Kursīvais (slīpraksts): vēsture, attīstība un tipogrāfijas nozīme
Atklāj kursīvā (slīpraksta) vēsturi, Ludoviko Arrighi ietekmi un tipogrāfijas nozīmi — no renesanses kaligrāfijas līdz mūsdienu dizainam. Uzziniet vairāk.
Kursīva rakstībai un burtiem ir sena vēsture. Tā pamatā ir rokraksts.
Vēsturiskā izcelšanās
Ludovico Vicentino degli Arrighi (1475–1527) bija renesanses laika itāļu pāvesta rakstvedis, kaligrāfs un burtu dizainers, kura darbi lielā mērā ietekmēja mūsdienu kursīvā stila attīstību. Agrīnie slīpraksta tipi radās 16. gadsimtā Itālijā, kad tipogrāfi centās pārnest skaisto itāļu rokraksta ritmu uz drukas burtiem. Bieži pieminams arī Venēcijas tipogrāfs Aldus Manutius un burtu grafiķis Francesco Griffo, kuriem piedēvē nozīmīgu lomu italic tipa popularizēšanā renesanses periodā.
Kas ir kursīvais (slīpraksts)
Tipogrāfijā slīpraksts ir kursīvais burtu veids, kura pamatā ir kaligrāfisks rokraksts. Šādi burti parasti ir nedaudz slīpi pa labi un bieži satur raksturīgas formas, kas atšķiras no to taisnajām (roman) analoģijām — piemēram, citāda a, g vai f uzbūve. Kursīvais nav tikai pārslīpēts romāns: daudzi kursīvie veidi ir pilnīgi pārstrādāti, lai atainotu rokraksta dinamiku un lasāmību.
Attīstība un varianti
- True italic (patiesais kursīvais) — burti pārveidoti ar īpašām formām, kas atdarina kaligrāfiju (piemēram, kursīvais "a" bieži ir vienā stāvoklī).
- Oblique (slīps variants) — burtu formas paliek tādas pašas kā romānā, bet tās vienkārši tiek slīpinātas; šo pieeju bieži lieto bezserifu burtu veidos.
- Kaligrāfiski kursīvie — roku rakstīti vai ar kaligrāfijas estētiku radīti kursīvie, ko izmanto elegantiem virsrakstiem un ieliktajiem dekoratīviem elementiem.
Tipogrāfijas nozīme un lietojumi
Slīpraksta galvenās funkcijas tekstā ir uzsvērumu atzīmēšana un šķiršanas norāde. To lieto, lai iezīmētu:
- grāmatu vai žurnālu nosaukumus (atkarībā no stilistikas vadlīnijām);
- ārvalstu vārdus vai terminiem, kas nav tulkoti;
- zinātniskās binominālās nosaukumu sistēmās (ģints un suga parasti rakstās kursīvā);
- matemātikas un fizikas mainīgos (dažās publikācijās);
- uzsvarus un terminus definīcijās;
- citēšanas attēlojumu dažos stila vadlīnijās.
Digitālā tipogrāfija un tehnoloģijas
Mūsdienu fontu dizainā kursīvam bieži pievērš uzmanību atsevišķi: labiem kursīvajiem fontiem ir īpaši pārzīmēti burti, optimizēta burtu nobīde un ligatūras. Daži sans‑serif fonts vietā izmanto vienkāršu slīpināšanu (oblique), kas ir ātrāka tehniska risinājuma versija.
Ar moderno tehnoloģiju, piemēram, maināmo fontu (variable fonts), var dinamiski kontrolēt slīpuma leņķi un optiskās īpašības. Web dizainā kursīvu var sasniegt izmantojot HTML elementus <i> un <em> vai CSS īpašības (font-style: italic/oblique), taču labāk izvēlēties fontu komplektu, kurā ir paredzēts kvalitatīvs kursīvais variants.
Lasāmība un labas prakses padomi
- Izmantojiet kursīvu taupīgi: pārāk daudz slīpraksta samazina teksta lasāmību un vājina uzsvaru.
- Izvairieties no gariem tekstiem pilnībā kursīvā — lasīšanai tas ir grūtāk pārvaldāms, it īpaši mazos izmēros.
