Toxoplasma gondii — parazīts un toksoplazmoze: simptomi, pārnešana, riski

Toxoplasma gondii — uzzini par toksoplazmozes simptomiem, pārnešanas ceļiem, riskiem un profilaksi; svarīgi padomi grūtniecēm, bērniem un imūndeficīta pacientiem.

Toxoplasma gondii ir protozoju parazīts, kas var inficēt gandrīz visus siltasiņu dzīvniekus, tostarp cilvēkus. Tas ir viens no visizplatītākajiem parazītiem cilvēku populācijā: seroloģiskie pētījumi liecina, ka ar T. gondii ir vai ir bijusi inficēta līdz pat trešdaļai pasaules iedzīvotāju, taču inficēšanās izplatība ievērojami atšķiras starp reģioniem (atkarīga no ēšanas paradumiem, sanitārijas, klimata u.c.).

Lielākā daļa veselu pieaugušo pēc inficēšanās T. gondii nejūt nekādas izteiktas pazīmes; dažkārt pirmajās nedēļās parādās viegli, gripai līdzīgi simptomi (drudzis, locītavu sāpes, limfmezglu palielināšanās). Taču zīdaiņiem, HIV/AIDS pacientiem un citiem cilvēkiem ar novājinātu imunitāti infekcija var izraisīt nopietnas un reizēm letālas komplikācijas — toksoplazmozi. ^p77

Veidi, kā cilvēki un dzīvnieki inficējas

Cilvēkiem un citiem siltasiņu dzīvniekiem infekcija var rasties, ja

1. ēdot jēlu vai nepietiekami termiski neapstrādātu gaļu, kas satur T. gondii audu cistas.
2. dzerot ūdeni vai ēdot ar oocistām inficētu produktu. inficēta dzīvnieka izkārnījumos.
3. pēc asins pārliešanas vai orgānu transplantācijas.
4. vai pārnesot no mātes uz augli caur placentu.

Jāpiebilst, ka:

• Galvenais cilvēku inficēšanās ceļš daudzviet pasaulē ir nepietiekami termiski apstrādāta gaļa (it īpaši jēla vai mazliet apcepta liellopa, cūku, aitu, savvaļas gaļa un putnu gaļa), kurā var atrasties dzīvas audu cistas.
• Oocistas, ko izdala inficēti kaķveidīgie, var piesārņot augsni, ūdeni, dārzeņus un augļus; oocistas var izdzīvot vidē vairākas nedēļas vai mēnešus atkarībā no apstākļiem.
• Ļoti retos gadījumos iespējama inficēšanās ar nepasterizētiem piena produktiem vai caur netīrām rokām pēc saskares ar inficētu materiālu.

Dzīvnieku saimnieks un parazīta dzīves cikls

Parazīts var vairoties tikai kaķu dzimtas (kaķu dzimtas) dzīvnieku zarnās. Tāpēc kaķu dzimtas dzīvnieki ir galīgie T. gondii saimnieki, bet visi pārējie saimnieki ir "starpsaimnieki". Galīgais saimnieks izdala neinfekciozas oocistas, kas vidē sporulējas un kļūst infekciozas. Starpsaimniekos (cilvēki, mājdzīvnieki, meža zvēri) parazīts veido audu cistas, kas var palikt dzīvas mēnešiem vai gadiem un inkorporēties muskuļos un smadzenēs.

Simptomi un klīniskā aina

Lielākajai daļai veselīgu cilvēku infekcija ir asymptomātiska vai izraisa vieglas gripai līdzīgas pazīmes: drudzi, nogurumu, locītavu vai muskuļu sāpes un limfmezglu palielināšanos. Tomēr:

• Imūnsupresētiem pacientiem (HIV/AIDS, onkoloģija, organu transplantēti) var attīstīties smaga centrālās nervu sistēmas infekcija — encefalīts, kas izpaužas ar galvassāpēm, atmiņas traucējumiem, konvulsijām, neurologiskiem fokālajiem simptomiem un dažreiz letāli.
• Acu toksoplazmoze (retinochoroidīts) var izraisīt redzes pavājināšanos vai aklumu; tas var būt rezultāts gan iegūtas, gan congenitālas infekcijas reaktivācijai.
• Congenitāla (iedzimta) toksoplazmoze — ja māte inficējas grūtniecības laikā, īpaši pirmajā trimestrī, risks, ka parazīts tiks pārnests uz augli, var izraisīt abortu, priekšlaicīgas dzemdības vai smagas jaundzimušā anomālijas (hidrocefāliju, intrakraniālas kalcifikācijas, redzes traucējumus, komplikācijas smadzeņu un aknu darbībā).

