Kalibangāna: Indas ielejas arheoloģiskā vieta Radžastānā
Atklāj Kalibangānu — Indas ielejas arheoloģisko centru Radžastānā ar unikāliem ugunsaltāriem, pasaulē seno arto lauku un nozīmīgiem izrakumu atklājumiem.
Kalibangāna ir aizvēsturiska vieta 29°28′N 74°08′E / 29.47°N 74.13°E / 29.47; 74.13 Radžastānā. Tā atrodas Ghaggar (Ghaggar-Hakra) upes kreisajā jeb dienvidu krastā, Indijā. Tas atrodas trīsstūra formas zemes gabalā pie Drishadvati un Sarasvathi upju satekas. Ziņojumu par izrakumiem šajā vietā 2003. gadā, 34 gadus pēc izrakumu pabeigšanas, publicēja Indijas Arheoloģiskais dienests. Ziņojumā bija teikts, ka Kalibangana bija nozīmīga Indas ielejas provinces galvaspilsēta. Kalibanganā atrastie atradumi ietver unikālus uguns altārus un pasaulē senāko zināmo arto lauku. Ir arī liecības par divu veidu apbedījumiem, proti, apļveida kapiem un taisnstūra formas kapiem.
Vieta un ģeogrāfija
Kalibangāna atrodas Rietumindijas teritorijā, mūsdienu Radžastānas štata ziemeļaustrumos, vietā, kur agrāk plūda Ghaggar-Hakra upes sistēma (dažkārt saistīta ar mītisko Sarasvati). Aprakstītā atrašanās vieta pie Drishadvati un Sarasvathi satekas skaidro vietas nozīmīgo lomu lauksaimniecības un tirdzniecības attīstībā senajās kopienās.
Izrakumu vēsture un avoti
Izrakumus Kalibangānā veica Indijas Arheoloģiskais dienests (ASI) 20. gadsimta vidū un beigās; ASI vēlāk publicēja detalizētu ziņojumu 2003. gadā, kas papildināja agrākās publikācijas un atklājumus. Pētījumi atklāja vairākus arheoloģiskos slāņus, celtņu paliekas, lauksaimniecības liecības un kapa grupas, kas palīdz datēt vietu un saprast tās attīstību Indas ielejas civilizācijas (Indus Valley Civilization) kontekstā.
Galvenie atradumi
- Uguns altāri: unikālas struktūras, kas, domājams, saistītas ar rituālām praktiskām — ugunsaltāri ir veidoti dažādos slāņos un atšķiras no tipiskajiem Harappas altāra piemēriem.
- Pasaulē senākais arto lauks: arāšana un pārbraukšanas rindu furrows, kas interpretēti kā agrīnās lauksaimniecības prakses piemērs un liecina par sistemātisku zemkopību.
- Apmetnes struktūra: aizsargmūri, māla ķieģeļu būves un organizētas mājvietas, kas rāda urbanizācijas sākotnējās pazīmes.
- Apbedījumi: divu veidu kapu sistēmas — apļveida kapu kompleksi un taisnstūra formas apbedījumi, kas norāda uz dažādām rituālām prakses formām un sociālajām grupām.
- Materiālā kultūra: keramika (t.sk. krāsotā), terakota priekšmeti, krelles, akmens darbarīki un metāla priekšmeti, kas raksturo vietējo amatniecību un tirdzniecības sakarus.
Arheoloģiskie slāņi un datējums
Kalibangāna rāda vairākus kultūras slāņus, kas saistīti ar agrīno (pre-Harappan/Early Harappan) un klasisko (Mature Harappan) Indas ielejas periodu. Šo posmu aptuvenais datējums aptver bronzas laikmeta trešo un otro tūkstošgadi p. m. ē., un vieta sniedz svarīgu informāciju par pāreju no lauksaimniecības ciematiem uz sarežģītākām pilsētvērtībām.
Nozīme un mantojums
Kalibangāna ir būtiska vieta, lai izprastu lauksaimniecības, rituālu un apbedījumu prakses attīstību Dienvidāzijā. Atrasts arto lauks ir īpaši nozīmīgs, jo tas sniedz tiešas liecības par senajām lauksaimniecības tehnikām. Uguns altāri un kapu dažādība paplašina mūsu priekšstatus par sociālajām un reliģiskajām praksēm Indas ielejas sabiedrībā.
Saglabāšana un draudi
Kā daudzi arheoloģiskie pieminekļi reģionā, Kalibangāna ir pakļauta dabas un cilvēka radītiem draudiem: upju gultņu maiņa, augsnes erozija, intensīva mūsdienu lauksaimniecība un cilvēka iejaukšanās var bojāt stratigrāfiju un izvairīt no jauniem atklājumiem. Tā rezultātā saglabāšana un rūpīga pārvaldība ir būtiska, lai aizsargātu vietas arheoloģisko vērtību nākotnei.
Kopsavilkums
Kalibangāna ir viena no svarīgākajām Indas ielejas arheoloģiskajām vietām Radžastānā, kas piedāvā unikālu ieskatu agrīnās lauksaimniecības praksēs, rituālos elementus un apbedījumu tradīcijās. Atradumi no vietas palīdz rekonstruēt reģiona sociālo un ekonomisko attīstību bronzas laikmetā un paliek būtisks avots pētījumiem par Indas ielejas civilizāciju.
Meklēt