- Kombinējiet ar citiem izcelšanās līdzekļiem (treknraksts, krāsa), bet nepārlieciet. Prioritāte ir lasāmībai un skaidrai hierarhijai.
- Printā un digitālajās publikācijās pārbaudiet kursīvā izmantojamo fontu kvalitāti — zemas kvalitātes kursīvais var izskatīties neražīgi vai sabojāt telpīgu rakstību.
Kopsavilkums
Kursīvais jeb slīpraksts ir tipogrāfisks līdzeklis ar dziļām vēsturiskām saknēm, kas sākās no kancelejas rokraksta un renesanses kaligrāfijas. Mūsdienu tipogrāfijā kursīvajam ir gan estētiska, gan funkcionāla nozīme — tas norāda uzsvarus, atdala terminus un papildina vizuālo hierarhiju. Pareizi lietots, kursīvais bagātina tekstu un uzlabo komunikāciju; lietots pārmērīgi, tas samazina lasāmību.
Kaligrāfijas iedvesmoti burtu raksti pirmo reizi tika radīti Itālijā, lai aizstātu dokumentus, kas rakstīti rokrakstā, ko dēvē par kancelejas roku. Kā redzams attēlā, no kaligrāfijas tika pārņemti uzraksti. Alternatīva ir slīpais burtu veids: burtu veids ir slīps, bet burtu formas nemaina formu: šo mazāk sarežģīto pieeju izmanto daudzi bezserifu burtu veidi.
1501. gada Aldine Press Vergilijs, slīprakstā
Arridži oriģinālais slīpraksts, ap 1527. gadu. Tajā laikā slīpraksts vēl nebija izstrādāts.
Lietošana tīmeklī
Kursīva izmantošana parasti tiek izmantota kā tukšas informācijas vietas turētājs. Ir dažādi veidi, kā tekstu veidot slīprakstā.
HTML
HTML redaktors var pievienot tagus <i> un </i>, lai tekstu, kas ir ieskaujams ar šiem tagiem, padarītu slīprakstā.
Vikiteksts
Vikitekstā redaktors var vienkārši pievienot divus apostrofus ('') ap tekstu, lai tas kļūtu par slīprakstu.
Saistītās lapas
- Bold
- Pasvītrots
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir kursa burti un rakstība?
A: Kursīvais raksturs un burtveidols ir kursīvais fonts, kura pamatā ir sava veida kaligrāfisks rokraksts. Šis stils ir nedaudz slīps uz labo pusi, un to var izmantot, lai uzsvērtu galvenos punktus drukātā tekstā.
J: Kas bija Ludovico Vicentino degli Arrighi?
A: Ludovico Vicentino degli Arrighi (1475-1527) bija Renesanses laika Itālijas pāvesta rakstvedis un burtu dizainers, kurš izstrādāja rakstības stilu, kas pazīstams kā "kursais". Ir dzirdēts, ka šis stils savu nosaukumu ieguvis no viņa.
Jautājums: Kā mūsdienu rakstnieki apgūst slīpraksta struktūru?
A: Mūsdienu rakstnieki, ko dēvē arī par "kaligrāfiem", studē Arridži darbus, lai apgūtu slīpraksta struktūru.
J: Kas ir kancelejas roka?
A: Kancelejas rokraksts ir XVI gadsimta sākuma rokraksta stils, ko pirmie pilnveidoja romiešu rakstnieki. Kopš tā laika tas ir modernizēts un mūsdienās pazīstams kā slīpraksts.
J: Kas ir slīpi rakstīti burti?
A: Slīpi burti ir burtu tipi, kuros burti ir slīpi, bet to forma nemainās, atšķirībā no slīpraksta, kurā ir no kaligrāfijas pārņemti izcilņi. Šādu pieeju izmanto daudzi bezserifu burtu fonti.
J: Kādam nolūkam mūsdienu tekstos kalpo slīpraksts?
A: Mūsdienu tekstos slīprakstu var izmantot, lai uzsvērtu galvenos punktus drukātā tekstā vai kā iespiedteksta ekvivalentu pasvītrojumam, lai kaut ko uzsvērtu.
Meklēt