Smadzeņu trauma — definīcija, cēloņi, simptomi un ārstēšana

Smadzeņu trauma nozīmē, ka smadzenes ir kaut kādā veidā ievainotas. Smadzenes var bojāt daudzas dažādas lietas. Piemēram, smadzeņu traumas var rasties vēl pirms bērna piedzimšanas. Tos sauc par iedzimtiem smadzeņu bojājumiem.

Smadzenēm var kaitēt arī fizisks ievainojums (trauma) (piemēram, ja cilvēks sašauj galvu autoavārijā). Šāda veida smadzeņu traumas sauc par traumatiskām smadzeņu traumām.

Daudzas medicīniskas problēmas var arī bojāt smadzenes. Piemēram, smadzenes var tikt bojātas, ja tās nesaņem pietiekami daudz skābekļa (piemēram, insulta laikā).

Visi smadzeņu ievainojumi ir atšķirīgi. Dažas ir vieglas (ne pārāk smagas), citas - smagas (ļoti smagas). Dažas no tām ir īslaicīgas (uzlabojas), dažas laika gaitā lēnām uzlabojas, bet dažas nekad neuzlabojas. Tā kā smadzenes kontrolē visas ķermeņa daļas, arī smadzeņu traumas simptomi dažādiem cilvēkiem var būt ļoti atšķirīgi. Daļēji tas ir atkarīgs no tā, kura smadzeņu daļa ir traumēta un cik smagi.

Papildus skaidrojums — kādas ir smadzeņu traumas un to cēloņi

Smadzeņu traumām var būt ļoti dažādi iemesli un formas. Galvenās kategorijas:

Iedzimti bojājumi — smadzeņu attīstības traucējumi vai anomālijas, kas rodas pirms dzimšanas.
Traumatiskas smadzeņu traumas — bojājumi, kas radušies ārējas mehāniskas iedarbības rezultātā (piem., kritieni, sadursmes, sadursmes sporta sacensībās, autoavārijas, vardarbība).
Anoksiskas vai hipoksiskas traumas — bojājumi, ko izraisa skābekļa trūkums smadzenēs (piem., smaga elpošanas mazspēja, asinrites pārtraukums, insults).
Infekcijas un iekaisumi — meningīts vai encefalīts var bojāt smadzeņu audus.
Asinsrites traucējumi un audzēji — insults, intracerebrālas asiņošanas, smadzeņu audzēji vai metastāzes.
Vielu iedarbība un toksiskas ietekmes — ilgstoša spēcīgu vielu vai medikamentu iedarbība var bojāt smadzenes.

Simptomi — ko var pamanīt

Simptomi var būt ļoti dažādi atkarībā no bojājuma vietas un smaguma pakāpes. Biežākie ir:

Fiziskas pazīmes: galvassāpes, reibonis, samaņas zudums vai apziņas traucējumi, vemšana, paralīze vai vājums vienā ķermeņa pusē, koordinācijas traucējumi.
Sajūtu traucējumi: redzes, dzirdes vai jutības izmaiņas.
Kognitīvie traucējumi: atmiņas problēmas, grūtības koncentrēties, lēnāka domāšana, apgrūtināta runa.
Emocionālās un uzvedības izmaiņas: trauksme, depresija, personības izmaiņas, impulsivitāte.
Krampji un paaugstināta noguruma sajūta.

Svarīgi: ja pēc galvas traumas parādās skaļas, pastiprinošas galvassāpes, vemšana, samaņas zudums, apjukums, grūtības runāt vai pakustēt, nepieciešama tūlītēja medicīniska palīdzība.

Diagnoze un izmeklējumi

Ārsts izvērtēs klīnisko ainu un var nozīmēt šādus izmeklējumus:

Neurologa izmeklējums (refleksi, muskuļu spēks, uztvere, kognitīvās spējas).
Attēldiagnostika: datortomogrāfija (CT) akūtām situācijām (ātri atklāj asiņošanu un lieli bojājumi) un magnētiskā rezonanse (MRI) smalkākiem bojājumiem.
EEG (elektroencefalogrāfija) krampju vai smadzeņu elektriskās aktivitātes novērtēšanai.
Asins analīzes un citi testi atbilstoši aizdomām (infekcija, toksiskums u.c.).
Neiropsiholoģiskie testi kognitīvo funkciju novērtēšanai.

