Ihnoloģija ir zinātne par dzīvo organismu atstātajām fosilajām pēdām un citām sedimentārajām liecībām — tā pēta, kāpēc un kā tika veidotas šīs pēdas, kā arī ko tās stāsta par seno vidi un organismu uzvedību. Iknoloģija koncentrējas uz fosilijām.

Kā piemēri organismu atstātajām pēdām var minēt noras, pēdas, takas un urbumus. Papildus tam bieži sastopamas atpūtas vai gultas pēdas, barošanās pēdas, māju vai tuneļu būves (domichnia), kā arī fekāliju fosilijas (koprolīti). Zinātnieki pēta augu un dzīvnieku atstātās pēdas, lai mēģinātu noteikt to uzvedību — piemēram, kustības virzienu, ātrumu, barošanās veidu vai dzīvesvietas tipu — un tādējādi atjaunotu seno ekosistēmu apstākļus.

Kāda informācija iegūstama no pēdām

  • Paleoetoloģija: pēdas atklāj organismu uzvedību — vai tas rāpoja, staigāja, raka alvas vai barojās noteiktā veidā.
  • Paleoekoloģija: pēdas palīdz noteikt sedimentācijas apstākļus, piekļuves ceļus un vidi (piem., piekrastes, upju vai dziļūdens).
  • Biostratigrāfija un relatīvais datējums: noteiktas ihnofossiliju kopas var liecināt par tipiskiem vides apstākļiem konkrētā geoloģiskā posmā.

Ihnotaksomija un nosaukumu konvencijas

Fosilijai bieži piešķir atsevišķu sugas nosaukumu ihnotaksonomijā; šo vienību mēdz saukt par ihnospecies (ihnosugām). Ihnotaksomija balstās uz pēdu morfoloģiju un uzvedības interpretāciju, nevis uz noteiktu organismu bioloģisko sugu, tādēļ vienai bioloģiskai sugai var atbilst vairāki ihnotaksi vai otrādi.

Nosaukumu raksta slīprakstā (italiķā) un ar mazu sākumburtu ihnosugas gadījumā. To, ka ir runa par ihnosugu, bieži norāda ar saīsinājumu "isp." vai ar citiem ihnotaksiskiem saīsinājumiem, piemēram, "cf." vai "indet.", ja noteikšana ir neskaidra. Piemēram: Skolithos isp. — norāde, ka pēda pieder Skolithos tipa ihnogenam, bet suga nav precīzi noteikta.

Ihnologs ir pētnieks, kurš specializējas ihnoloģijā. Ihnologs apvieno sedimentoloģiju, paleontoloģiju un etoloģiju, lai interpretētu pēdu veidošanās procesus, uzvedību un vides apstākļus.

Populāri ihnofosiļu piemēri (bez saīsēm) ir tādi morfotipi kā Skolithos, Cruziana, Rusophycus, Chondrites un Ophiomorpha, kas geologiem un paleontologiem palīdz noteikt sedimentācijas vidi un izsekot dzīvnieku uzvedības evolūcijai.