Ihnofosilijas (fosiliju pēdas) — definīcija un ihnoloģija

Fosiliju pēdas (jeb ihnofosilijas) ir ģeoloģiski bioloģiskās darbības liecinieki. Tās ir fosilijas, bet ne pašas dzīvās radības. Iespējams, vislabāk zināmie piemēri ir dinozauru pēdas.

Fosiliju pēdas var būt organisma nospiedumi substrātā. Kā piemēru var minēt nārvus, urbumus, pēdu nospiedumus, barošanās pēdas un sakņu dobumus. Šis termins ietver arī citu organisma radītu organisku materiālu atliekas, piemēram, koprolītus (fosilizētus izkārnījumus) vai ķīmiskas zīmes. Stromatolīti ir baktēriju radītas nogulumu struktūras. Pēdas fosilijas kontrastē ar ķermeņa fosilijām, kas ir organismu ķermeņu daļu fosilizētas atliekas, parasti izmainītas vēlākas ķīmiskas darbības vai mineralizācijas rezultātā.

Struktūras, kas nav veidojušās organisma uzvedības rezultātā, netiek uzskatītas par pēdu fosilijām.

Izpētes par pēdām sauc par iholoģiju. Pēdas atspoguļo to radītāju uzvedību, nevis bioloģisko piederību. Taksonomijā tām tiek doti savi nosaukumi, pamatojoties uz to izskatu un to radītāju uzvedību.

Ko ietver ihnofosilijas — piemēri un veidi

Ihnofosilijas aptver ļoti plašu izmaiņu un atstātu zīmju klāstu: pēdu nospiedumus un pēdu ceļus (trackways), alu un tuneļu sistēmas (burrows), barošanās un pārtikas meklēšanas zīmes, urbumus, slīdēšanas un nobrīdes pēdas, kā arī organisko atliekas, piemēram, koprolītus. Tiek izdalītas arī īpašas kategorijas pēc funkcijas, piemēram:

• Domichnia — mitekļu vai izmitināšanas izveidotas struktūras (piem., dziļi urbumi);
• Fodinichnia — barošanās rakstu atstājumi, kas izskatās kā izgrebtas rievas vai lobījumi;
• Repichnia — kustības pēdas (lokomocijas ceļi, slīdes zīmes);
• Pascichnia — pārtikas grauzēšanas vai ganīšanas pēdas;
• Agrichnia — sakņu vai augsnes apstrādes pazīmes;
• Bioerosija — ieēdotu cietāku virsmu atstātās pēdas (piem., mīkstmiešu urbumi koraļļos).

Kā ihnofosilijas saglabājas

Pēdu saglabāšanos ietekmē substrāta konsistence (piem., smilšmāls, smiltis, māls), ūdens saturs, ātra aizbēršana un ķīmiskie apstākļi, kas veicina litifikāciju. Mikrobu paklāji (microbial mats) bieži stabilizē nospiedumus un var sekmēt to saglabāšanos. Arī minerālošanas procesi un īslaicīga ķīmiskā piesātinājuma izmaiņas var „nofiksēt” nospiedumu formu, pirms nogulsnes erodējas vai pārstrādājas.

Ihnotaksonomija — nosaukumi un to nozīme

Ihnofosilijām ir sava taksonomija, kurā nosaukumi (ihnotaksoni, piemēram, ihnogenus vai ihnospeciju) balstās uz to morfoloģiju un interpretēto uzvedību, nevis uz konkrētas organismu sugas anatomiju. Tādēļ vienas un tās pašas sugas radīti nospiedumi dažādos substrātos var saņemt atšķirīgus ihnogenu nosaukumus, un līdzīgi nospiedumi var būt radušies no dažādiem radītājiem. Zināmi ihnogeni ir, piemēram, Skolithos (vienkārši stāvi urbumi), Cruziana (barošanās raksti, bieži saistīti ar tārpiem vai trilobītiem), Chondrites (smalki zarotas barošanās struktūras) un dinozauru pēdu ihnogeni Grallator un Eubrontes.

