nepieciešams.

Ja Jūs esat bijis kontaktā ar potenciāli inficētiem putniem un Jums parādās simptomi, nekavējoties meklējiet medicīnisko palīdzību un informējiet ārstu par iespējamo kontaktu ar putniem.

Profilakse un sabiedrības veselības pasākumi

• uzlabota bio-drošība mājputnu saimniecībās (ierobežota piekļuve, dezinficēšana, veselības uzraudzība);
• savlaicīga putnu skaita uzraudzība, inficēto putnu izolēšana un, ja nepieciešams, iznīcināšana (culling) kontrolēšanai;
• publiskas informācijas kampaņas par drošu gaļas un olu apstrādi — rūpīga termiskā apstrāde;
• vakcinācija cilvēkiem pret sezonālo gripu — neveido tiešu aizsardzību pret putnu vīrusiem, taču var samazināt iespēju, ka cilvēks vienlaikus inficējas ar diviem gripas vīrusiem (koegzistences risks), kas var veicināt jaunu hibridvīrusu rašanos;
• vakcīnu izstrāde un uzkrāšana speciāli pret potenciāli bīstamiem putnu gripas apakštipiem (valstu un starptautiskas programmas).

Pandēmijas risks

Galvenā baža ir tā, ka putnu gripas vīruss var mainīties (mutēt vai apvienoties ar cilvēku gripas vīrusu) un iegūt spēju viegli izplatīties no cilvēka uz cilvēku. Ja tas notiek ar ļoti patogēnu tipu, var rasties globāla pandēmija. Tāpēc valdības un starptautiskās organizācijas tērē resursus vīrusa izpētei, vakcīnu izstrādei, uzglabā antivirotikas un rīko pandēmijas mācības, lai samazinātu risku un būt gataviem ātri reaģēt.

Kā pasargāt sevi ikdienā

• izvairieties no tieša kontakta ar savvaļas vai slimiem mājputniem;
• mazgājiet rokas ar ziepēm pēc darba ar dzīvniekiem vai apmeklējuma tirgos;
• nedrīkst ēst neapstrādātu vai nepietiekami termiski apstrādātu putnu gaļu un olas;
• sekot oficiālai informācijai un rekomendācijām no vietējām veselības iestādēm;
• ja parādās gripai līdzīgi simptomi pēc kontakta ar putniem — sazināties ar ārstu un informēt par iespējamo risku.

Kopumā putnu gripa ir dabā sastopama vīrusu grupa ar plašu dažādību un mainīgām īpašībām. Liela daļa infekciju paliek putnu populācijās bez lielas ietekmes uz cilvēku veselību, taču ir svarīgi uzturēt aktīvu uzraudzību, labu bio-drošību un gatavību rīkoties, lai samazinātu iespējamību, ka vietējā uzliesmojuma gadījumā tas pāraug plašā sabiedrības veselības krīzē.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir putnu gripa?

J: Kad pirmo reizi atklāja putnu gripu?

J: Kādi ir putnu gripas simptomi?

Jautājums: Cik daudz cilvēku nogalināja spāņu gripa?

Jautājums: Cik daudz cilvēku nogalināja Āzijas gripa un Honkongas gripa?

J: Kas ir H5N1 un kad tā pirmo reizi izraisīja cilvēku nāvi?

J: Kādus pasākumus valdības veic, lai risinātu šo problēmu?

Meklēt pēc burta