Diagnoze

Diagnoze balstās uz seroloģiskiem testiem (IgG, IgM antivielas). IgM pozitivitāte var liecināt par nesenu infekciju, taču interpretācija prasa uzmanību (ilgstoša IgM pozitivitāte, krustreaktivitāte). Antivielu aviditātes tests palīdz noteikt infekcijas vecumu (zema aviditāte — nesena infekcija). Grūtniecēm un ja rodas aizdomas par akūtu infekciju, var izmantot arī PCR analizējot amnija šķidrumu vai asinis, kā arī attēlveidošanas metodes (CT, MRI) smagas centrālās nervu sistēmas saslimšanas gadījumā. Ofta (acu) gadījumos lieto oftalmologa izmeklējumus.

Ārstēšana

Veseliem cilvēkiem, kuriem nav simptomu vai kuriem ir viegla slimības gaita, ārstēšana parasti nav nepieciešama. Tomēr smagas vai simptomātiskas infekcijas, kā arī inficēta grūtniece vai imūnsupresēts pacients, nepieciešama ārstēšana. Visbiežāk lietotie medikamenti:

• Pyrimethamine kombinācijā ar sulfadiazīnu un folīnisku skābi (lai mazinātu mielotoksicitāti) — standarta terapija smagām infekcijām.
• Spiramicīns bieži lieto grūtniecēm agrīnās stadijās, lai samazinātu vertikālo transmisiju (tomēr, ja auglim ir pierādīta infekcija, parasti izvēlas pyrimethamine–sulfadiazine režīmu, ņemot vērā grūtniecības trimestri un riskus).
• Alternatīvas terapijas ir trimetoprims–sulfametoksazols (TMP–SMX) un citi antibakteriālie līdzekļi atkarībā no pacienta veselības stāvokļa un medikamentu pieejamības.

Profilakse un riska samazināšana

• Termiski apstrādāt gaļu līdz drošai iekšējai temperatūrai; izvairīties no jēlas vai nepietiekami apstrādātas gaļas.
• Ja iespējams, gaļu sasaldēt (zemā temperatūrā oocistas/audu cistas tiek inaktivētas), un gatavot to rūpīgi.
• Rūpīgi mazgāt dārzeņus, augļus un kaltētus produktus; lietot drošu dzeramā ūdens avotu.
• Grūtniecēm un imūnsupresētiem cilvēkiem: izvairīties no kontakta ar kaķu izkārnījumiem (nešķirot kaķa smiltis; ja to dara, lietot cimdus un rūpīgi mazgāt rokas), nepieļaut kaķa barošanu ar neapstrādātu gaļu.
• Higiēna virtuvē — rūpīgi mazgāt rokas, nažus, dēlīšus pēc saskarsmes ar izejvielām.
• Izvairīties no nepasterizētiem piena produktiem un nezināmas izcelsmes gaļas.
• Asins pārliešanas un orgānu transplantācijas gadījumos tiek veikta donoru skrīninga izvērtēšana risku mazināšanai.

Riski un sabiedrības veselība

Galvenie riski saistīti ar grūtniecību (risks augļa inficēšanai un smagām iedzimtām anomālijām) un ar imūnsupresiju, kad infekcija var reagēties un radīt smagas komplikācijas. Valstu prakses attiecībā uz skrīningu grūtniecēm un donoriem atšķiras — dažās valstīs ir rutīnas seroloģiska pārbaude grūtniecības laikā, citur tā nav.

Prognoze

Lielākajai daļai inficēto prognoze ir laba, jo infekcija ir bez simptomiem vai viegla. Tomēr iedzimta toksoplazmoze un reaktivācija imūnsupresētiem pacientiem var radīt ilgtermiņa veselības problēmas vai neatgriezenisku bojājumu (piem., redzes zudumu, neiroloģiskas sekas).

Ja ir aizdomas par inficēšanos (īpaši grūtniecības laikā vai ja pacients ir imūnsupresēts), jākonsultējas ar ģimenes ārstu, infektologu vai ginekologu. Savlaicīga diagnostika un atbilstoša ārstēšana būtiski samazina komplikāciju risku.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Toxoplasma gondii?

Q: Cik izplatīta tā ir cilvēkiem?

J: Kādi ir infekcijas simptomi veseliem pieaugušiem cilvēkiem?

J: Kam ir risks saslimt ar nopietnu infekcijas izraisītu slimību?

J: Kā cilvēki var inficēties ar T. gondii?

Kādu dzīvnieku organismā parazīts vairojas dzimumdzīvi?

Meklēt pēc burta