Protozoji (protisti, vienšūnas organismi): definīcija un nozīme

Protozoji (protisti) — vienšūnas eikarioti: definīcija, bioloģiskā nozīme, sugu daudzveidība, dzīvesveidi (simbioze, parazīti) un loma ekosistēmās.

Protozoa ir mazi (bet ne vienkārši) organismi — parasti vienšūnas eikarioti, kuri visbiežāk ir heterotrofas un barojas ar baktērijām, aļģām un citiem organiskajiem materiāliem. Šis termins bieži tiek lietots kā ērtība, tomēr tas ir vēsturisks un vienkāršots nosaukums plašai, morfoloģiski un evolūcijas ziņā dažādai organismu grupai.

Tas ir novecojis termins, un mūsdienās priekšroka parasti tiek dota plašākam terminam protists. Tomēr "protozoa" bieži tiek lietots ērtības labad, jo īpaši jaunākajā izglītībā. Tas ir diezgan ērts un universāls termins, bet patiesībā "protozoa" ir iedalīti vairākos dažādos dzimtas organismos. Modernās bioķīmiskās un ģenētiskās metodes parāda, ka šis jēdziens ir polifilētisks — tas apvieno vairākus neatkarīgus evolūcijas zarus, kurus morfoloģija reiz uztvēra kā līdzīgus.

Morfoloģija un kustības veidi

Protozoji ir ārkārtīgi daudzveidīgi pēc formas un izmēra — no dažiem mikrometriem līdz vairākiem milimetriem. Tie pārvietojas un iegūst barību dažādos veidos:

• Pseudopodijas (piemēram, amēbas) — šūnas izvirzījumi, kas aptver barības daļiņas.
• Šķiedrainas kustības orgāni — cilijas un flagellas, kuras nodrošina ātru pārvietošanos ūdenī.
• Fiksētas vai ar čaulu formas — daži veido cietas testa vai čaulas struktūras (piem., foraminifēras).

Barošanās un vielmaiņa

Vairums protozoju ir neatkarīgi ēdāji (heterotrofas), tomēr daži ir mixotrofiski — tie apvieno heterotrofu barošanos ar fotosintēzi, izmantojot endosimbiontiskas aļģes vai hloroplastus. Protozoji var būt:

• plēsēji, kas pārņem baktērijas un citus mikroskopiskus organismus;
• sadzīvotāji jeb simbionti, piemēram, zarnu trakta sabiedrotie;
• parazīti, kas izraisa slimības dzīvniekiem un cilvēkiem.

Reprodukcija un pielāgošanās

Reprodukcijas veidi ir daudzveidīgi: bieži sastopama asexuāla dalīšanās (bināra fission, multiple fission), taču daudzās grupās ir arī seksuāli vai pusseksuāli procesi (piem., konjugācija ciliātiem). Daudzas sugas spēj encystēties — izveidot ieslodzītu, izturīgu stadiju, kas ļauj izdzīvot nelabvēlīgos apstākļos un vieglāk izplatīties.

Habitat un izplatība

Protozoji dzīvo galvenokārt mitros un ūdens biotopos — saldūdenī, jūrās, mitrā augsnē un uz aļģēm. Dažas sugas dzīvo kā parazīti augos, dzīvniekos vai cilvēkos, citas — kā brīvi dzīvojoši plēsēji. Ir aptuveni 30 000 protozoju sugu, un daudz vairāk iespējams vēl nav aprakstīts.

Ekoloģiskā nozīme

Protozoji ir būtiski mikroekosistēmu funkcijām:

• kontrolē baktēriju un mikroaļģu populācijas;
• veicina barības vielu apriti, sadalot organisko materiālu un padarot to pieejamu citām pārtikas ķēdēm;
• daži ir nozīmīgi augsnes un ūdens bioindikatori;
• simbiontiskās sugas palīdz dzīvniekiem sagremot pārtiku (piem., termītiem).

Medicīniskā un ekonomiskā nozīme

Lai gan daudzi protozoji ir nekaitīgi vai pat noderīgi, daži izraisa nopietnas slimības cilvēkiem un lauksaimniecības dzīvniekiem — piemēram, malaria, trihomoniāze vai giardiaze. Šo organismu izpēte un kontrole ir svarīga sabiedrības veselībai un lauksaimniecībai.

Klasifikācija un mūsdienu skatījums

"Protozoa" kā vienota grupa vairs netiek uzskatīta par taksonomiski derīgu, jo tajā apvienotās formas nav radniecīgas vienā evolucionārā zarā. Mūsdienās šos vienšūnas eikariotus sadala vairākās atsevišķās grupās un klāstos (piem., Amoebozoa, Excavata, dažas SAR grupas u.c.). Šī taksonomiskā pārstrukturēšana balstās uz bioķīmiskām un ģenētiskām analīzēm, kas atklāj ģenētiskās attiecības starp līnijām.

Pētīšanas metodes

Protozoju izpētei izmanto klasisku un modernas metodes: gaismas un elektronmikroskopiju, kultivēšanu laboratorijā, molekulāros DNS/RNS testus un filogenētiskos modeļus. Šīs metodes palīdz gan noteikt taksonomiju, gan izprast ekoloģiskas lomas un slimību izraisītājus.

Apkopojot — protozoji (vai plašāk runājot, protisti) ir ļoti daudzveidīga un ekoloģiski nozīmīga eikariotu grupa. Lai gan termins "protozoa" ir ērtības dēļ vēl plaši lietots, mūsdienu zinātne uzsver šo organismu ģenētisko un evolūcijas daudzveidību.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir protozoa?

J: Vai protozoīdi ir vienkārši organismi?

J: Kāds ir plašāks termins, ko mūsdienās izvēlas lietot protozoām?

J: Kāpēc termins "protozoa" ir problemātisks?

J: Kur ir atrodami protozoju dzimtas organismi?

J: Kādas ir dažas no dažādām protozoo funkcijām, ko tie veic savā vidē?

J: Cik daudz protozoju sugu ir zināmas?

Meklēt pēc burta