Metodes pētniecībā

Iholoģijā lieto gan lauka novērojumus, gan laboratorijas metodes. Galvenie paņēmieni:

• laikiešu (trackway) kartēšana un nogulumu stratigrāfiskā dokumentācija;
• papīra vai ģipša (molds and casts) veidošana, lai saglabātu smalkas detaļas;
• fotogrammetrija un 3D skenēšana, kas ļauj izveidot precīzus digitālus modeļus un mērījumus;
• mikroskopiskas analīzes un plānslāņu (thin section) pētījumi, lai noteiktu nogulumu tekstūru un saglabāšanās apstākļus;
• izotopu analīzes un ķīmiskās zīmes, kas palīdz interpretēt vidi un barības ķīmiju;
• eksperimentāla ichnoloģija — mūsdienu organismu uzvedības modelēšana, lai saprastu, kā radušās noteiktas pēdas.

Kādas ziņas sniedz ihnofosilijas

Pēdas sniedz unikālu informāciju par organismu uzvedību un ekoloģiju, ko ķermeņa fosilijas bieži neatklāj. Izmantojot ihnofosilijas, var noteikt:

• kustību veidu, soļu garumu un iespējamo ātrumu (piemēram, dinozauru soļu skaits un izmēri);
• sociālo uzvedību — vai organismi pārvietojušies bariem vai individuāli;
• diezgan precīzu dzīvotnes tipu un nogulumu konsistenci (piem., pludmale, delta, seklas lagūnas, grunts mīkstumā dzīvojošas kopienas);
• barošanās stratēģijas un ekosistēmu funkcijas;
• paleoģeogrāfiskus un klimatiskus apstākļus, kad pēdas tika atstātas.

Atšķirība starp pēdu fosilijām un ķermeņa fosilijām

Galvenā atšķirība ir tā, ka ķermeņa fosilijas ir tiešas organismu anatomiskas atstājnes (skeleti, čaulas, lapas u.c.), bet ihnofosilijas ir uzvedības vai darbības atliekas, kas parāda, ko organisms darīja. Tādēļ ihnofosilijas bieži vien var tikt uzskatītas par sevišķi vērtīgu avotu uzvedības paleontoloģijā.

Praktiskā nozīme un aizsardzība

Ihnofosilijas ir svarīgas gan zinātniskai izpētei, gan izglītībai un tūrisma attīstībai (slaveni dinozauru pēdu atsegumi piesaista apmeklētājus). Daudzas nozīmīgas vietas ir jāsargā no vandālismiem un laupīšanas — daudzās valstīs pēdu izrakumi, liešanas vai noņemšana bez atļaujas ir aizliegta. Saglabāšanās prasības ietver vietas dokumentēšanu, laikā veikto kopējo aizsardzību un, ja nepieciešams, nosegšanu vai fiksēšanu ar konservācijas materiāliem.

Kur meklēt un ko gaidīt

Ihnofosilijas tiek atrastas gan jūras, gan sauszemes nogulumos. Dažas labi zināmas vietas pasaulē ir plaši reklamētas, tomēr vietējos mērogos arī mazāk pazīstami atsegumi var sniegt nozīmīgu informāciju. Labi saglabājušās pēdu virsmas parasti atrodas cietā, plakana atsegumā — klinšu sienā, pludmalē vai izcirstā nogulumu profilslā.

Secinājums

Ihnofosilijas ir vērtīgs izziņas avots par dzīvas pasaules uzvedību pagātnē. Tās papildina ķermeņa fosiliju datus, ļaujot rekonstruēt ekosistēmas, gulēšanas un barošanās paradumus, kustības un vides apstākļus. Ihnoloģija savieno sedimentoloģiju, paleontoloģiju un uzvedības interpretāciju, padarot to par svarīgu disciplīnu ģeozinātnēs.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir fosiliju pēdas?

J: Kādi ir daži mikroskopisko fosiliju piemēri?

J: Vai stromatolīti ir fosiliju pēdas?

J: Kā sauc pēdu izpēti?

J: Ar ko pēdu fosilijas atšķiras no ķermeņa fosilijām?

Vai struktūras, kas nav veidojušās organisma uzvedības rezultātā, ir uzskatāmas par fosiliju pēdām?

J: Kādu informāciju sniedz fosiliju pēdas?

Meklēt pēc burta