Ārstēšana un rehabilitācija

Ārstēšana atkarīga no bojājuma cēloņa un smaguma. Galvenie pieejamie soļi:

Akūta stabilizācija: elpošanas un asinsrites nodrošināšana, nepieciešamības gadījumā slimnīcas neatliekamā palīdzība.
Ķirurģija: ja ir spiediens uz smadzenēm (hematoma, plašs tūska, skeleta lūzumi), var būt nepieciešama operācija.
Medikamenti: zāles, kas mazina smadzeņu tūska, pretepileptiski līdzekļi krampju profilaksei, sāpju mazināšanai, antibiotikas infekciju gadījumā u.c.
Rehabilitācija: fizioterapija, ergoterapija, logopēdija (runas terapija), neiropsiholoģiskā rehabilitācija un psiholoģiska atbalsta programmas. Rehabilitācija bieži ir ilgstošs process un var būt izšķiroša atveseļošanās kvalitātei.

Profilakse un prognoze

Profilakse: lietot drošības jostas, valkāt ķiveres braucot ar velosipēdu vai motociklu, nodrošināt preventīvus pasākumus darbavietā un mājās (noņemot kritienu riskus), vakcinācija un ārstēšana infekcijām, riska faktoru kontrole (augsts asinsspiediens, cukura diabēts) lai samazinātu insulta risku.
Prognoze: atgūšanās var būt pilnīga, daļēja vai ļoti ierobežota. Tas atkarīgs no bojājuma smaguma, bojājuma vietas, laicīgas medicīniskās palīdzības un rehabilitācijas pieejamības. Daži pacienti atveseļojas lēni un pilnībā, bet citiem pastāv ilgtermiņa invaliditāte.

Ja jums vai kādam tuviniekam ir aizdomas par smadzeņu traumu, nekavējoties vērsties pie ārsta vai uz neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu — agri uzsākta aprūpe var būt dzīvību glābjoša un uzlabot iznākumu.

Smadzeņu traumu veidi

Iedzimtas smadzeņu traumas

Iedzimtu smadzeņu traumu izraisa kaut kas, kas sievietes grūtniecības laikā bojā augļa smadzenes.

Piemēram, auglim var rasties iedzimta smadzeņu trauma, ja:

māte grūtniecības laikā lieto alkoholu (tas var izraisīt augļa alkohola sindromu).
Māte grūtniecības laikā lieto nelegālas narkotikas vai medikamentus, kas ir indīgi auglim.
Mātei grūtniecības laikā ir infekcija, piemēram, masaliņas, vējbakas vai toksoplazmoze.

Smadzeņu traumas

Smadzeņu traumas (TBI) izraisa fizisks smadzeņu bojājums. Tās var rasties, ja galva pēkšņi ļoti spēcīgi atsitusies pret kādu priekšmetu, piemēram, autoavārijā. Traumas var rasties arī tad, ja kaut kas, piemēram, lode vai nazis, iekļūst galvā un smadzenēs.

Smadzeņu traumas ir viens no visizplatītākajiem invaliditātes cēloņiem visā pasaulē. Tā ir biežāk sastopama jaunattīstības valstīs. Pasaulē katru gadu TBI skar aptuveni 10 miljonus cilvēku.

Eksperti lēš, ka pasaulē visbiežāk sastopamie TBI cēloņi ir: ^p. 341

ceļu satiksmes traumas (tās izraisa aptuveni 60 % no visiem TBI).
Kritieni (aptuveni 20%-30%)
Vardarbība (10%)
Darba vai sporta traumas (10%)

Dažās pasaules daļās karš un vardarbība bieži vien ir daudz izplatītāki TBI cēloņi. Agrāk šīs vietas ir bijušas Subsahāras Āfrika, Latīņamerika un Tuvie Austrumi. ^{pp. 344вЂ“345}

Smadzeņu traumas ir kļuvušas par vienu no visbiežāk sastopamākajiem Irākā un Afganistānā dienošo karavīru traumu veidiem. ASV Aizsardzības ministrija apgalvo, ka 22 % no visiem šajos karos gūtajiem ievainojumiem ir smadzeņu traumas.

Dažas smadzeņu traumas, piemēram, smadzeņu satricinājums, ir vieglas un ar laiku var uzlaboties. Citas ir nopietnākas, jo īpaši, ja tās izraisa asiņošanu vai smadzeņu pietūkumu.

Citi smadzeņu ievainojumi

Vēl viens būtisks smadzeņu traumas veids ir hipoksisks smadzeņu bojājums. Tas notiek, ja smadzenes nesaņem pietiekami daudz skābekļa. Tas var notikt daudzu iemeslu dēļ, piemēram:

Sirdsdarbības apstāšanās
Noslīkšana
Insults
Šoks

Smadzenes var bojāt arī daudzas citas lietas. Daži piemēri:

tādas infekcijas kā encefalīts un meningīts.
Krampji
Smadzeņu vēzis
Nelegālo narkotiku vai alkohola lietošana
Indes, piemēram, svins

Smadzeņu trauma var rasties, ja cilvēks triecas pa galvu.

Pazīmes un simptomi

Smadzeņu traumas pazīmes un simptomi ir atkarīgi no daudziem faktoriem.

