Stromatolīts
Stromatolīti ir īpašas iežiem līdzīgas struktūras. Tās parasti veidojas seklā ūdenī.
Tās veido baktērijas, piemēram, cianobaktērijas. Var būt arī cita veida baktērijas un vienšūnas aļģes.
Baktēriju izdalītās gļotas uzkrāj nogulšņu graudiņus, un tie ir saķērušies kopā ar kalcija karbonātu, ko arī rada baktērijas. Tā veidojas struktūras, kas redzamas dažos jūras piekrastes līčos. Cianobaktērijas izmanto ūdeni, oglekļa dioksīdu un saules gaismu, lai radītu barību, un kā blakusproduktu izvada skābekli.
Stromatolītu patiesā nozīme ir tā, ka tie ir agrīnākās fosilās liecības par dzīvību uz Zemes. Senākie zināmie stromatolīti ir datēti ar 3710 līdz 3695 miljonus gadu vecu vecumu, un tie tika atrasti atklātos metakarbonāta iežu atsegumos Isua virskristālu joslā (ISB) Grenlandes dienvidrietumos. ISB stromatolīti par vairāk nekā 215 miljoniem gadu apsteidz iepriekšējos pārliecinošākos un vispārpieņemtos multidisciplināros pierādījumus par senākajām dzīvības paliekām - stromatolītus 3480 miljonus gadu vecajā Dressera veidojumā Pilbāras krāterī Rietumaustrālijā.
Savulaik vecākie zināmie stromatolīti tika datēti ar 3450 miljoniem gadu senāku laiku - arhejas eonu, taču nesen atklātie vecāki stromatolīti sniedz pierādījumus, kas saskan ar ģenētisko molekulāro pulksteņu pētījumiem, kas dzīvības rašanos attiecina uz Hadeja eonu.
Cianobaktēriju spēja veikt skābekļa fotosintēzi ir ļoti nozīmīga. Tiek uzskatīts, ka agrīnās cianobaktērijas stromatolītos lielā mērā ir atbildīgas par skābekļa daudzuma palielināšanos pirmatnējā Zemes atmosfērā, turpinot fotosintēzi. Tās bija pirmie zināmie organismi, kas veica fotosintēzi un ražoja brīvo skābekli. Aptuveni pēc miljarda gadu šīs fotosintēzes ietekmē atmosfērā sākās milzīgas pārmaiņas. Šis process, ko dēvē par Lielo skābekļa veidošanos, patiesībā ilga ilgu laiku. Galu galā tas iznīcināja lielāko daļu organismu, kas nespēja dzīvot skābeklī, un radīja tādu vidi, kādu mēs pazīstam šodien, kur lielākā daļa organismu izmanto skābekli un kam tas ir nepieciešams.
Apakšproterozoja stromatolīti no Bolīvijas, Dienvidamerika (pulēts vertikāls griezums caur klinti)
Mūsdienu stromatolīti Haizivju līcī, Rietumaustrālijā
Stromatolīts no Strelley Pool krīta (SPC) (Pilbāras kratons) - Rietumaustrālija
Saistītās lapas
- Trombolīts
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir stromatolīti?
A: Stromatolīti ir īpašas iežiem līdzīgas struktūras, kas parasti veidojas seklā ūdenī. Tās veido baktērijas, piemēram, ciānbaktērijas, kā arī cita veida baktērijas un vienšūnas aļģes. Baktēriju izdalītās gļotas uzkrāj nogulšņu graudiņus, un tie saķeras kopā ar baktēriju izdalīto kalcija karbonātu, kas veido struktūras, kuras redzamas dažos jūras piekrastes līčos.
J: Kā zilaļģes iegūst barību?
A: Lai radītu barību, cianobaktērijas izmanto ūdeni, oglekļa dioksīdu un saules gaismu.
J: Kāda ir stromatolītu nozīme?
A: Stromatolītu patiesā nozīme ir tā, ka tie ir senākās fosilās liecības par dzīvību uz Zemes. Vecākie zināmie stromatolīti ir datēti ar vecumu no 3710 miljoniem līdz 3695 miljoniem gadu.
J: Kur tika atrasti vecākie zināmie stromatolīti?
A: Senākie zināmie stromatolīti tika atrasti atklātos metakarbonātu iežu atsegumos Isua virskristālu joslā (ISB) Grenlandes dienvidrietumos.
J: Kā agrīno cianobaktēriju fotosintēze ietekmēja Zemes atmosfēru?
A: Tiek uzskatīts, ka agrīnās cianobaktērijas stromatolītos ir atbildīgas par skābekļa daudzuma palielināšanos pirmatnējā Zemes atmosfērā, turpinot fotosintēzi. Šis process galu galā iznīcināja lielāko daļu organismu, kas nespēja dzīvot skābeklī, un noveda pie mūsdienu vides, kurā lielākā daļa organismu izmanto skābekli un kuriem tas ir nepieciešams - šo procesu sauc par Lielo skābekļa veidošanās procesu.
J: Kad notika šis Lielais skābekļa veidošanās notikums?
Atbilde: Bija nepieciešams ilgs laiks, lai šis notikums notiktu - aptuveni miljardu gadu pēc tam, kad agrīnās cianobaktērijas sāka veikt skābekļa fotosintēzi.
