Smadzeņu trauma

Smadzeņu traumu veidi

Iedzimtas smadzeņu traumas

Iedzimtu smadzeņu traumu izraisa kaut kas, kas sievietes grūtniecības laikā bojā augļa smadzenes.

Piemēram, auglim var rasties iedzimta smadzeņu trauma, ja:

• māte grūtniecības laikā lieto alkoholu (tas var izraisīt augļa alkohola sindromu).
• Māte grūtniecības laikā lieto nelegālas narkotikas vai medikamentus, kas ir indīgi auglim.
• Mātei grūtniecības laikā ir infekcija, piemēram, masaliņas, vējbakas vai toksoplazmoze.

Smadzeņu traumas

Smadzeņu traumas (TBI) izraisa fizisks smadzeņu bojājums. Tās var rasties, ja galva pēkšņi ļoti spēcīgi atsitusies pret kādu priekšmetu, piemēram, autoavārijā. Traumas var rasties arī tad, ja kaut kas, piemēram, lode vai nazis, iekļūst galvā un smadzenēs.

Smadzeņu traumas ir viens no visizplatītākajiem invaliditātes cēloņiem visā pasaulē. Tā ir biežāk sastopama jaunattīstības valstīs. Pasaulē katru gadu TBI skar aptuveni 10 miljonus cilvēku.

Eksperti lēš, ka pasaulē visbiežāk sastopamie TBI cēloņi ir: ^p. 341

• ceļu satiksmes traumas (tās izraisa aptuveni 60 % no visiem TBI).
• Kritieni (aptuveni 20%-30%)
• Vardarbība (10%)
• Darba vai sporta traumas (10%)

Dažās pasaules daļās karš un vardarbība bieži vien ir daudz izplatītāki TBI cēloņi. Agrāk šīs vietas ir bijušas Subsahāras Āfrika, Latīņamerika un Tuvie Austrumi. ^{pp. 344–345}

Smadzeņu traumas ir kļuvušas par vienu no visbiežāk sastopamākajiem Irākā un Afganistānā dienošo karavīru traumu veidiem. ASV Aizsardzības ministrija apgalvo, ka 22 % no visiem šajos karos gūtajiem ievainojumiem ir smadzeņu traumas.

Dažas smadzeņu traumas, piemēram, smadzeņu satricinājums, ir vieglas un ar laiku var uzlaboties. Citas ir nopietnākas, jo īpaši, ja tās izraisa asiņošanu vai smadzeņu pietūkumu.

Citi smadzeņu ievainojumi

Vēl viens būtisks smadzeņu traumas veids ir hipoksisks smadzeņu bojājums. Tas notiek, ja smadzenes nesaņem pietiekami daudz skābekļa. Tas var notikt daudzu iemeslu dēļ, piemēram:

• Sirdsdarbības apstāšanās
• Noslīkšana
• Insults
• Šoks

Smadzenes var bojāt arī daudzas citas lietas. Daži piemēri:

• tādas infekcijas kā encefalīts un meningīts.
• Krampji
• Smadzeņu vēzis
• Nelegālo narkotiku vai alkohola lietošana
• Indes, piemēram, svins

Smadzeņu trauma var rasties, ja cilvēks triecas pa galvu.

Pazīmes un simptomi

Smadzeņu traumas pazīmes un simptomi ir atkarīgi no daudziem faktoriem.

Difūza vai fokusa

Difūza trauma skar visas smadzenes. Piemēram, ja cilvēks slīkst un nevar elpot, neviena smadzeņu daļa nesaņem skābekli. Ja tas ilgst pietiekami ilgi, visas smadzenes tiek bojātas, jo tām nepietiek skābekļa.

Fokāla trauma sāp tikai daļu smadzeņu. Piemēram, dažu insultu gadījumā cilvēkam ir asins receklis, kas bloķē asins plūsmu tikai daļā smadzeņu. Ja persona saņem labu medicīnisko aprūpi, var tikt bojāta tikai šī smadzeņu daļa.

Tas ir svarīgi, jo dažādas smadzeņu daļas kontrolē dažādas lietas. Ja cilvēkam ir fokāla smadzeņu trauma, simptomi ir atkarīgi no tā, kura smadzeņu daļa ir traumēta. Piemēram, ja ir bojāta tā smadzeņu daļa, kas kontrolē runu, personai var būt problēmas ar runāšanu.

Smaguma pakāpe

Smadzeņu traumas simptomi var būt atkarīgi arī no tā, cik smaga ir bijusi trauma.

Piemēram, smadzeņu traumas var izraisīt izmaiņas vai problēmas cilvēka domāšanā, sajūtās, sajūtās vai kustību spējās. Tomēr dažiem cilvēkiem šajās jomās var būt vieglas problēmas, bet citiem - nopietnākas:

• Domāšanas problēmas
• Viegli simptomi: Viegli novērš uzmanību; dažreiz jūtas apjucis; viegli aizmirst lietas.
• Smagi simptomi: Nespēj koncentrēties; kļūst ļoti apjucis; nespēj atcerēties svarīgas lietas, cilvēkus vai dzīves daļas; intelektuālā invaliditāte.
• Problēmas ar maņām
• Viegli simptomi: Jūtīgums pret spilgtām gaismām un skaņām
• Smagi simptomi: Dzirdes zudums; redzes zudums.
• Izmaiņas sajūtās
• Viegli simptomi: Garastāvokļa izmaiņas; depresija; trauksme
• Smagi simptomi: Ilgstoša depresija vai trauksme; smagas, pēkšņas garastāvokļa izmaiņas vai agresija; personības izmaiņas.
• Problēmas ar pārvietošanos
• Viegli simptomi: Reibonis
• Smagi simptomi: Grūtības staigāt; roku vai kāju vājums; problēmas ar līdzsvaru.

Atgūšana

Cilvēkiem ar smadzeņu traumām var palīdzēt dažādi ārstēšanas veidi. Piemēram:

• Fizikālā terapija var palīdzēt cilvēkiem no jauna iemācīties pārvietoties, staigāt un līdzsvarot līdzsvaru.
• Ergoterapija var palīdzēt cilvēkiem praktizēt ikdienas darbu veikšanu, piemēram, ģērbšanos un ēdiena gatavošanu.
• Runas terapija var palīdzēt cilvēkiem, kuriem pēc smadzeņu traumas ir problēmas ar runāšanu.
• Psihoterapija var palīdzēt ārstēt depresiju, trauksmi, garastāvokļa izmaiņas un stresu.