Difūza vai fokusa

Difūza trauma skar visas smadzenes. Piemēram, ja cilvēks slīkst un nevar elpot, neviena smadzeņu daļa nesaņem skābekli. Ja tas ilgst pietiekami ilgi, visas smadzenes tiek bojātas, jo tām nepietiek skābekļa.

Fokāla trauma sāp tikai daļu smadzeņu. Piemēram, dažu insultu gadījumā cilvēkam ir asins receklis, kas bloķē asins plūsmu tikai daļā smadzeņu. Ja persona saņem labu medicīnisko aprūpi, var tikt bojāta tikai šī smadzeņu daļa.

Tas ir svarīgi, jo dažādas smadzeņu daļas kontrolē dažādas lietas. Ja cilvēkam ir fokāla smadzeņu trauma, simptomi ir atkarīgi no tā, kura smadzeņu daļa ir traumēta. Piemēram, ja ir bojāta tā smadzeņu daļa, kas kontrolē runu, personai var būt problēmas ar runāšanu.

Smaguma pakāpe

Smadzeņu traumas simptomi var būt atkarīgi arī no tā, cik smaga ir bijusi trauma.

Piemēram, smadzeņu traumas var izraisīt izmaiņas vai problēmas cilvēka domāšanā, sajūtās, sajūtās vai kustību spējās. Tomēr dažiem cilvēkiem šajās jomās var būt vieglas problēmas, bet citiem - nopietnākas:

Domāšanas problēmas

Viegli simptomi: Viegli novērš uzmanību; dažreiz jūtas apjucis; viegli aizmirst lietas.
Smagi simptomi: Nespēj koncentrēties; kļūst ļoti apjucis; nespēj atcerēties svarīgas lietas, cilvēkus vai dzīves daļas; intelektuālā invaliditāte.

Problēmas ar maņām

Viegli simptomi: Jūtīgums pret spilgtām gaismām un skaņām
Smagi simptomi: Dzirdes zudums; redzes zudums.

Izmaiņas sajūtās

Viegli simptomi: Garastāvokļa izmaiņas; depresija; trauksme
Smagi simptomi: Ilgstoša depresija vai trauksme; smagas, pēkšņas garastāvokļa izmaiņas vai agresija; personības izmaiņas.

Problēmas ar pārvietošanos

Viegli simptomi: Reibonis
Smagi simptomi: Grūtības staigāt; roku vai kāju vājums; problēmas ar līdzsvaru.

Atgūšana

Cilvēkiem ar smadzeņu traumām var palīdzēt dažādi ārstēšanas veidi. Piemēram:

Fizikālā terapija var palīdzēt cilvēkiem no jauna iemācīties pārvietoties, staigāt un līdzsvarot līdzsvaru.
Ergoterapija var palīdzēt cilvēkiem praktizēt ikdienas darbu veikšanu, piemēram, ģērbšanos un ēdiena gatavošanu.
Runas terapija var palīdzēt cilvēkiem, kuriem pēc smadzeņu traumas ir problēmas ar runāšanu.
Psihoterapija var palīdzēt ārstēt depresiju, trauksmi, garastāvokļa izmaiņas un stresu.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir smadzeņu trauma?

A: Smadzeņu trauma nozīmē, ka smadzenes ir kaut kādā veidā ievainotas.

J: Kā var rasties smadzeņu traumas?

A: Smadzeņu traumas var rasties pirms dzimšanas, fiziskas traumas (traumas) dēļ vai medicīnisku problēmu dēļ, piemēram, skābekļa trūkuma dēļ.

J: Kas ir iedzimtas smadzeņu traumas?

A: Iedzimtas smadzeņu traumas ir smadzeņu traumas, kas radušās pirms bērna piedzimšanas.

J: Kas ir traumatiski smadzeņu bojājumi?

A: Smadzeņu traumatiski smadzeņu bojājumi ir smadzeņu bojājumi, kas radušies fiziskas traumas dēļ, piemēram, saņemot triecienu pa galvu autoavārijā.

Vai visi smadzeņu ievainojumi ir vienādi?

A.: Nē, visas smadzeņu traumas ir atšķirīgas. Dažas no tām ir vieglas, citas smagas, dažas īslaicīgas, bet dažas nekad neuzlabojas.

J: Kādi ir smadzeņu traumas simptomi?

A: Smadzeņu traumas simptomi dažādiem cilvēkiem var būt ļoti atšķirīgi atkarībā no tā, kura smadzeņu daļa ir traumēta un cik smagi.

J: Vai smadzeņu traumas var uzlaboties?

A.: Dažas smadzeņu traumas ir īslaicīgas un var ātri uzlaboties, bet citām var būt nepieciešams ilgāks laiks, lai uzlabotu stāvokli, vai arī tās var nekad neuzlaboties.